You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
māksliniece Klāra Zāle (1911-2003), dzejnieks<br />
Linards Tauns (1922-1963), rakstniece<br />
Rita Liepa, rakstnieks Jānis Klāvsons (1933-<br />
1965), rakstnieks Dzintars Freimanis (1925-<br />
1978), vēsturnieks/dzejnieks Jānis Krēsliņš,<br />
dzejnieks/filozofs Roberts Mūks (1923-<br />
2006), rakstnieks Nikolajs Kalniņš (1911-<br />
2001), rakstnieks Vitauts Kalve (1913-1989),<br />
dzejnieks/mākslinieks Voldemārs Avens un<br />
viņa dzīvesbiedre mākslas un literatūras zinātniece<br />
Irēne Avena, komponists Arnolds<br />
Šturms (1912-1999) un viņa dzīvesbiedre<br />
mākslas kritiķe Eleonora Šturma, dzejniece<br />
Zenta Liepa (1916-1988), dzejniece Karola<br />
Dāle (1905-1967), dzejniece Elza Ķezbere,<br />
mākslinieks Rolands Kaņeps, mākslinieks<br />
Sigurds Vīdzirkste (1928-1974), māksliniece<br />
Daina Dagnija, māksliniece Ausma Matcate,<br />
mākslinieks Voldemārs Dārznieks, dzejniece<br />
Aina Kraujiete (1923-2007) un viņas dzīvesbiedrs<br />
žurnālists Viktors Neimanis (1921-<br />
1994), dzejniece Valda Dreimane (1932-<br />
1994), dzejniece Herta Krauja (1900-1977),<br />
dzejniece/prōziste Aina Zemdega (1924-<br />
2006), dzejniece Astrīde Ivaska un viņas dzīvesbiedrs<br />
dzejnieks/mākslinieks Ivars Ivasks<br />
(1927-1992), rakstnieks Modris Zeberiņš<br />
(1923-1994), rakstniece Dzidra Zeberiņa,<br />
rakstnieks Eglons Spēks (1925-1991), rakstnieks<br />
Dzintars Sodums (1922-2008), dzejnieks<br />
Olafs Stumbrs (1931-1996), rakstniece<br />
Ilze Šķipsna (1928-1981), rakstnieks Ervīns<br />
Grīns (pseid. Richards Rīdzinieks,1925-1979),<br />
dzejnieks Juris Kronbergs, literāte Mudīte<br />
Austriņa (1924-1991), mākslinieks Gvīdo<br />
Augusts, māksliniece Dagmāra Igale, lugu<br />
rakstnieks Mārtiņš Zīverts (1903-1990), fotogrāfs<br />
Bruno Rozītis (1914-1986), mākslinieks<br />
Fridrichs Milts (1906-1993), ģitārists<br />
Andris Kārkliņš, mākslinieks Valdis Kupris<br />
(1940-2004), tulkotāja Bitīte Vinklere un viņas<br />
dzīvesbiedrs zinātnieks Uldis Bluķis, dzejniece<br />
Lalita Muižniece, viņas meita dzejniece<br />
Sarma Muižniece-Liepiņa, dzejniece/aktrise/fotogrāfe<br />
Sniedze Ruņģe, dzejniece Velta<br />
Toma (1912-1999), dzejniece/māksliniece<br />
Maija Meirāne, dzejnieks Modris Mednis,<br />
vēsturnieks Andrievs Ezergailis un viņa dzīvesbiedre<br />
literatūras kritiķe un dzejniece<br />
Inta Ezergaile (1932-2005), šo rindu rakstītāja<br />
un mans toreizējais dzīvesbiedrs mākslinieks<br />
Ilmārs Rumpēters, u.c. Neizplūstot sentimentalitātē<br />
tomēr saldsērīgi jānopūšas – jā,<br />
reiz bija. Un te arī nebūs vairs nekā līdzīga,<br />
jo, vismaz ar latviešu valodas pazīšanu saistītajā<br />
mūsu literatūrā, paaudžu pēctecības ārpus<br />
Latvijas patiesībā nav.<br />
Sākoties zināmam „atkusnim” Latvijā, laiku<br />
pa laikam tika svinētas tikšanās ar ciemiņiem<br />
Izvadot Imantu Ziedoni pēc sarīkojuma Ņujorkā<br />
(1977). Sēž (no kr.): Mudīte Austriņa, Imants Ziedonis,<br />
Baiba Bičole, Valda Dreimane. Stāv: Jānis Kadilis,<br />
jun., Ilmārs Rumpēters, <strong>Gunars</strong> <strong>Saliņš</strong>.<br />
turieniešiem – Imantu Ziedoni, Jāni Peteru,<br />
Māri Čaklo, Annu Rancāni, u.c. Jebkurā reizē<br />
<strong>Gunars</strong> bija viens no „centra” cilvēkiem.<br />
Viņa teiktais bija trāpīgs, asprātīgs, zinīgs,<br />
uz viņu klausījās, bet viņš arī labprāt uzklausīja<br />
citus. Atceros piedzīvojusi vienu vienīgu<br />
tādu gadījumu, kad viņš zaudēja iecietību<br />
un „uzsprāga”, Māra Čaklā viesošanās reizē<br />
(80. gadu pirmajā pusē), iekarstot politiskas<br />
dabas sarunā līdz punktam, kurā ciemiņam<br />
ar nepārprotamu žestu un vārdiem tika<br />
pateikts pazust. Sekojošais „ņigu-ņegu” gan<br />
pavisam drīz tika izlīdzināts; abu dzejnieku<br />
attiecības turpinājās labvēlības gaismā.<br />
* * *<br />
1991. gada agrā rudenī pārcēlos no<br />
Ņūdžersijas uz Bruklinu, Ņujorkā (tai pašā<br />
laikā ar vīru izšķīrāmies, un, tā kā man jau<br />
no 1987. gada janvāra bija darbs Laika redakcijā<br />
Bruklinā, tīri praktisku apsvērumu<br />
pēc meklējos pēc dzīvesvietas darbavietas<br />
tuvumā). Man sākās visādos veidos jauna<br />
dzīve, ko tiešām izbaudīju, īpaši jau Ņujorkā<br />
pieejamās pasaules kultūras dažādās izpausmes,<br />
un līdzšinējās saskares un sakari it kā<br />
atkāpās tālāk (vismaz man tā likās), tikšanās<br />
reižu līdz ar to maz. 1997. gada vēlā rudenī<br />
pie manis uz dzīvi, kā bija domāts – tikai<br />
uz laiku, pārnāca vecākais dēls Arvils. 2000.<br />
gada martā viņam tika atklāts nedziedināms<br />
ļaundabīgs audzējs un mūžībā viņš aizgāja<br />
tā paša gada jūnijā. No manas „iepriekšējās<br />
dzīves” <strong>Gunars</strong> tai laikā bija vienīgais, kurš<br />
pie mums telefoniski nāca paciemoties, sirsnīgi<br />
runājās ar Arvilu. Par to Tev, Gunar, mūžīgs<br />
paldies!<br />
* * *<br />
11
Change language