VOL. LVII, No 4, ISSUE 267

sniega meitenear ledus acīmSniega meitene ar ledus acīm,Vai nekad tev nekūst acu ledus?(Rainis)Jūs, pilsētas bērni, nomazgājiet rokaspirms atmiņas ēdīsiet kā dievmaizītesjūs, pilsētas bērni, iemācieties klusētpirms skaļi uzrunāsiet savus Simonuspirms lūgsiet savas lūgšanas nocelt no krustapirms aiziesiet vientulībā audzēt biezāku ādujūs, skumjā dzejniec, kādēļ audzējat nātresiznāciet kaila atmiņu priekšā, viņas jūs gaidaizstāstiet kā reiz salauzāt potīti mēģinot atvērt durviskurās kāds zvērēja gaidīt mūžīgikurās kāds neatpazina savu laimibet jūs godīgi sagaidījāt pēdējo vilcienukaut neatšķīrāt Cēzara baložus no sniegputeņagalminiekiem vienkāršiem ļaudīm kuri uz atvadāmneaizmirst ieskatīties spogulīziniet, dzejniec, vientulība nāk pa trim −Tēva Dēla un SvētāGara ādāsgaisma atgriežas ilgi pēc lietustāpat kā jūs tagad, dzejnieckad ik nakti mazgājat Jūdas neticīgās rokasTRĪS DZEJOĻIIANNA ANNAnezinu, kā no jums atvadīties, Anna, Annavai uzdāvināt pilsētas laukumā zagtus ziedusvai noskumušās Mildas zvaigžņu vainadziņuko jūs no tā vēlētos, Anna, Annavarbūt Rembo auļojošos cirka zirgus?īso un godīgo dzīvi jūs aprakāt kādas svešasun tumšas pilsētas centrāko jūs tagad vēlētos, Annavaru jums piedāvāt dažus sapņuskuros mēs tikāmies vien pāris reižu rudenī6