You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
traģisko likteni tuvāk iespējams iepazīties Latvijas<br />
Valsts arhīva (LVA) klajā laistajā Jāņa Riekstiņa sastādītajā<br />
dokumentu krājumā Represijas pret latviešiem<br />
PSRS 1937-1938 ••• Čekai piederošā Piemaskavas<br />
saimniecības „Komunarka” apkārtnē Kalugas šosejas<br />
24. kilometrā, 1941. g. rudenī, vāciešiem tuvojoties<br />
Maskavai, tika likvidēti vairāki tūkstoši elitei piederošu<br />
„kontrrevolucionāru”, 60 tautību 11 valstu pilsoņu,<br />
viņu vidū ap 30 pēc Pilsoņu kara Krievijā palikušu<br />
latviešu tautības augsta ranga virsnieku, diplomātu,<br />
kultūras darbinieku. Latvijas Politiski represēto apvienība<br />
(LPRA) pieprasījusi LV valdībai tur novietot<br />
piemiņas zīmi noslepkavotajiem latviešiem. Tādas<br />
jau pirms vairākiem gadiem ir atklātas likvidētajiem<br />
Mongolijas valdības ministriem un čekistu upuriem<br />
no Jakutijas (Sahas). Represijās nogalinātajiem Krievijas<br />
latviešiem līdz šim vienīgais piemineklis atrodas<br />
Ļevašovas mežā pie Sanktpēterburgas. ••• LNVM<br />
nodaļā „Dauderos” atklāta (10.IX) izstāde Divas dienas<br />
Kārļa Ulmaņa dzīvē – 1918.18.XI un 1940.22.<br />
VII. ••• Prezidenta Zatlera ieskatā valstiska nozīme<br />
ir LOM, kur ļoti konceptuālā, labā veidā parādīta<br />
mūsu vēstures traģiskākā lappuse un uz kuru<br />
mēs vedam visus savus viesus, kas Latvijas valstij un<br />
iedzīvotājiem ir svarīgi (uzrunā Rīgas pilī 2010.8.IX).<br />
••• Pērngad tiek likvidēta padomju okupācijas radīto<br />
seku Ministru kabineta iedibinātā izpētes komisija.<br />
Par tās mantinieci kļūst 2009.XII nodibinātā sabiedriskā<br />
organizācija „Latvijas okupācijas izpētes<br />
biedrība” (LOIB – pr-js Edmunds Stankevičs). Tās<br />
pirmās konferences nosaukums šā gada beigās: „Kā<br />
norisinājās padomju okupācija Latvijā”. ••• Intervijā<br />
Latvijas Avīzei (7.VIII) Franks Gordons izsakās<br />
kritiski par prof. Valda Blūzmas minstināšanos, tiklīdz<br />
jāatbild uz jautājumu, vai 1940. gadā Latvija tika<br />
okupēta: Nav jābūt tiesībniekam, lai rastu skaidrību<br />
šajā jautājumā: svešs karaspēks ienāk kādas valsts<br />
teritorijā. Tā ir okupācija. Un šī svešā karaspēka klātbūtne<br />
nosaka visu pārējo – aneksiju, inkorporāciju<br />
jeb iekļaušanu, režīma maiņu.(..) Ja šis svešais karaspēks<br />
1945. g. vasarā atkāptos aiz Zilupes, nebūtu<br />
vajadzīgs ne zviedru, ne angļu desants, lai visa tā padomju<br />
padarīšana izkūpētu vienā rāviena. (re)<br />
LATVIJA – AR SKATU MŪSDIENĀS.<br />
10. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju<br />
svētki jūlijā UNESCO zīmē ar 30 975 dalībniekiem<br />
– 12 687 koristiem un 13 760 dejotājiem – liecina<br />
par vēlmi saglabāt un turpināt mūsu tradīcijas. Lai<br />
arī latvieši ir maza tauta, mēs tomēr esam lieli, jo<br />
mums ir tik brīnišķīgas tradīcijas, dziesmas, tik daudz<br />
labu mākslinieku – tā Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkne,<br />
koriste Paula Dukure, kurai īpaši daudz emociju<br />
izraisījis nobeiguma koncerts „Mana zeme – zemīte<br />
skaistā” Mežaparka Lielajā estrādē. JG pievienojas<br />
Bruno Plūmem: Kamēr latvju bērni dziedās un<br />
dejos, Latvija pastāvēs. ••• Priekšvēlēšanu laikā<br />
pārāk daudzi, pat prezidents Valdis Zatlers, gaužas<br />
par „grūto izvēlēšanos”. Ilmāra Šlāpina uzskatā<br />
