You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Dīvaini daudzus gadus, kā kādā apsēstībā,<br />
mūsu draudzības sastāvdaļa bija arī sprēgājoša<br />
spriedze, pilnīga brīvsoļa gribētājam saduroties<br />
ar robežu noturētāju. Dzejas plīvurdejas<br />
Bija laiks, kad dalījāmies ar jaunradītajiem<br />
dzejoļiem, bet dzīvošana kā tāda tecēja<br />
katram pa savām sliedēm. Mūsu draudzība<br />
bija īpaša un īpatna, bet vēlāk atskatoties<br />
(un salīdzinot to ar citām mūžā piedzīvotām<br />
saskarsmēm) vedās atzīt: paliku viņa<br />
īsti neizprasta un „neizzināta.” To pašu varu<br />
teikt par Gunaru no manas puses, bet tieši<br />
tā arī liekas labi un pareizi. Iespējams, ka šo<br />
iemeslu dēļ es nekad „neiemācījos” Gunaru<br />
saukt par Gonku (kā viņu sauca tuvinieki un<br />
tuvi draugi), vienkārši „neprasījās.”<br />
* * *<br />
Gunara klātbūtne bagātināja, apdāvināja<br />
mūs, kas viņu pazinām, bet nebeidzams<br />
devējs viņš turpinās palikt arī tiem, kas viņu<br />
iepazīs tikai no viņa dzejas. Dzeja, kas paliks<br />
nemirstīga, un nemirstīgs arī tās radītājs,<br />
dzejnieks <strong>Gunars</strong> <strong>Saliņš</strong>. Un Gunara turpinājums<br />
arī viņa un Jautrītes bērnos, mazbērnos.<br />
* * *<br />
(Šie atmiņu uzplaiksnījumi ir tīri personīgi,<br />
skatīti „caur manām acīm.” Tiem caurvijas<br />
arī manis pašas dzīves pavedieni, bet bez<br />
tiem rakstītais man būtu bijusi vairāk vai mazāk<br />
abstrakcija.)<br />
Jaungaitnieces Baibas Bičoles dzejdarbi publicēti<br />
grāmatās Atrita (1966), Ceļos (1969), Buŗot (1976),<br />
Griežos (1981) un Atgriežos (1991). Skat. dzejnieces<br />
dzejoļu kopu JG257(2009).<br />
Saliņu ģimene (2008). Jautrīte un <strong>Gunars</strong>, aizmugurē<br />
Laris, Lalita, Laila.<br />
Kārlis Vērdiņš<br />
GUNARS SALIŅŠ<br />
AIZMIDZIS MŪŽĪGĀ<br />
SAPNĪ<br />
Ja par tevi rakstītu monogrāfiju, tā būtu arī<br />
anatomija, kā dzejnieks par spīti trimdas ikdienai<br />
var būt vizionārs, viegls, žirgts, krāsains,<br />
atjautīgs, – tā Dzintars Sodums raksta<br />
Gunaram Saliņam kādā vēstulē 1988. gadā.<br />
Soduma piesauktās īpašības labi raksturo<br />
Saliņa dzeju – tieši tādu to jau pusgadsimtu<br />
mīl latviešu lasītāji trimdā, un kopš pagājušā<br />
gadsimta 90. gadiem to var baudīt arī Latvijas<br />
lasītājs. Saliņa dzejdarbi raksta dzejnieka<br />
dzīvesstāstu un sniedz priekšstatu par viņa<br />
attiecībām ar dzeju vairāk nekā 60 gadu garumā.<br />
Agrīnie – 40. gadu pirmajā pusē rakstītie<br />
dzejoļi tapuši laikā, kad dzejnieks mācās<br />
Jelgavas Skolotāju institūtā un jūsmo par<br />
Aleksandra Čaka dzeju. Pēc došanās trimdā<br />
no dzejoļiem pazūd jauneklīga jūsma un<br />
vieglums – 40. gadu otrajā pusē, bargajos<br />
bēgļu laikos, jaunais dzejnieks pārdzīvo tautas<br />
bēdas un raksta tumšu, dramatisku nojausmu<br />
pilnus dzejoļus – spēcīgus tekstus,<br />
kas vislabākajā līmenī turpina pirmskara Latvijas<br />
dzeju, tomēr vēl neatklāj dzejnieka savdabību.<br />
Vēlāk viņš nevēlējās šos dzejoļus iekļaut<br />
savos krājumos.<br />
Vieglums un krāsainība Gunara Saliņa dzejā<br />
atgriežas 50. gados, jau dzīvojot ASV. Desmitgades<br />
pirmā puse vēl aizrit rūpēs par eksistenci<br />
un poētikas vingrinājumos. Kā autors<br />
atminas, izšķirīgais lūzums notiek ap<br />
1955. gadu – Saliņa līdzgaitnieks, trimdas<br />
dzejnieks Linards Tauns pieņem izaicinājumu<br />
Amerikā sākt jaunu, modernu latviešu<br />
dzeju. Rodas slavenais „Elles ķēķis”. Tas kļūst<br />
par garīgu patvērumu tālaika jaunajiem latviešu<br />
dzejniekiem, māksliniekiem, viņu mūzām<br />
un visu mākslu mīļotājiem, kuru satikšanās<br />
sniedz katram dzejniekam tik nepieciešamo<br />
iespēju būt saklausītam un saprastam.<br />
Uz šī viļņa iznāk Gunara Saliņa pirmais dzejoļu<br />
krājums Miglas krogs (1957) – grāmata,<br />
kurā dzejnieks vienlīdz žirgti un viegli ceļo<br />
gan pa modernās Ņujorkas avēnijām, gan pa<br />
dzimto Naudīti un Jelgavu, kuru tam ļauts<br />
skatīt tikai sapņos un atmiņās. Šajā gadā Saliņa<br />
dzejolis „Miņas” publicēts Jaunajā Gaitā<br />
– žurnālā, kurā vēlāk parādījušies daudzi viņa<br />
dzejas pirmpublicējumi, raksti un arī spožie<br />
Rainera Marijas Rilkes atdzejojumi.<br />
60. gadu sākumā izrādās, ka „Elles ķēķa”<br />
idilli nav iespējams saglabāt ilgi. 1963. gadā<br />
13
Change language