You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
INTERVIJA<br />
LINDA TREIJA<br />
ATBILD SARMAI<br />
MUIŽNIECEI-LIEPIŅAI<br />
Linda Treija. Gleznotāja. Ilustratore. Monumentālās<br />
glezniecības speciāliste. Skolotāja. Jaunās Gaitas<br />
mākslas nodaļas vadītāja. Īpatnēja faktūra ir prominenta<br />
Lindas gleznās un lielajās mākslas instalācijās.<br />
Viņa raksta (JG 256), ka to panāk, lietojot visdažādākos<br />
materiālus: kolāžu, audumus, pastas. Ap instalāciju<br />
Slieksnis 2009. gada pavasarī Latvijas vēstniecības<br />
telpās Vašingtonā DC skatītāji varēja saost dūmus,<br />
jo milzīgās papīra strēmeles bija ne tikai apstrādātas<br />
ar dažādiem dabīgiem augiem un sulām, bet<br />
arī dedzinātas. Gadu vēlāk, pirms 2010. gada aprīlī<br />
atklāja izstādi Filadelfijas Brīvo Latvju Biedrībā, Treija<br />
meklēja biedrības skapjos (ar atļauju!) un aiz skatuves<br />
pamestas, bet lietojamas avīzes, ar ko apsegt sienu<br />
aiz lielākas gleznas, lai tai dotu vēl plašāku vizuālu<br />
tilpumu. Šķiet, ka atradās kaut kādi apputējuši poļu<br />
organizācijas apkārtraksti un pat dažas vecas nodzeltējušas<br />
Dzimtenes Balsis, kas radīja uzjautrinājumu<br />
tiem, kas nākošajā dienā izstādes atklāšanā sīkāk pētīja<br />
Treijas darbus. (sml)<br />
* * *<br />
Sarma Muižniece-Liepiņa: Vai spontānums un dažādu<br />
neparastāku izejmateriālu gadīšanās „pareizā<br />
vietā un laikā” motivē tavas mākslas virzienu, vai īstenībā<br />
to izmantošana ir sīki izdomāta iepriekš Kādi<br />
ir neparastākie materiāli, ko esi izmantojusi, veidojot<br />
savus darbus<br />
Linda Treija: Drīzāk jau spontānums. Izmantoju materiālus,<br />
kas tajā brīdī ir pieejami, un tad dažreiz iznāk<br />
kas ļoti labs, ko tad pilnveidoju un atkārtoju citos<br />
darbos. Tā top sērijveida gleznas. Pēc dekorāciju<br />
veidošanas izrādei Homo Novus, kas ir par Latvijas<br />
mākslas dzīvi pagājušā gadsimta 20. un 30. gados,<br />
man „uznāca” latviskā kubisma un nedaudz art deco<br />
vilnis. Tā tapa vesela izstāde Kafijas pauze (Klinklāva<br />
galerijā, Garezerā, 2007). Vašingtonas izstādei darbs<br />
tapa ilgākā laikā, un tad es varēju izmantot izdzertās<br />
rīta kafijas biezumus un novārīto biešu sulu, lai sagatavotu<br />
pamatu lielajiem papīra palagiem. Nežēlīgos<br />
daudzumos bija iekrājušās latviešu avīzes, izdevumi,<br />
un tā tapa kolāžas stila darbi izstādei Filadelfijā šogad.<br />
Neko ļoti oriģinālu neizmantoju savos darbos.<br />
Galvenokārt jau interesantums slēpjas, kādā kombinācijā<br />
tiek izmantotas tehnikas un materiāli. Man tiešām<br />
patīk zīmēt un gleznot uz visādām virsmām.<br />
programmas ieviešana. Es tajā laikā strādāju vairākās<br />
darba vietās – Ķekavas mākslas skolā par mākslas<br />
skolotāju un Latvijas Vēstures muzeja arheoloģijas<br />
nodaļā par mākslinieci. Tagad zināmā mērā to nožēloju,<br />
jo vajadzēja vairāk pievērsties studijām. Bija<br />
