You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
izmisīgas lejupslejas gados. Ar to mēs arī paturēsim<br />
Latviju stipru. Vienlaikus zinātniece vēršas pret ļautiņiem,<br />
kuri daudzos un dažādos veidos mēģina iespert<br />
kultūrai. Jāpiebilst, ka arī Jaunās Gaitas redaktoriem<br />
ne tikai pagātnē, bet vēl mūsdienās dažbrīd<br />
nākas krustot šķēpus ar šādiem kultūrai spērējiem.<br />
••• Par pavisam nepazīstamā rakstnieka, kurš slēpjas<br />
aiz segvārda Otto Ozols, grāmatu Latvieši ir visur<br />
– tās fragmentus var lasīt Karoga jūlija/augusta<br />
laidienā – Guntis Berelis izsaucas: Kas tas vispār ir,<br />
un ko lai ar to iesāk Nē, nav divu domu, nedrukāt<br />
nedrīkst, bet, visviens, kas tas, sasodīts, ir! Noslēpumainais<br />
autors to raksturo kā dēku gabalu, daudzslāņainu<br />
kā āboļu kūka (āboļu ar mīksto ļ), kuras uzdevums<br />
esot paņemt lasītāju pie dziesmas ar savu bezkaunību,<br />
ironiju, sarkasmu, dusmām, aizvainojumu<br />
etc. Kāpēc starp latviešiem, gadās, maigi izsakoties,<br />
drusku neparasti eksemplāri un kāpēc procentuāli<br />
viņu ir ļoti daudz 2,5 miljoni pret pasaules sešiem<br />
miljardiem – tas ir smieklīgi, bet tai pašā laikā no<br />
šiem 2,5 miljoniem tik smieklīga cipara, ir tik daudz<br />
cilvēku, kas dažādās sfērās atstājuši globālu iespaidu,<br />
autors skaidro intervētājam Berelim un turpina: Latvieši<br />
pēc savas būtības ir robežpārkāpēji – viņi gatavi<br />
dancināt pasauli pēc saviem ieskatiem. Paskaties<br />
taču uz faktiem, kas ir pieminēti grāmatā, – mēs redzam<br />
latviešus, kas ir grozījuši pasauli un 20. gs. vēsturi<br />
pēc savas patikas. Jo es tālāk rakos, jo man aukstākas<br />
kājas palika. Kremlī, pie Ļeņina, Staļina, Hitlera,<br />
Baltajā namā, beigās, izrādās, pat pie Mao Czeduna,<br />
Franko maisījuši galvu – visur latvieši. Grāmatas autors<br />
ir stipri aizvainots par Rietumu nostāju pret latviešiem,<br />
jo rietumniekiem esot dziļi nospļauties par<br />
mums un viņi, aci nepamirkšķinot, ir gatavi pelnīt uz<br />
mūsu rēķina un paņemt visu, ko vien var. Pārāk auksta<br />
un pragmatiska attieksme. Latvija tika diezgan<br />
brutāli paņemta. Viņi to izdarīja ciniski un piesmejot<br />
tos principus, ko paši deklarēja (..) tā bija visparastākā<br />
un ciniskākā alkatība (..) Ne jau par Latviju<br />
vien ir runa. Līdzīgu attieksmi mēs redzam visā Austrumeiropā.<br />
(..) Mēs pārāk augstu vērtējam tos rietumniekus<br />
(..) mums vajadzētu drusku vairāk pašcieņas.<br />
Prozaiķa un kritiķa Bereļa secinājums: lasāmgabals<br />
patiesi aizraujošs. ••• Pār daugavā, Gregora<br />
ielā, atrokot zemi pie ēkas pamatiem, atrasts Zentas<br />
Mauriņas arhīvs – viņas piezīmes un apm. 1 000 viņai<br />
adresētu vēstuļu, kas nodotas Rakstniecības un<br />
mūzikas muzejam. (re)<br />
KUDOS – Bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga<br />
kā Madrides kluba valdes locekle vada starptautisku<br />
novērtējumu misiju Kirgizstānā, kur sniedz arī publisku<br />
lekciju Amerikāņu U. Centrālāzijā (American U.<br />
of Central Asia) Biškekā. ••• Valsts prezidentam<br />
Zatleram piešķirts (17.IX) Rīgas Stradiņa U. Goda<br />
doktora nosaukums. ••• Pianists Arturs Ozoliņš<br />
ievēlēts (30.VIII) par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas<br />
akadēmijas Goda profesoru. (re)<br />
DUBULTPILSONĪBAS atjaunošana ES un<br />
NATO dalībvalstīs, arī Austrālijā esot viens no veidiem,<br />
kā nākotnē varētu dabūt atpakaļ Latvijā no<br />
svešuma – tā Saeimas deputāts Dzintars Ras načs<br />
(apollo.lv 10.VIII). ••• Vienotības pr-js Ģirts<br />
Valdis Kristovskis pauž pārliecību, ka pašreiz spēkā<br />
esošie likumi, kas liedz dubultpilsonību, neatbilst<br />
mūsdienu pasaules globālajiem, dinamiskajiem procesiem.<br />
