VOL. LVII, No 4, ISSUE 267

Kanādā, ceļā aizvien interesanti stāstīdamagados jaunākajiem dzejniekiem par pirmskaraliterāro sadzīvi Rīgā.Ilgajā mūžā Elzai Ķezberei nācies pārdzīvotne mazums bēdu: abu meitu nāvi, pašas slimībasun vecuma nespēku. 1992. gadā labvēļiviņai sagādāja iespēju ciemoties Latvijā.Bija tik aizkustinoši redzēt milzīgos puķuvezumus, kas sagaidīja dzejnieci katrā viņaspieturas vietā, un kā viņas cienītāji stiepjpretī ierakstam no biežas lasīšanas nodilušas,pirmskara laikos izdotas viņas grāmatiņas(jo padomju laikos Elzas Ķezberes vārdunedrīkstēja pieminēt, kur nu vēl viņas darbuspārdrukāt). Šeit viņa arī satika Sibīriju pārcietušovīru, par kuru viņai 1947. gadā ziņots,ka viņš miris. Bet dažus gadus vēlāk atklājies,ka tomēr dzīvs un apprecējies otrreiz. Patidzejniece šo sastapšanos izturēja bez liekiemuztraukumiem, bet viņas cienītāji bija pagalamapmulsuši, jo savās domās bija apvienojušimūžīgo gaidītāju Solveigu no dzejoļa artā radītāju Elzu Ķezberi. Jāpiebilst, ka viņapersonīgās vēstules mēdza parakstīt ar savukristīto vārdu Elīzabete, un tikai ar dzejusaistītās lietās kļuva par Elzu Ķezberi (šo variantusavā laikā esot ieteikuši izdevēji). 2002.gadā Elzai Ķezberei piešķirts Triju Zvaigžņuordenis. Grūtos brīžos viņa meklējusi balstuBībelē, un Dziesmu grāmatā ir vairāki korāļiar viņas tekstiem. Ķezberes darbus sevišķiiemīlējuši mūziķi: 160 viņas dzejoļu ietvertimelodijās. Dažus, piemēram Pera Gintatemu, komponējuši trīs – gan Jānis Mediņš,gan arī Jānis Ķepītis un Jānis Norvilis. Simtgadeipar godu izdota Elzas Ķezberes dzejasizlase jaunatnei Gliemežvāks dzied („Zvaigzne”,2011), ko viņa vēl savā dzimšanasdienā dabūja paturēt rokā un papriecāties.Dzejnieces cienītāji apvienotiem spēkiem panākuši,ka „Valters un Rapa” sāka (2006) izdotviņas Kopotos rakstus. Pirmie divi sējumiar Ingunas Daukstes-Silasproģes ievadu jauiznākuši, trešo sola visā drīzumā. Tā beigudaļā pievienota dzejnieces sarak ste ar laikabiedriem, kas palīdz iepazīt viņas dzīves priekusun bēdas, gan arī ļauj atminēt viņas talantaun rakstura īpatnības. Daudz darba unrūpju rakstu sastādīšanā ieguldījusi arī dzejniecesdraudzene, mākslas vēsturniece EleonoraŠturma.Dagmāra Vallena krietnu mūža daļu veltīja radioraidījumuveicināšanai latviešiem krievu okupētajā Latvijā, vadījasākumā Radio Brīvība, pēcāk Radio Brīvā Eiropa latviešuredakcijas nodaļu Ņujorkā. Skat. sīkāku informācijuJG250(2007):44-46.Juris ŠlesersJĀ, SOLVEIGA, MĒSTE ESAM LAIMĪGIMazā sirmā kumeliņāJāj pa ceļu pasaciņa.- - - - - - - - - - - - - - - - -Ilgi, šķiet man, projām biju, –Nu to atkal ieraudzīju.- - - - - - - - - - - - - - - - -Jāj un jāj un neapstājas,Zemes virsū nav tai mājas.AspazijaMāras Celles odiseja Ilgais ceļš mājup 1 sākas:Es Latviju atceros no tiem agrajiem bērnībaslaikiem, kad sapņi jaucās ar pasakām, – un,lai gan noslēgumā ir skaidrs, ka viņai mājaszemes virsū laimīgā kārtā tomēr ir – tās laikamnekad nebūs vienuviet. Dzimusi 1938.gadā Rīgā, uzaugusi un nodibinājusi ģimeniAmerikā, 32 gadu vecumā „pēkšņi” atskārst– man ir jābrauc uz Latviju. Sākas ilgā, šķietaminebeidzamā traukšanās turp un atpakaļ– nu jau vairāk kā 40 gadu. Šī darba recenzentsEduards Silkalns 2 raksturo autori – unreizē daudzus mūs – kā klīstošos holandiešus,kā vienu no grāmatas vadmotīviem izceļjautājumu – kāpēc ārzemju latvietim it kānāktos atgriezties mājās, bet kāpēc viņš tonedara?Pēc formas Ilgais ceļš ir tēlojumu kopojums– mazliet pēc Anšlava Eglīša Neierastās Amerikasšablona – lielāko tiesu hronoloģiskapiedzīvojumu un pārdzīvojumu virkne, kuraicaurvītas dažu viņai tuvu cilvēku dzīves( – jā, Solveiga!) un epizodiski ienāk un izietciti. Stils visumā čalojošs, daudziem trimdaslaikrakstu lasītājiem jau pazīstams. (Smagāspolitiskās analīzes rakstītāja atstāj vīram– žurnālistam Ojāram Cellem.) Rakstukrājums sadalīts trīs pakāpeniski lielākās daļās:„1970. gadi” (2 raksti, 38 lpp.), „1990.gadi” (5 raksti, 47 lpp.) un „21. gadsimts”(53 raksti, 297 lpp.). Stāstījums svaigs, šķietamirakstīts īsi pēc aprakstītajiem notikumiem,ne no atmiņas – tikai nedaudzi vēlākiiestarpinājumi. Nezinu, cik no rakstiem jauagrāk publicēti. Tos papildina ap duci sirsnīguģimenes fotouzņēmumu.Pirmā daļa – pirmās atgriešanās dzimtenē1970. un 1972. gadā – ir grāmatas prologs.1. Rīgā: VESTA-LK 2010, 390 lpp. Mākslinieces DaigasBrinkmanes dizains.2. „Savas dvēseles meklētāja”, Laiks 2011.12.-18.II:13.24