You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Paldies Pāvilam Ieviņam par interesanto, izcilā pareizrakstībā<br />
sagatavoto atmiņu stāstu „Darbs Latvijas Radiofonā<br />
1938-1944” (JG259).<br />
Aina Sveile, Sidnejā, Austrālijā<br />
Paldies par JG261! Kā vienmēr, viss numurs uzreiz ir<br />
jāizlasa, nevar atstāt neizlasītu.<br />
JG entuziaste, Stokholmā<br />
JG veidotāju darbs ir izcils profesionalitātes, talanta,<br />
godaprāta, pacietības un nesavtības paraugs mums<br />
visiem šeit Latvijā. Tā turēt! Un ilgi vēl.<br />
Leons Briedis, Rīgā<br />
1) No JG260: ...prezidents Lehs Kačiņskis (Lech Kaczynski)<br />
novembra beigās paraksta likumu, ka personām,<br />
kuras glabā, pērk vai izplata priekšmetus vai<br />
ierakstus, kas satur komunistu simbolus, draud sodanauda<br />
vai cietumsods līdz diviem gadiem, jo, izsakoties<br />
senatora Zbigņeva Romševska vārdiem, „pret<br />
komunismu jāizturas tieši tāpat kā pret nacismu (..)<br />
abu upuru skaits ir salīdzināms, ņemot vērā badu Ukrainā<br />
Staļina laikā un deportācijas uz Sibīriju. 2) Prezidents<br />
Lechs Kačiņskis zaudē dzīvību pie Smoļenskas<br />
jau nākošā gada aprīlī, līdz ar daudziem pavadoņiem.<br />
3) Empire Strikes Back (Kādas ASV filmas nosaukums.)<br />
(..) Skaudrāks zemteksts izpaužas 2009. gada vasarā<br />
grupas izstādē Katerinholmā (Zviedrija) parādītajā objektā.<br />
Tas ir televizoram vai mūzikas pastiprinātājam<br />
līdzīgs šķietami nevainojami izpildīts priekšmets, kuram<br />
vajadzētu būt funkcionālam, bet kurš nekam neder.<br />
Tam dots nosaukums We are proud. Made in Latvia<br />
– „Mēs esam lepni. Izgatavots Latvijā” (JG261:42 –<br />
no Rutas Čaupovas raksta par mūsu tēlniecību „Krīzes<br />
laika iespējas un paradoksi”.) 1) Ja katrs pats - Latvijā<br />
izgatavotais - uz savas pieres nav ar mieru uzrakstīt<br />
Es nekam nederu, tad nav ko apvainot Latvijas vārdu.<br />
2) Ja pietrūkst dūšas paņirgāties par Ziemeļkoreju,<br />
Krieviju, Irānu vai Baltkrieviju, tad vismaz tik daudz<br />
goda jūtām vajadzētu būt, lai neņirgātos par nelielo,<br />
bet nesalīdzināmi jaukāko – derīgāko – demokratisko<br />
Latvijas Republiku. 3) Tas ir labi, ka mums, tēlniekiem,<br />
ir divas biedrības jeb kopas. Vieni dod priekšroku<br />
tam, kas reiz ir ticis saukts par „tīro mākslu” („tīro<br />
formu”), otri veido tā, kā joprojām vairāk patīk tautas<br />
lielākai daļai. 4) Kura kopa labāka, par to uzzināsim<br />
pastardienā. 5) Ja pirmajā punktā man asins<br />
vārās, tad ceturtajā jau varu mīlīgi pasmaidīt. •••<br />
Īpaši mani iepriecina (JG262:63) Putina karikatūra.<br />
Man šķiet, ka šeit brīvajai presei tas ir brīvi aizliegts.<br />
Jā, Putina režīms ir darījis visu iespējamo, lai stāvoklis<br />
Latvijā būtu tāds, kāds tas ir tagad. Un Krievija taču ir<br />
tik ļoti, ļoti vāja, bet − šeit tai piekāpjas visās frontēs.<br />
Dažkārt man rodas − ak, vai! − pat pa kādam mirklim,<br />
kad tas, ko redzu apkārt, sāk šķist kā no purva<br />
izrāpies un taču noslīcis − bet vai tad patiesi vēl<br />
joprojām dzīvs!− padomijas mošķis.<br />
Ainārs Zelčs, tēlnieks Alūksnē<br />
Katram roka jāpieliek. Dzīve ir kā ātrumu sasniedzis<br />
smagsvara kravu vilciens, kas dārdina tikai uz priekšu,<br />
pat ja dīzeļdzinējs palicis bez degvielas. Inercei piemīt<br />
milzu spēks. Diemžēl ne tikai materiālajā pasaulē,<br />
arī garīgajā, sabiedrības, cilvēka uzskatos, vērtējumos.<br />
No tā sauktās plānsaimniecības ielēcām brīvajā tirgū,<br />
drīkst brīvi runāt, rakstīt, bet... Padomijā uzkrātā inerce<br />
turpina dārdināt pa ierasto ceļu. Gandrīz 20 gadus<br />
dzīvojam neatkarību atguvušā valstī, bet, ieskatījies<br />
