Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
LASĪTĀJU VĒSTULES<br />
Pieminēšanas laiks. Bija ap ziemas, ir atkal ap vasaras<br />
saulgriežu laiku. 2. Meža kapos zemē guldīja<br />
Olafa Stumbra urnu. Nu <strong>Gunars</strong> [<strong>Saliņš</strong>] steidzas<br />
pievienoties lielajai saimei viņsaulē. Nāk prātā, ka<br />
viņš varētu tur debesu ķēķī atvērt Miglas krogu, un<br />
tad jau būtu gandrīz vai jāapskauž tā dzīvīte pēc<br />
dzīves. Mums atliek pieminēt un cerēt, ka būs vēl<br />
kāda brīva vietiņa pie letes. Ņujorka gan laikam šaisaulē<br />
paliks neapmežota ••• JG260 – pamatīgs<br />
numurs! Paldies! Pie manas īsbiogrāfijas (74. lpp.)<br />
derētu daži precizējumi. Savā veidā jau biju viens no<br />
JG dibinātājiem, bet precīzāk ir, ka JG dibināja ALJAs<br />
valde, kad nolēma pārtraukt Rakstus un sākt jaunu<br />
žurnālu, kam tai brīdī nebija nosaukuma. Mani iecēla<br />
par pirmo atbildīgo redaktoru un vairāk vai mazāk<br />
atstāja savam liktenim. No aprīļa, kad nolēma pārtraukt<br />
Rakstus un izdot jaunu, līdz septembrim, kad<br />
tam bija jāiznāk, bija četri mēneši! Par to esmu rakstījis<br />
pašsarunā 100. numurā, arī par to rakstīts Aivara<br />
Ruņģa brošūrā Jaunā Gaita: Stāsts par žurnāla tapšanu<br />
un sākuma gadiem. Katrā ziņā bez Aivara iesaistīšanās<br />
arī nezin, vai kas būtu sanācis. Bet mana loma,<br />
ja pirmā redaktora tituls nebūtu piemērots, precīzāk<br />
būtu – „viens no pirmajiem JG veidotājiem”. Tai pašā<br />
laikā nav precīzi mani minēt kā LOM Gadagrāmatas<br />
redaktoru. Tas gods pienākas Heinriham Strodam, jo<br />
viņš atbild par saturu. Nezinu, kā manu darbu vislabāk<br />
aprakstīt – es vērtēju darbus kopā ar citiem un<br />
tad gādāju par visu tālāko, sākot ar gatavo rakstu galīgo<br />
apdari līdz pat publikācijai. Tas ir drīzāk tehniskā<br />
redaktora darbs, lai gan tā nav atzīmēts pasītē. Te tās<br />
lietas notiek drusku citādāk nekā Amerikā.<br />
Valters Nollendorfs, Rīgā<br />
Kā jau nereti, Ainārs Zelčs uzrakstījis kaut ko interesantu,<br />
polemiku rosinošu (JG260:45). Nudien, vienubrīd<br />
par latviešu rakstnieku aptuveni 20. gs. otrajā<br />
pusē Latvijā tā vien gribas pārjautāt ar paša AZ citātu<br />
no romāna 1945 Rīga: Bet ko viņš vēl ir darījis<br />
Vai tikai viņš nav bijis latvietis – Dorothea jautā Robert<br />
par tēvu (189). Bet, nopietni runājot: to, ko uzrakstīja/paveica<br />
rakstnieki Latvijā līdz neatkarības atjaunošanai,<br />
nevarēja uzrakstīt/paveikt rakstnieki trimdā.<br />
Un otrādi. Šodien jau droši var teikt, ka visai liela<br />
būs abās pusēs radītā ilgmūžīgā daļa. Vēl neaizmirsīsim<br />
arī totalitāro režīmu nometnēs, izsūtījumos radīto<br />
vai no tās rūgtās pieredzes izaugušo. Teikšu vēl<br />
vairāk: neviens nevar cita vietā, jo literatūru tomēr<br />
rada atsevišķi cilvēki, talanti, nevis tās vai citas tautas<br />
daļas. Teiksim, mūsu dzeju jau grūti iedomāties<br />
kā bez Ojāra Vācieša, tā bez Linarda Tauna. Vēl un vēl.<br />
Arī prozā, arī dramaturģijā līdzīgi. Un pilnīgi lieki Ojāram<br />
Vācietim vai Gunāram Janovskim diezin kāpēc kā<br />
svaru bumbu pie kājām karināt citus literātus... Bet<br />
par to, kā debesīs, kā mūžībā lems — Te nu der atcerēties<br />
vienu Marka Tvena stāstu: debesīs par potenciāli<br />
dižāko visu laiku rakstnieku atzīts nevis Šekspīrs,<br />
bet kāda ASV štata drēbnieks, tikai viņš diemžēl dažādu<br />
iemeslu dēļ neko nav uz zemes paguvis uzrakstīt.<br />
JG261 trīs atšķirīgas balsis dzirdamas Briežu trijotnes<br />
dzejas publikācijā, kur īpaši atzīmējamas Marijas vārsmas<br />
par vārdiem.<br />
Imants, Rīgā<br />
Nesen, rakājoties gūglī, uzdūros rakstam: „Starptautiskie<br />
