You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Juris Šlesers<br />
GAISMA TUMŠAJĀ<br />
PUSGADĀ<br />
Aīda Rancāne – viena no tām latviešu sievietēm,<br />
kuras vienmēr un visos laikos mūsu tautu<br />
izvedušas un izvedīs cauri visām eksistences<br />
likstām! Lepna uz mūsu gara mantām,<br />
jau no bērnības aizrāvusies ar dziedāšanu<br />
un citām tautiskām izdarībām. Kopā ar vīru<br />
Andri Kapustu latgaliešu folkloras grupas<br />
„Grodi” vadītāja un dziedātāja, filozofijas<br />
maģistre, Latvijas Universitātes Filozofijas un<br />
socioloģijas institūta vadošā pētniece, pērn<br />
iznākušās grāmatas Maskas un maskošanās<br />
Latvijā autore. 1 Balvu reģiona Kultūrvēstures<br />
datu bāze min, ka viņa dzimusi 1962. gadā<br />
1. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2009. 280<br />
lpp. teksts, 171 attēls. Anitas Daugules dizains.<br />
tautas vijolnieka Andreja Rancāna ģimenē,<br />
un biogrāfijai pievienota pašapzinīgas senās<br />
rotās un aubē tērptas sievas ģīmetne. 2<br />
Grāmata iespaidīga, līdzīgi kā ģīmetne un<br />
autores raksturojums – grezna, entuziastiska,<br />
pašapzinīga. Saturs bagāts, gan vietām grūti<br />
lasāms – prasa piepūli, izraisa arī nedaudz<br />
vilšanos. Kā nespeciālists folkloras filozofijā,<br />
aprakstīšu ko un kā redzu un izprotu, ko ieguvu,<br />
kādos papildu lasījumos ieklīdu.<br />
Saturā interviju pieraksti, atsauces uz agrāku<br />
folkloristu materiāliem un publikācijām,<br />
fotogrāfijas un analīzes. Runa ir par latviešiem<br />
tradicionālajiem masku gājieniem un<br />
izdarībām rudens un ziemas mēnešos, ko<br />
pazīstam zem vārdiem ķekatas, mārtiņbērni,<br />
čigāni, bluķa vilkšana, budēļi un citiem<br />
apzīmējumiem – un kā tie radušies sensenajos<br />
laikos, kā turpinājušies mazāk senos laikos<br />
un kā norisinās šodien. „Maska” lietots<br />
šī vārda plašākā nozīmē – ne vienmēr norāda<br />
uz sejas aizklāšanu. Šīs maskošanās izdarības<br />
tradicionāli notikušas „tumšajā pusgadā”,<br />
kad no lauku darbiem brīvāks prāts un<br />
rokas – galvenokārt no Mārtiņiem novembrī<br />
līdz Meteņiem februārī, bet dažos novados<br />
jau no Miķeļiem septembra beigās un citviet<br />
pat vēl Jurģos (Ūsiņos) aprīlī. Sakarā ar kāzām<br />
vai citiem godiem „čigānos” iets arī pārējos<br />
gada laikos.<br />
Ievadā autore uzsver, ka grāmatas galvenais<br />
mērķis ir skaidrot šo tradīciju jēgu un nozīmi.<br />
Tā cenšas izgaismot seno cilvēku priekšstatus<br />
par pasaules un viņu pašu būtību, kas<br />
mudināja viņus sākt šādas izdarības, kā šie<br />
priekšstati mainījušies laika gaitā – un ko varam<br />
spriest par mums pašiem, kad turpinām<br />
2. . 2007. gadā<br />
autore Latvijas universitātē ieguva filozofijas maģistra<br />
grādu ar darbu Reliģiskie aspekti latviešu tradicionālos<br />
masku gājienos. Beigusi LU bioloģijas fakultāti,<br />
paralēli folkloras pētnieces darbam viņa strādā Iekšlietu<br />
ministrijas poliklīnikā par laboratorijas vadītāju.<br />
Pārnesums no iepriekšējās lpp.<br />
episko lielstāstu autori. Taču tas, kas šim procesam<br />
piešķir dinamismu, ir nemitīga viedokļu<br />
konkurence un mītu konstruēšana un dekonstruēšana<br />
– par Vinstonu Čērčilu vien sarakstīts<br />
simtiem grāmatu un katra no tām<br />
pretendē uz patiesību un mītu atmaskošanu.<br />
Ar Latvijas vēsturi būtu jānotiek tam pašam<br />
– jāļauj izteikties visiem, kuriem par šo tēmu<br />
ir ko teikt. Nacionālās pašapliecināšanās<br />
apetīti var apmierināt, piestrādājot pie Latvijas<br />
vēstures integrēšanas pasaules vēstures<br />
kopainā, lai Latvija beidzot atrastu vietu<br />
globālajos vēstures stāstos. Šeit, kā atzīmēja<br />
diskusijas dalībnieki, ir plašs darba lauks vēstures<br />
un citu sociālo zinātņu pētniekiem. Bet<br />
vēstures skolotājam ir jābūt vidutājam starp<br />
intelektuāļiem un saviem audzēkņiem, locim,<br />
kurš palīdz bērniem orientēties plašajā materiāla<br />
klāstā, ļaujot katram meklēt savu patiesību,<br />
patiesību, kas izriet no katras ģimenes<br />
pagātnes atmiņām. o<br />
JG redakcija aicina lasītājus izteikt savu viedokli par<br />
Latvijas vēstures izpratnes mācīšanu mūsu skolās.<br />
38
Change language