(satori blogā 2010.19.VIII) pietiek tikai atcerēties, ka<br />
Latvijas neatkarības atgūšana bija ļoti konkrēts process<br />
– tikšana vaļā no Krievijas. Tāpēc Latvijas neatkarība<br />
vienmēr ir un būs ļoti konkrēta – visupirms<br />
neatkarība no Krievijas. Izvēle ir skaidra arī žurnāla IR<br />
(18.VIII) viedajiem rakstītājiem Paulam Raudsepam,<br />
Anitai Braunai un Aivaram Ozoliņam – vai turpināt<br />
sākto ceļu uz Rietumiem kopā ar Igauniju, Lietuvu<br />
un Centrāleiropas valstīm, vai arī ļauties vilinājumam<br />
atgriezties Krievijas pavēnī, kā tas notika ar Baltkrieviju<br />
un Ukrainu. Un Anna Žīgure: Latvija nav nolemta<br />
izvēlēties sev nelaimi, ja vien pati nevēlas. Dr.<br />
Vaira Vīķe-Freiberga savukārt aicina lētticības vietā<br />
izmantot veselo saprātu un būt atbildīgiem (individuāli<br />
un kolektīvi): Ja cilvēks saka – ziniet, lai tas vilciens<br />
iet tālāk, es šeit kāpju laukā, un man šeit nav<br />
nekāda darīšana, tad tas vilciens aizies arī, un aizies<br />
bez viņa (DELFI 20.VIII). Ar gandarījumu jāsecina, ka<br />
10. Saeimas vēlēšanās (2.X) vairākuma balsotāju viedokļi<br />
bija līdzīgi. ••• Kultūras nozaru saietā (ar<br />
premjera Valda Dombrovska piedalīšanos), tiek secināts,<br />
ka kultūras patēriņš Latvijā ir ievērojami piesātinātāks<br />
nekā daudzās citās valstīs, pie kam kultūra ir<br />
tā joma, ar kuru Latvija pat krīzes apstākļos var konkurēt<br />
pasaules līmenī, vienlaikus pelnot un maksājot<br />
nodokļus (DELFI 2010.19.VIII). ••• JG pēdējos 10<br />
gados ne reizi vien ir aicinājusi vērst skatu uz Ziemeļvalstīm.<br />
To nemitīgi dara rakstniece, tulkotāja un bijusī<br />
LV vēstniece Helsinkos un Tallinā Anna Žīgure:<br />
Vairāk nekā 100 gadus [Somija] bijusi nopietns paraugs,<br />
pēc kā censties. Runa ir par itin visām dzīves<br />
jomām – izglītību un sociālo nodrošināšanu, politiku<br />
un kultūru, zemkopību un rūpniecību, dzelzceļu<br />
un ierēdniecību, sieviešu jautājumu, bērnu audzināšanu<br />
un veselības aprūpi, pēc neatkarības iegūšanas<br />
arī valsts aizsardzību (..) tas nav izdevies, un laikam<br />
beidzot jāraugās patiesībai acīs – ja nesaņemsimies,<br />
tad arī neizdosies. [Igaunijā, kas ir ievērojami tuvojusies<br />
Somijas līmenim,] pat paviršam caurbraucējam<br />
paliek iespaids, ka valsts un pašvaldības vairāk<br />
strādā sabiedrības un iedzīvotāju labā un sabiedrības<br />
līdzdalība ir ievērojami aktīvāka. (..) Nevar iedomāties,<br />
ka igauņi būtu ar mieru pārdot savu valsti vai<br />
atkal un atkal uzticētos politiķiem, kuri reizi pēc reizes<br />
darbībā pierādījuši, ka sabiedrības intereses stāv<br />
tālu aiz personīgajām un partijiskajām (Latvijas Avīze<br />
2010.17.VIII). Tādēļ arī, kā vēsta Valsts kontroliere<br />
Inguna Sudraba radio intervijā (DELFI 9.IX) – bezdarbs,<br />
bēdīgs stāvoklis sociālajā drošībā, veselības<br />
aprūpē, investoru piesaistīšanā, politiķu pretestība<br />
reformām valsts pārvaldē utt., utjpr. Tam, kā savukārt<br />
norāda Valdis Krastiņš, pievienojas sašķeltība<br />
uzskatos, uzticības trūkums, sabrukusī vērtību sistēma,<br />
sabiedrību vienotāju ideju/mērķu trūkums. Viss<br />
tas atgādina vairāk mūsdienu ASV (skat. Arianna<br />
Huffington. Third World America, 2010), nevis Somiju<br />
vai Igauniju. Tad vēl latvieši – „Krievijas-mātes” idejas<br />
piekritēji, kuri par Krievijas desu un šņabi gatavi<br />
68
Change language