šodienas (2010.6.IV) Latvijas Avīzē, – lasu, ka Latgales<br />
skolās turpina aktīvi mācīt no citiem mūsu novadiem<br />
atšķirīgu vēsturi; aicina piedalīties rakstiskā konkursā<br />
„Lielais Tēvijas karš un ģimenes vēsture”, „Latvijas<br />
iedzīvotāju cīņa pret fašismu”, „Fašisms sagrauts.<br />
Bet vai uzvarēts” utt… Apsveicami, ka avīze tam pievērsusi<br />
nosodošu uzmanību. Taču šajā numurā lasāma<br />
vēsturiska izziņa, kā pirms 20 gadiem sašķēlās LKP,<br />
par krieviskās CK pirmo sekretāru ievēlēts Alfreds Rubiks,<br />
par latviskās CK pirmo sekretāru Ivars Ķezbers.<br />
Fakti pareizi, tikai ne mazākais mājiens par Ķezbera<br />
īsto nodarbi – spiegot PSRS labā, darboties tās labā.<br />
Padomju smagsvara ideoloģiskās kravas vilciens dārdina<br />
uz priekšu, joņo un joņo pa mūsu šodienas sliedēm,<br />
aizsedzot pagātnes patieso ainavu. Tagadne un<br />
pagātne krustojas arī Ildzes Krontas recenzijā (JG257,<br />
2009) par LKP CK instruktora, no 1969. gada laikraksta<br />
Literatūra un Māksla (LM) atbildīgā redaktora<br />
Jāņa Škapara grāmatu Barjerskrējiens. Ja iepriekšējie<br />
septiņi LM redaktori varēja justies gandarīti, noturoties<br />
redaktora krēslā pāris gadus, tad Škapars šajā<br />
amatā pabija līdz 1985. gadam, līdz Gorbačova ērai.<br />
Tāds kā rekords. Kāds Uzcītīgai kalpošanai KP idejām<br />
un prasībām. Tā jāvērtē viņš pats, tā jāvērtē grāmata.<br />
Un iebildumi pret grāmatu saplaktu, ja autors to būtu<br />
izdevis par savu kā Saeimas bijušais deputāts diezgan<br />
apaļo pensiju, taču iekšlapā lasām: Grāmata izdota<br />
ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes Kultūras<br />
departamenta atbalstu, tātad paņemts no mūsu<br />
maksātiem nodokļiem. Ne velti esam jau iemācījušies<br />
gudrību – viss maksā tik, cik tas maksā. Barjerskrējiens<br />
ir brāķis. Kāpēc mums jāmaksā par brāķi (..) Saturā<br />
gandrīz tikpat kā Toričelli tukšums. Recenzente<br />
Ildze Kronta – lai gan ir tālaika līdzgaitniece – neizvirza<br />
nevienu nopietnāku prasību patiesīguma atklāsmei.<br />
Noklusēt un klusēt joprojām ir visparocīgākais<br />
paņēmiens, kā atmazgāt bijušo. Nav izmantota izdevība<br />
pastāstīt mazliet vairāk par Škapara konfliktu ar<br />
redakcijas kritikas nodaļas vadītāju Voldemāru Melni.<br />
Šo Padomju Savienības ideoloģiskajā gaisotnē gluži<br />
vai neticamo redakcijas kolektīva pārdrošību mazliet<br />
esmu pieminējis savu atmiņu atspulgās par noklusēto<br />
un viltniecisko Aizejot atskaties otrās grāmatas nodaļā<br />
„Lielais Pret”. Notikušā neparastību apliecina kaut<br />
vai tas, ka iejaucās pat ceka un čeka. Barjerskrējienā<br />
par to ne vārda. Arī Ildze Kronta apiet ar līkumu. Var<br />
patikt vai nepatikt Meļņa personība, tomēr tas ir fakts<br />
– viņš savā mūžā neuzrakstīja LM vairs nevienu rakstu.<br />
Vēl daži aizgāja no redakcijas, pārtrauca sadarboties.<br />
Čekas materiāli nav pieejami, bet cekas glabājas tepat<br />
Latvijā. Kāpēc recenzente tajos neieskatījās Ir arī<br />
vēl dzīvi notikuma līdzgaitnieki, pat CK kultūras daļas<br />
vadītājs Aivars Goris. (..) Jānis Škapars 16 gadus bija<br />
LM redaktors, pie tam arī kompartijas RS pirmorganizācijas<br />
sekretārs, tātad labi informēts. Grāmatā šo informāciju<br />
nejūtam. Garāmejot gan pieminēts kāds čekists<br />
N. Kokorēvičs. Kas viņš, no kurienes, kādos amatos<br />
pabijis Melna tumsa. Ko darīja Litfonds un tā<br />
ilggadējā priekšniece E. Zaķe Kāpēc ar RS trešajiem<br />
sekretāriem ierindas rakstnieks piesargājās būt atklātāks...<br />
Uzskaiti var turpināt. Škapara dienasgrāmata<br />
60
Change language