raidījumi latviešu valodā 20. gs. otrā pusē” pdf<br />
formātā, tikai ar virsrakstu un autora Rolfa Ekmaņa<br />
vārdu – ). Tā kā strādāju<br />
Amerikas Balss (VOA) latviešu redakcijā (1983-1993),<br />
šīs publikācijas 12. lpp. par mani lasāma sekojoša informācija:<br />
Gita Gulēna Vagenheima ir „Latvijas latviete”,<br />
strādājusi toreiz Drāmas (tagad Nacionālajā) teātrī,<br />
arī Latvijas radio un televīzijā, trīs gadus pēc ierašanās<br />
ASV 1980. gadā sāk strādāt AB. Kaut arī divas<br />
reizes godalgota kā Eiropas nodaļas veiksmīgākā diktore,<br />
90. gadu vidū viņai darbu AB uzsaka. Šajā informācijā<br />
iezagusies būtiska kļūda; proti, man darbu neuzteica,<br />
es pati iesniedzu atlūgumu. Aizīmeiļoju autoram,<br />
prof. Ekmanim, kurš paskaidroja, ka raksta oriģināls<br />
publicēts JG237 (2004):41. Jauno Gaitu allaž<br />
esmu uzskatījusi par augstas klases izdevumu, kam<br />
īpaši nopelni daudzu Latvijas vēstures balto plankumu<br />
aizpildīšanā. Jūtos pagodināta, ka arī mans vārds<br />
parādījies tik cienījamā izdevumā, turklāt rakstā par<br />
starptautiskajiem radioraidījumiem latviešu valodā,<br />
jo 10 gadus ilgo līdzdalību to veidošanā AB uzskatu<br />
par vienu no nozīmīgākajiem posmiem savā radošajā<br />
un profesionālajā biogrāfijā. Tāpēc nešaubos,<br />
ka [attiecīgajā nr.] gluži vienkārši iezagusies drukas<br />
kļūda; proti, iespiedies lieks burtiņš „i”, kā iznākumā<br />
90. gadu vidū viņa darbu AB uzsaka pārvērtās par:<br />
90. gadu vidū viņai darbu AB uzsaka. Latviešu valodā<br />
tāda misēšanās itin viegli var notikt. Godalgu uzskaitījums<br />
varēja būt precīzāks: saņēmu tikai vienu kā<br />
Eiropas nodaļas izcilākā diktore; pārējās četras par<br />
izcilību programmu veidošanā un/vai līdzdalību tajās.<br />
Bet tas nu tā. Būtiska ir atšķirība starp „atlūgšanos”<br />
un „atlaišanu” no darba!<br />
Gita Morris - Vāgenheima alias Gulēna,<br />
Washington, DC<br />
Pret latīņu cilmes lietvārda kollektīvs lietošanu<br />
(JG261:59) latviskā latviešu valodā var būt vairāki iebildumi.<br />
Pirmkārt, latviešu valodā ir jau sen lietots šīs<br />
cilmes īpašības vārds, kas ir gluži līdzīgs tagad lietotajam<br />
lietvārdam. Tiek runāts, piemēram, par kollektīvu<br />
drošību, kollektīviem līgumiem, kollektīvām<br />
saimniecībām, kollektīvu vainu. Bet latviešu valodā<br />
nav parasti vārdi, kas reizē varētu būt gan lietvārdi,<br />
gan īpašības vārdi. Lietvārda kollektīvs lietošana posta<br />
latviešu valodas vārddarināšanas sistēmu un notrulina<br />
valodas izjūtu. Otrkārt, šis vārds ir padomisms,<br />
ar kuru cīņā pret buržuāzisko nacionālismu nomainīti<br />
tādi latviski vārdi kā saime, kopa, darbinieki un arī<br />
svešvārdi ansamblis, grupa u.c., padarot latviešu valodu<br />
nabagāku un pietuvinot to krievu valodai. Bez<br />
lietvārda kollektīvs latviešu valodā ļoti labi var iztikt,<br />
tāpat kā bez tā iztiek angļu un citās valodās, kur nerunā<br />
par skolu vai deju kollektīviem. Treškārt, šī vārda<br />
lietošana liecina par latviešu pašcieņas un lepnuma<br />
trūkumu. Komunistu Partijai Latvijā bija sava latviešu<br />
valodas politika: valodas „demokratizēšana”, valodas<br />
internacionālizēšana un valodas pietuvināšana lielās<br />
krievu tautas valodai. To dēvēja par „valodas attīstību”.<br />
Mēs aizmirstam, ka katra jauna krievu valodā lietota<br />
svešvārda ieviešana latviešu valodā to nebagātināja,<br />
bet padarīja to par vienu latviešu vārdu nabagāku.<br />
Ir laiks sākt veicināt latviskas latviešu valodas<br />
atjaunošanu. Kāda vaina skolas saimei<br />
Rūdis Hofmanis, Losandželosā, ASV<br />
59
Change language