Un viņa palīgs Aigars Štokenbergs: Latvijas<br />
valsts izsēj un zaudē savus bērnus. To nedrīkst pieļaut!<br />
Līdzīgs viedoklis ir Nacionālajai apvienībai Visu<br />
Latvijai: Latvijas pilsonība pienākas ikvienam latvietim,<br />
neatkarīgi no viņa mītnes zemes un tā, vai viņam<br />
ir, vai nav kādas citas valsts pilsonība (Laikraksts<br />
„Latvietis” 29.VII). (re)<br />
ĒRMĪGAS BŪŠANAS – Ainas Rodriguez-<br />
Matas atklātajā vēstulē mūsu premjeram Valdim<br />
Dombrovskim (Latvija Amerikā 2010.21.VIII) izteiktais,<br />
šaubu nav, dibinātais sašutums par LV imigrācijas<br />
politiku, diemžēl, pazūd dažādu, kā vecos laikos<br />
mēdza teikt, „glupību” jūrā. Latviešus, kuri devušies<br />
strādāt ārzemēs, esot jāatvieto ar neslāviskiem<br />
eiropiešiem vai meksikāņiem, dienvidamerikāņiem<br />
un pat Āzijas iedzīvotājiem, jo viņi nerunā krieviski<br />
un būtu spiesti un ieinteresēti mācīties latviski. Līdzās<br />
vēstuļnieces neizpratnei par indoeiropiešu tautu<br />
grupas slāvi formulējumu, lasāmas ar šovinismu<br />
piesātinātas izteikas, piem., vispār slāvu tautas vēstures<br />
gaitā nav izcēlušās ar lieliem sasniegumiem kultūrā,<br />
politikā vai zinātnē (..) vai mēs vēlamies uzlabot<br />
mūsu tautas rasiskās priekšrocības un Dieva dotos<br />
talantus uz mūziku, valodām un literatūru, vai<br />
mēs gribam noslīkt slāvu jūrā un pazust no izcilāko<br />
tautu kopuma Nez’ ko Ainai nodarījuši čehi, slovēņi,<br />
kroāti vai ukraiņi Un vai tad pār bortu metami<br />
tādi ļautiņi, kā Mickēvičs, Senkēvičs, Ševčenko, Puškins,<br />
Gogols, Dostojevskis, Tolstojs, Čehovs, Vazovs,<br />
Janačeks, Šopēns, Čaikovskis, Milošs, Havels un vēl,<br />
un vēl, un vēl (re)<br />
LATVIJA – AR SKATU VIŅDIENĀS.<br />
Kurzemē savulaik atradās 7 brīvcilvēku jeb ķoniņu<br />
ciemi – četri mūsdienu Turlavas pagastā (Ķoniņciems,<br />
Pliķi, Kalēji, Ziemeļi), bet pārējie netālu no Ventas<br />
(Dragūnas, Viesalgi, Sausgali), kur Livonijas valdnieki<br />
devuši īpašumtiesības un sevišķas privilēģijas vairākām<br />
kuršu dzimtām. Šogad Turlavā Kuršu ķoniņu<br />
diena sākas ar svētbrīdi 280 g. vecajā Lipaiķu baznīcā,<br />
kam seko ķoniņu relikviju apskate kultūras namā<br />
un Janīnas Kursītes, Kaspara Kļaviņa u.c. zinātniski<br />
referāti. ••• Ne tikai viduslaiku un renesanses<br />
mūzika atskan Vecrīgā Torņu mūzikas svētkos (20.<br />
VIII) – arī skaņas no Vēbera (Andrew Webber) Operas<br />
spoka (Phantom of the Opera), Zigmāra Liepiņa<br />
rokoperas Lāčplēsis, operas Parīzes Dievmātes katedrāle<br />
u.c. ••• LR prezidenta padomnieks Antonijs<br />
Zunda atbalsta ideju veidot Aglonā piemiņas vietu<br />
pirmajam Lietuvas karalim Mindaugam un viņa sievai,<br />
karalienei Martai, kas būtu apliecinājums baltu<br />
tautu vienotībai. Karalis, kurš apvienoja baltu zemes<br />
un lika pamatus Lietuvas lielvalstij, kopā ar mazgadīgajiem<br />
dēliem Rukli un Rupeiķi nogalināts (1263.12.<br />
IX) ceļā uz Aglonu, kurp viņš devies pie savas pāragri<br />
mirušās sievas radiem. Ar pāvesta Innocenta IV svētību<br />
par Lietuvas karali kronētais Mindaugs kristīja arī<br />
savu tautu, bet pēc teitoņu sakaušanas Durbes kaujā<br />
(1261) turpinājis karu ar krustnešiem un no kristīgās<br />
ticības atteicies. ••• Gan Latvijā, bet īpaši diasporas<br />
latviešu vidū, bieži vien dzird kļūdaino uzskatu,<br />
ka vairākums PSRS valstiski noslaktēto latviešu bijuši<br />
pret savu etnisko dzimteni naidīgi zvērināti boļševiki,<br />
kas krituši par upuri sistēmai, ko paši radījuši.<br />
Tas atbilst patiesībai tikai daļēji. Vairākums „spiegošanā”<br />
un „diversijās” apsūdzēto bija vienkārši cilvēki,<br />
daudzi no kuriem nonāca Krievijā vēl pirms 1917. g.,<br />
sākot ar pirmo izceļotāju vilni 1840. g. Par šo ļaužu<br />
67
Change language