VOL. LVII, No 4, ISSUE 267

Uldis BērziņšCILVĒKS MANĪ?Sentimentālais slepkava izvēlējās parupuriem jaunos sociāldemokrātus.Sociāldemokrātu īstenotā politika unpašas idejas izraisīja „kristieša” naidu!Viņš todien šāva uz Raini. Un uz maniembiedriem un mani. Sociāldemokrāti nujau pusotru gadsimtu te veiksmīgāk, telempīgāk nopūlas vienot Kristus ideju par„vienlīdzību garā” un laicīgā humānismaideju par „vienlīdzību miesā un tiesā”.Solidaritāte, kā zināms, ir taisnīguma vārdāun vairs ne asinssaišu vārdā. Solidaritātesideāls, grozi kā gribi, tomēr nāk no Jaunāsderības. Sociāldemokrātam svešnieks ir„tuvākais” un nevis potenciāls ienaidnieks.To pašu atkārtos un apstiprinās, kaslasījis evaņģēlijus un Apustuļu darbus. Tāpēc jau praviešu sludināts, tāpēc jauupurējis Sevi Cilvēka dēls, tāpēc jau baznīcā zvana, tāpēc jau tik spilgti fantāzijāpersonificēts „zvērs cilvēkā”, ragainais sātans – lai aptveram, ka nedzīvojam vairstuksneša vidū vai mežu ielokā, un i tas vistālākais mums nu uz mūžīgiem laikiemkļuvis „tuvākais”.Tie veidi, tie ceļi, kā „sātans” tiek cilvēkam klāt un padara viņu par sadistu, tie irgauži racionāli un dabiski, tie ir „bioloģiski”. Politika ir vairāk tik tāda arēna, kursātanam „īstenoties”. Stokholmas teroristam Ziemsvētkos vai nu gadījums, vaipats Zaļaistēvs sūtīja nograndēt nejaušu rībienu blakusielā – viņš saprata mājienu,viņš izgāja no pūļa, nogriezās tukšajā ielā un tur uzspridzinājās. Šoreiz brīnumsneatkārtojās. Par sprādzienu Oslo un masu slepkavību Ūtsalā mēs Kurzemes mežosdzirdējām no vīra, kas bija skatījies televīziju: Nuja, – ir tak tie plēsoņas gēni, beztādiem cilvēksuga būtu iznīkusi! Nu tik tos pamanām – nu tie sāk traucēt! Kariturēja stuti – niknās asinis tur izvēmām. Kas tagad palicis, vai kriminālā karjera? Nu,bokss, vēršu cīņas? Hokejā izkauties, futbolā apgāzt stadionu? Lai nāk medībās,varbūt tā labāk? – bet dod nu psiham rokā plinti!Citi spriež, vajag tak beidzot aizliegt kompī šaujamspēles? Aplauzīsies! Nodzīspagrīdē, a tur nekādas kontroles, tur sadismam lete vaļā – pirks no tā, kuramnežēlīgāk!Iedami gar baznīcu, mēs aizmirsām par uguni un zobenu, par krusta karosizkautām pilsētām, par zemnieku kariem, katoļu un pareizticīgo savstarpējonežēlīgo teroru, par raganu sārtiem, par citticīgo grautiņiem – tā tak sena vēsture!Nē, nav sena, nav vis noslēgusies, un „cilvēks manī” ir apdraudēts atkal un atkal, arkatru paaudzi, ar katru jaunu dienu. Pat varbūt ar katru paštaisnības kārdinājumu.Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrsAr dzejnieku Uldi Bērziņu JG lasītājus nav jāiepazīstinaiii