Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
atjaunošanas viens no pirmajiem un nopietnākajiem<br />
komparatīvistikas darbiem ir Veras<br />
Vāveres un Ludmilas Sproģes izcili noformētā<br />
apgāda „Zinātne” grāmata Latviešu<br />
modernisma aizsākumi un krievu literatūras<br />
„sudraba laikmets” (2002), kas apstiprina<br />
ciešos sakarus un interesi starp krievu un<br />
latviešu modernistiem. Pirms tam, padomju<br />
varas gados, zinātniekiem ir liegts objektīvi<br />
pievērsties dažādiem simbolisma paveidiem<br />
– tie tiek raksturoti kā bezjēdzīgas karojošā<br />
antireālistiskā dekadentisma parādības (L.<br />
Timofejev, N. Vengrov. Kratkij slovaŗ ļiteraturovedčeskih<br />
terminov. Moskva, 1963).<br />
Pēdējā desmitgadē mutuļojošas aktivitātes<br />
latviešu literatūras iekļaušanā Eiropas<br />
kultūras attīstības procesos izrāda filoloģijas<br />
doktora Benedikta Kalnača ar sirdsdegsmi<br />
vadītais, sākumā Latvijas Zinātņu akadēmijas,<br />
tagad Latvijas Universitātes Literatūras,<br />
folkloras un mākslas institūts (LU LFMI),<br />
par ko liecina vesela virkne vērtīgu pētījumu<br />
par cittautu literatūrām latviešu kultūrvidē<br />
– Birutas Gudriķes Ungāru literatūra latviešu<br />
valodā (1999), Gundegas Grīnumas<br />
sastādītie krājumi Rainis un Gēte: „Fausta”<br />
tulkojuma simtgade (1999) un Gēte un Baltija<br />
(2002), Arno Jundzes Somijas literatūra<br />
Latvijā (2002), paša Kalnača pētījums Ibsena<br />
zīmē (2000), kur, cita vidū, aplūkotas<br />
paralēles starp Ibsena un Raiņa, Zīverta un<br />
Leldes Stumbres lugām. Dažus gadus vēlāk<br />
seko mamutsējums Vācu literatūra un Latvija,<br />
1890-1945 (2005; skat. JG246,2006:13-<br />
17) un Maijas Burimas Ibsens Latvijā (2007).<br />
Tūdaļ gan jāpiebilst, ka par savstarpēju mijiedarbību<br />
līdz šim grūti runāt, jo satiksme,<br />
ar pavisam nedaudziem izņēmumiem, ir no<br />
Oslo, Stokholmas, Kopenhāgenas, Budapeštas<br />
un Helsinkiem tikai Rīgas virzienā un<br />
nevis otrādi.<br />
Ne tā tas ir kontaktos ar mūsu brāļu tautām,<br />
kas spoži atklājas jaunās LU LFMI sērijas „Salīdzināmā<br />
literatūra” pirmajā publikācijā Latvieši,<br />
igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras<br />
kontakti (2008). Ar prieku aizņemoties<br />
kritiķa Jura Silenieka citviet iemīļoto raksturojumu,<br />
grāmata patiešām ir ar abām rokām<br />
turama – 1 108 lappuses! Tām vēl pievienojas<br />
atsevišķā sējumā izdotā Bibliogrāfiskā rādītāja<br />
320 lappuses. Tātad kopā 1 428 lappuses,<br />
kas sver bez 80 gramiem divus kilogramus!<br />
Un abus sējumus Rīgas grāmatnīcās iespējams<br />
iegādāties par nepilniem 13 latiem,<br />
bet LU LFMI redakcijā it kā par vēl mazāku<br />
summu!<br />
Apskaužams ir abu sējumu atbildīgais redaktors<br />
Benedikts Kalnačs, kuram tikai jāpastiepj<br />
roka un turpat institūtā atrodams liels talantīgu<br />
un izcili kvalificētu spēku potenciāls.<br />
Šim sējumam viņš ir ap sevi pulcinājis „pirmā<br />
ešelona” literatūrzinātnieces, turklāt jaunāko<br />
paaudžu pārstāves – filoloģijas zinātņu<br />
doktores Māru Gruduli, Ingunu Dauksti-<br />
Silasproģi un JG lasītājiem labi pazīstamo<br />
Evu Eglāju-Kristsoni. Mūsu pašu intelektuāli<br />
spraigajām trejmeitiņām ar rakstiem pievienojas<br />
Igaunijas Zinātņu akadēmijas Underes<br />
un Tuglasa Literatūras centra vadošā pētniece<br />
Anneli Mihkeleva un Baltoskandijas akadēmijas<br />
direktors, Baltijas Asamblejas balvas<br />
laureāts, prof. Silvestrs Gaižiūnas. Minēto<br />
filologu kopdarbs ir neatsverams ieguvums<br />
mūsu salīdzināmai literatūrai, un ne tikai.<br />
Kaut arī saprotamā kārtā grāmatai ir faktoloģisks<br />
un analītiski pētniecisks raksturs, tā<br />
nav tikai sausu faktu uzskaitījums. Visas piecas<br />
nodaļas lasāmas ar aizrautību un baudu.<br />
Māra Grudule savu izsmeļošo pētījumu iesāk<br />
ar senvēstures rekonstrukciju un baltiešu<br />
savstarpējo atspoguļojumu folklorā, kam<br />
seko lieliska pagātnes ainu uzburšana, vispirms<br />
iedziļinoties pirmajos tekstos un kontaktos<br />
17. gadsimtā, tad 18. un 19. gs. iepazīšana<br />
līdz pat fin de siècle. Ar apbrīnojamu<br />
prasmi apcerēti igauņu un lietuviešu literatūras<br />
popularizētāji Latvijā, Tērbatas (tagad<br />
Tartu) Universitātes nozīmīgums kontaktos<br />
ar igauņiem un vēl daudz kas cits. Kalnačam<br />
ir taisnība – pētnieces teksts caurcaurēm ir<br />
intriģējošs!<br />
Ar neatslābstošu interesi lasāms ir arī Evas<br />
Eglājas-Kristsones pētījums par lietuviešu literatūru<br />
latviešu valodā 20. gadsimtā un Ingunas<br />
Daukstes-Silasproģes apcere par igauņu<br />
literatūru latviski tajā pašā laika posmā<br />
– mūsu kaimiņtautu rakstniecības tekstu tulkojumi,<br />
drāmu iestudējumi, personiskie kontakti,<br />
kritiķu uzskati un citas saskarsmes no<br />
gadsimta sākuma līdz pat neatkarības atjaunošanai<br />
un pēcāk. Ar nopietnu zinātniskumu<br />
atsegta parādību būtība krievu, vācu<br />
un atkal krievu okupāciju gados, arī trimdas<br />
literatūrā Rietumvācijā (1945-1950) un pēc<br />
Lielās izklīšanas trimdas turpinājumā Ziemeļamerikā,<br />
Austrālijā, Eiropā.<br />
Latviešu literatūrai Igaunijā izseko Anneli<br />
Mih keleva – no folkloras līdz pat Astrīdei<br />
un Ivaram Ivaskiem un Norai Ikstenai. Bet<br />
pa vidu Blaumanis, Rainis, Virza, Andrejs<br />
Upīts, Vilis Lācis un vēl citi rakstnieki igauņu<br />
valodā. Pēdējā nodaļā Silvestras Gaižiūnas<br />
sadala latviešu literāro devumu lietuviski<br />
pa žanriem (dzeja, proza, drāma), vienlaikus<br />
30
Change language