Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Bruno Saulītis kā pozitīvu min faktu, ka latviešu<br />
literatūras darbinieki trimdā saglabājuši<br />
pareizu latviešu valodu un dzejā ieskanas<br />
dzimtenes motīvi, taču reizē arī pauž problēmjautājumu:<br />
cik ilgi radošs cilvēks var iztikt<br />
ar sentimentālām atmiņām. Saulītis nobeidz<br />
ar kvintesenci: Neapšaubāmi, ka trimdā<br />
atrodas daudzi talantīgi un godīgi latviešu<br />
rakstnieki. Vai viņu talants tur var attīstīties<br />
un uzplaukt; vai arī pamazām iegrimst<br />
zināmā sastingumā, par to lai spriež viņi paši.<br />
Es neesmu ceļojumu biroja aģents un nezinu,<br />
vai ar ekskursijām uz dzimteni te daudz<br />
kas līdzams, taču kaut kādi ceļi ir jāmeklē, jo<br />
grūti būs dzīvot un radīt šķirti no tiem diviem<br />
miljoniem tautiešu, kas dzīvo un strādā<br />
Baltijas krastos. Vismaz jācenšas izzināt patiesību,<br />
kā viņi dzīvo un strādā 25 . Ne Andra<br />
Vējāna, ne Māra Čaklā un vismazāk Imanta<br />
Ziedoņa raksti Tiltā nav tik tieši un problēmas<br />
izvirzoši.<br />
Tā kā laikraksts Dzimtenes Balss ar saviem<br />
pielikumiem regulāri tika piegādāts katra<br />
trimdas latvieša pastkastē, Svešuma Balsī<br />
publicētos pārspriedumus par emigrācijas<br />
literatūru lasīja arī tie, kuri bija izvērtējuma<br />
krustugunīs. Kā spriež Anšlavs Eglītis: „Svešuma<br />
Balsīs” uz 2 lappusēm bija recenzija<br />
par „Lielo mēmo“ 26 . Izcitēti, atkārtoti daudzi<br />
mani dikti negatīvi izteikumi par krieviem –<br />
pieminot gan cik tie aplami! Bet galvenais<br />
jau, ka tie atkārtoti. To pareizība jau acīm redzama.<br />
„Svešuma Balsis” Rīgā gan dabūjot<br />
tikai reti, t.i. teoretiski. Tas nu žēl 27 .<br />
Trimdas literatūras recepcijai jeb drīzāk pieminēšanai<br />
vai izzobošanai 1972. gada Latvijas<br />
presē izsekojis Rolfs Ekmanis un Jaunajā<br />
Gaitā rakstā „Tas 1972. gads. Iezīmes<br />
Latvijas literārajā dzīvē“ nodaļā „Svešatnes<br />
literatūra“ 28 secina, ka šajā gadā infantilisms<br />
attieksmē pret polītemigrācijas rakstniecību,<br />
šķiet, pārsniedzis iepriekšējo gadu<br />
līmeni. Latvijas literārajā presē nepārpublicē<br />
nevienu vienīgu svešatnē sacerētu daiļdarbu<br />
29 . 70. gadu sākumā Latvijā kā jauns pagrieziens<br />
jāmin kaujinieciska vēršanās pret<br />
vairākiem trimdas literāriem publicējumiem.<br />
Piemēram, dzejnieks un prozaiķis Jānis Plotnieks<br />
uzbrucis žurnālam Treji Vārti par Latvijas<br />
dzejnieku vārsmu pārpublicēšanu 1972.<br />
25. Turpat.<br />
26. Anšlavs Eglītis. Lielais mēmais. Filmu žurnālista<br />
piezīmes. Bruklina: Grāmatu Draugs, 1972.<br />
27. Anšlava Eglīša vēstule Valentīnam Pelēcim 1974.29.V<br />
RTMM<br />
28. Rolfs Ekmanis. „Tas 1972. gads. Iezīmes Latvijas<br />
literārajā dzīvē.” Jaunā Gaita 97, 1973.<br />
29. Turpat.<br />
gada marta-aprīļa burtnīcā (nr. 32) ar virsrakstu<br />
„Okupētās Latvijas dzejnieku dzejoļi”.<br />
70. gadu sākumā tapuši arī vairāki dzejoļi ar<br />
svešatnes motīvu. Piemēram, jaunā dzejniece<br />
Elza Sudmale emigrantiem adresē veselu<br />
ciklu „Kaut kur tāda pasaule ir”, kas ievietots<br />
viņas dzejoļu krājumā Paļāvība.<br />
AR SVEŠUMA AKMEŅIEM SIRDĪ<br />
„Manas liepas nelapo,<br />
Gundegas neuzzied svešuma akmeņos.”<br />
(No latviešu emigranta dzejas)<br />
Zemes dzirkstošās krāsas<br />
dāvina man<br />
plaukstošais rudzu lauks<br />
un gundegas zālē.<br />
Bet pāri tālēm<br />
kaut kur pasaule ir,<br />
kur cilvēki staigā<br />
ar svešuma akmeņiem sirdī,<br />
ar izdegušām zemēm sirdī.<br />
Ja pāri šai pasaulei<br />
pārmest varētu<br />
mūsu zāles zaļumu,<br />
vai tad savu akmeņaino zemi<br />
viņi pāriet spētu<br />
Vai tad dzimtenes pļavu gaismu<br />
viņi saredzētu<br />
IEDZINTAROJIET MĀTES VALODU!<br />
Svešās zemēs brīvprātīgā trimdā<br />
Dzīvo kāda savāda latviešu cilts<br />
Un sapņo par dzimtā krasta<br />
Dzintara smiltīm.<br />
Bet viņu bērni<br />
Latviski runāt baidās.<br />
Tie bikli šļupst mātes dāvātos vārdus.<br />
Un es minu un nevaru uzminēt,<br />
Kas tā par dīvainu valodu tādu:<br />
Ne zviedriska, ne latviska.<br />
Laikam starpvaloda kāda<br />
Ceļā uz sveštautības cilti.<br />
Kas nesapņos vairs<br />
Par dzintara smiltīm.<br />
ledzintarojiet mātes valodu,<br />
Brīvprātīgie trimdinieki!<br />
Lai kā knislītis sens<br />
Tā tumsas dziļumos jums neizdēd,<br />
Kad savu bērnu mutēs<br />
To vairs nedzirdēsit.<br />
Šie Elzas Sudmales dzejoļi sasaucas ar Arvīda<br />
Griguļa dzejoļu ciklu „Marginālijas“, kas radies<br />
pēc trimdas latviešu apciemojuma ASV<br />
1972. gadā. Atšķirīgais gan ir tas, ka Grigulis<br />
savas pārdomas izteic pēc personīgas pabūšanas<br />
trimdas sabiedrībā, savukārt Sudmale<br />
savas izjūtas balsta uz medijos gūtu informāciju,<br />
iespējams, arī personīgu saraksti. Līdzīgie<br />
motīvi: 1) trimdas latviešu valoda ir<br />
apdraudēta; 2) trimda kā brīvprātīgs stāvoklis;<br />
3) šaubas, vai trimdas latvieši vairs spētu<br />
28
Change language