VOL. LVII, No 4, ISSUE 267

viņa sadaļā jauno dzejnieku krājumā Trīs autori(1950) un romānā Taisām tiltu pār plašujūru (1957). Redzam ārkārtīgi dzīvīgu, aktīvu,daudzpusīgi apdāvinātu jaunieti, un autobiogrāfiskajāromānā Jauni trimdā (1997)redzam, kā viņš pamazām pārvērties. 1960.gadā iznāca Ulisa tulkojums, 1963. gadāviņš pārcēlās no Zviedrijas uz ASV.Cīņā ar savu pēckara gadu alkoholismu undepresiju Sodums atteicās no jaunības gaduradošajiem uzstādījumiem (vai to trūkuma),bet vienlaikus arī no valodiskās un poētiskāsatraisītības, kas viņam piemita, un tapa skarbiaskētisks un arī visai vienpusīgs šai jomā.Cīņa netika zaudēta, bet viena stīga bija pārtrūkusi.Nespēdams atrast sev vietu, negūdams,kā viņam šķita, pietiekamu atbalsi savāmdomām un centieniem trimdas latviešusabiedrībā, viņš no tās vienkārši norobežojās,turklāt norobežošanās attiecās arī uz zviedruun (vēlāk) amerikāņu sabiedrību. Vēl vienastīga pušu, pavediens, kuram taču vajadzējabarot viņu kā visnotaļ reālistiskas ievirzesrakstnieku. Pārtulkojis Ulisu, viņš Džoisāun Ulisā kā tulkotājs arī noslēdzās. Ja rakstnieksvēl var iztikt ar ierobežotiem valodasun izteiksmes līdzekļiem, tad tulkotājam noslēgšanāssava stila un domāšanas kanonā irnāve. To rāda vēlākie neveiksmīgie mēģinājumipiepulcēt Džoisam T.S. Eliotu un vēl dažusatdzejotus autorus. Arī šī stīga bija pušu.Palika viena stīga, un uz tās arī Sodums savuspēdējos apmēram 20 gadus spēlēja. Vienamliksies, ka vienveidīgi, kategoriski, plakani.Citam – ka spoži, fascinējoši, neatkārtojami.Varbūt atkarībā no tā, kuras grāmatasgadīsies pa rokai. Es ar lielu interesi unprieku lasīju autobiogrāfiskos romānus Savaivalstij audzināts (1993) un Jauni trimdā,kamēr jutos sāpināts par to, kā Sodums jaunajā1993. gada izdevumā bija pārstrādājotsabojājis savu 1957. gada romānu Taisām tiltupār plašu jūru.Katram mums savs Sodums. Lešinskai drošivien visupirms kolēģis pa Eliota „līniju”,Ikstenai svarīgas literāri-personiskas skolotāja-skolniecesattiecības 20 gadu garumā,man – epizode literārajā pieredzē, kas atstājusidziļas un varbūt neizdzēšamas pēdas.Dzejnieka, tulkotāja, atdzejotāja Jāņa Elsberga radošajākontā ir dzejkrājumi Vistīrākā manta (1993), Rīta kafija(1996), Daugavas bulvāris (2000), panti (2008), kampievienojas Jura Kronberga zviedru valodā atdzejotāizlase Daugava boulevarden (2003). Tulkojis amerikāņuun lietuviešu dzeju, svarīgākos Vonneguta (KurtVonnegut) darbus, virkni 20. gs. dramaturgu darbuNacionālajam teātrim u.c. Publikācijas periodikā, arī JG.Komentārs publicēts ¼ satoriImants AuziņšČETRI BRĪNUMAINIMANAS DZĪVES GADILATVIJĀTādu pieredzētā vērtējumu Zinātņu Akadēmijaspārpildītajā aktu zālē, atverot grāmatuTuvošanās Latvijai. Vēstnieka atklājumikrievu valodā (Приближение к Латвии.Откровения посла. Riga: Bonmark, 2011.246. lpp.), maija sākumā izteica pats autorsRauls Čilačava. Šobrīd tiek gatavots paplašinātsgrāmatas izdevums gruzīnu valodā;saietā izskanēja vēlme jo drīzāk to ieraudzītarī latviešu un ukraiņu valodā. Jo – vēstniekināk un aiziet, bet Čilačava paliek, kā rakstījusi(241) kinorežisore, dzejniece un žurnālisteVija Beinerte. Tiešām!Kas ir šis neparastais cilvēks? Gruzīnu dzejnieks,lielās Ukrainas vēstnieks (2006-2010)mūsmājās; arī ukrainiski rakstošs un atdzejojošs;saņēmis abu savu dzimteņu, vairākkārtarī Latvijas, augstas balvas un prēmijas;mūsu ZA Goda doktors, Triju Zvaigžņu ordeņavirsnieks; gandrīz simts grāmatu autors...Pilnīgāks uzskaitījums iznāktu pagarš. Tomērviens piemērs vēl nepieciešams: Rauls Čilačavair arī viens no nedaudziem Franca Kafkasstarptautiskās prēmijas laureātiem (šajāpulciņā ir Aleksandrs Solžeņicins, kinorežisoriStīvens Spilbergs, Milošs Formans u.c.).Par šo unikālo personību akadēmiķis JānisStradiņš teicis: Ar Gruziju viņu saista asinsradniecība,ar Ukrainu – laulības saites, arLatviju – mīlestības saites (243).Autors piekrīt, ka tā arī ir, un piebilst, ka mīlestībasklātbūtne ir visur. Manuprāt, tā tadarī ir Tuvošanās Latvijai atslēga, būtība unsatvars: mīlestība un izpratne. Bez tā patredzīgai un dedzīgai publicistikai diemžēlmēdz būt īss mūžs. Allaž taču ir iespējams– arī šajā grāmatā – kaut ko precizēt, papildināt,bet paliekoša vērtība ir mīlestība unizpratne. Un – veikums, kas tās balsta unapliecina.Tuvošanās Latvijai veidota kā šo četru brīnumainogadu summējums. Esejas, intervijas,tulkoto latviešu grāmatu ievadi, dienasgrāmatasieraksti, preses atsauksmes, Latvijaspolitiķu un kultūras darbinieku portretuskices, sarunas ar pazīstamiem politiķiem,rakstniekiem, zinātniekiem, uzņēmējiem.17