arī neiztrūkstošās pīppauzes akadēmijas garajos koridoros<br />
un biežās spontānās ballītes, kas sevišķi nepalīdzēja<br />
pie nopietnas studēšanas. Bet ar visu to –<br />
mēs katrs meklējām savu ceļu, kā izteikt sevi mākslā.<br />
Nezinu vai man tas toreiz izdevās, jo, liekas, pārāk<br />
mēģināju izdomāt, kā izteikties un, ja jau tu neesi<br />
vienkāršs un atklāts mākslā, tad tur nekas labs nevar<br />
būt. Man vēl aizvien ir tā nelaime, ka gribas, lai<br />
visiem patiktu, kas ir muļķīgi, jo vienmēr būs kāds,<br />
kam nepatiks vai nu tava māksla, vai tu pats. Akadēmija<br />
ar savu bohēmu un diezgan brīvo pieeju mācībām<br />
tomēr deva mums brīnišķīgu iespēju būt kopā<br />
ar vienreizējām personībām. Tāds bija Indulis Zariņš,<br />
Jānis Zemītis, Jāzeps Pīgoznis, Edvīns Kalnenieks un<br />
citi. Mums pat bija ieviesta tāda stunda kā Instalācijas<br />
mācība, ko pasniedza Oļegs Tilbergs. Es domāju,<br />
ka tas bija vienreizēji, kādām pārmaiņām es kopā ar<br />
akadēmiju izgāju cauri. To jau nojauš tikai vēlāk. Man<br />
vienmēr patika mākslas vēsture un jāmin, ka tik labus<br />
profesorus kā Tatjanu Kačalovu un Eduardu Kļaviņu,<br />
kas paši par sevi jau ir leģendas, būtu grūti sastapt<br />
citur. Ingrīda Burāne mani ieveda un ieinteresēja latviešu<br />
mākslas pasaulē, par ko es esmu ļoti pateicīga.<br />
SML: Ja tu rakstītu grāmatu par savu studiju laiku<br />
Latvijas Mākslas akadēmijā, kā tu grāmatu nosauktu<br />
LT: Nezinu kā nosauktu savas atmiņas par mākslas<br />
akadēmiju, varbūt Vējiem līdzi III vai Akadēmijas koridoru<br />
labirintos<br />
SML: Divi tavi vectēvi Fricis Zandbergs (1910-1972)<br />
un Arvīds Galeviuss (1920-1982) bija gleznotāji. Abi<br />
arī dzima zemkopju ģimenēs, abi cīnījušies II Pasaules<br />
karā, abi bijuši izsūtījumā (Galeviuss pat atkārtoti).<br />
Abi tagad atdusas Meža kapos, Rīgā. Vai un kā jūti,<br />
ka viņi ir ietekmējuši tavu izvēli jau no bērnības, kad<br />
mācījies Rozentāla Mākslas skolā, nepagriezt muguru<br />
savam talantam mākslā<br />
LT: Mana mīļā vecmāmiņa bija „tendēta” uz māksliniekiem.<br />
Viņas pirmais vīrs Fricis Zandbergs (mam-<br />
Treiju ģimene Tukumā (2010). Sēž (no kr.): Māris,<br />
Ivonna un Kārlis, stāv (no kr.): Juta, Linda un<br />
Ingemāra (Treija-Čivle).<br />
SML: Margaritas Kovaļevskas divās dienasgrāmatās<br />
Astoņpadsmit un Deviņpadsmit jaunā māksliniece<br />
svaigi un savdabīgi apraksta savas gaitas, domas un<br />
no jaunas studentes perspektīvas raksturo arī dažus<br />
mācībspēkus Latvijas Mākslas akadēmijā 1930. gadu<br />
beigās. Tu absolvēji LMA 1997. gadā. Kā tu aprakstītu<br />
gaisotni LMA 90. gados<br />
LT: Tas bija laiks tūlīt pēc neatkarības iegūšanas. Atmiņā<br />
tas palicis kā diezgan haotisks laiks. Daudz kas<br />
mainījās Mākslas akadēmijā, pat vairākas reizes, piemēram,<br />
vērtēšanas sistēmas, bakalauru un maģistru<br />
55
Change language