You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
ATMIŅAS<br />
Uldis Siliņš<br />
ATSKATĪTIES,<br />
PASMAIDĪT<br />
DP CAMP ALT-GARGE 1945 – IV<br />
MEŽINIEKI. Alt-Garge bija mežinieku nometne. Vācijai<br />
bija sabiedrotiem jāmaksā reparācijas. Un viens<br />
no maksāšanas līdzekļiem bija bukkoku (skabaržu),<br />
bet galvenokārt priežu meži. Bijušajiem leģionāriem<br />
bija darbs. North German Timber Control (Ziemeļvācijas<br />
kokmateriālu pārvalde) pārraudzībā tika zāģēti<br />
koki, kas tad ceļoja tālāk uz Angliju. Mūsu mežinieku<br />
komanda gatavoja stutkokus arī Rūras oglŗaktuvēm.<br />
Mežinieku skaits bija ap 350 cilvēku, ieskaitot<br />
sargus, biroja un tehniskos darbiniekus. Arī skolai<br />
vienu dienu gadā bija jādodas meža darbos, lai sagādātu<br />
gaismas iestādei kurināmo. Tā Ziemeļvācijas<br />
meži krita par upuri dīpīšu zāģiem. Tas, ka notika<br />
Vācijas mežu izciršana, protams, vāciešiem nebija pa<br />
prātam. Tā vācu laikraksts Die Welt ievadrakstā vēršas<br />
pret britu pārvaldes vadītāja ministra Hainda paskaidrojumu<br />
apakšnamā, ka Vāciju no kokmateriālu<br />
importa zemes paredzēts pārvērst par plašu eksporta<br />
zemi. Pēc laikraksta domām esot iespējami ārkārtēji<br />
sasniegumi citās saimniecības nozarēs, bet nekādā<br />
ziņā nevarot pārvērst Vāciju par koka eksportētāju.<br />
Laikraksts min milzīgu apmēru kailcirsmas visās<br />
okupācijas joslās un norāda, ka kopš 1945. gada oktobra<br />
vien izcirsta 1/10 no visas meža platības, kas<br />
esot desmit reizes vairāk nekā normālā mežsaimniecībā<br />
pieļaujams.<br />
* * *<br />
TĀ LAIKA AVĪZES PAR LATVIEŠU BĒGĻIEM ALT-GAR-<br />
GĒ (paturot oriģinālrakstību – red.): Dažus kilometrus<br />
augšpus Blekēdes (Lineburgas apriņķī) Elba met<br />
Pie rampas<br />
graciozu loku. Varenu priežu skauts šeit snauž mazais<br />
Alt-Garges ciems, kuram tiešos kaimiņos atrodas<br />
vesela koka baraku pilsētiņa. Tajā agrāk mitinājās<br />
ārzemju strādnieki, kas vāciešiem par ubaga grašiem<br />
cēla plašu spēkstaciju, bet tagad pilsētiņā skan<br />
latviešu mēle – tur patvērumu radis latvietis-trimdinieks.<br />
Te tas iet savu ikdienas soli, te viņš svētvakaros<br />
garā pārstaigā savu tēvu zemi. Lai arī šie latvieši<br />
atrodas tūkstošiem kilometru no savas dzimtenes,<br />
tomēr ne tālāk par dažiem simtiem metru – tik, cik<br />
plata ir Elba, atrodas „draudzīgais kaimiņš“.<br />
Nometnes iedzīvotāji nav taupījuši pūles, lai dzīvi<br />
svešumā un nepierastos apstākļos iekārtotu iespējami<br />
labāk. Jāsaka, ka tas izdevies. Nometnē valda<br />
priekšzīmīga tīrība un kārtība. Dzīvi nometnē kārto<br />
Nacionālā komiteja, kuras priekšsēdētājs ir inženieris<br />
R. Rutks. Par iemītnieku fizisko labsajūtu rūpējas<br />
nometnes virtuve, kas, liekas, būs viena no<br />
modernākām latviešu bēgļu nometņu virtuvēm. Ar<br />
iztiku var apmierināties, vienīgi trūkst augļu. Nometnes<br />
bērnu vajadzībām darbojas speciāla bērnu<br />
virtuve, ir arī diētas un slimnieku nodaļas. Nometnes<br />
iedzīvotāju rīcībā nodotas arī galdnieku, kurpnieku,<br />
drēbnieku, mechāniskā un pulksteņu labošanas<br />
darbnīcas, kā arī frizētava, kurās visus darbus<br />
veic paši iedzīvotāji-amatnieki. Ik dienas darbojas<br />
arī pirts, resp., karsta duša. Par kārtību nometnē rūpējas<br />
policijas darbinieki un noziedzībās pieķertos<br />
soda nometnes tiesa. Priekšzīmīgi nostādīta nometnes<br />
ambulance-slimnīca, kuru vada Dr. Vītola. Nopietnākos<br />
saslimšanas gadījumos nometnes iedzīvotājiem<br />
pieejami sasniedzama Lineburgas slimnīca,<br />
kuru vada latvietis Dr. Jākobsons. Par kuplo „jaunaudzi“<br />
gādā bērnu dārzs un pamatskola (pārz. I. Eglīte),<br />
tuvākā nākotnē atvērs vidusskolu (vismaz dažos<br />
priekšmetos). Gan jauni, gan veci cītīgi apmeklē<br />
arī angļu valodas kursus. Garīgo dzīvi vada mācītāji<br />
J. Lazda un Sautiņš, noturot dievkalpojumus gan<br />
pašā nometnē, gan arī tuvējā dievnamā. Notikusi<br />
arī jaunatnes iesvēte. No pašdarbības pasākumiem<br />
46
Change language