You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Apmēram puse fotogrāfiju attēlo šo festivālu<br />
notikumus, arī bluķa dedzināšanu Vecrīgā<br />
un Mārtiņbērnus Vilcē. Šie attēli liecina<br />
par dzīvo interesi un lielo izdomu maskoto<br />
izdarību turpināšanā – un starojošo prieku<br />
to dalībnieku un skatītāju sejās, ko maskas<br />
nav aizklājušas.<br />
Par pašiem festivāliem grāmata pastāsta tikai<br />
tā „starp citu” – sak’, lasītājs jau noteikti<br />
par šīm lietām pats būs lietas kursā. Vairāk<br />
atradu tīmeklī: pirmais noticis Daugavpilī<br />
(2000), šogad 11. Salacgrīvā, pāris nedēļas<br />
vēlāk arī Daugavpilī. Salacgrīvā piedalījušies<br />
pat ansambļi no Polijas un Itālijas, bet citādi<br />
festivālos bez Latvijas novadiem pārstāvētas<br />
Lietuva, Baltkrievija, Krievija un Ukraina. 8<br />
Kaut kas sevišķs ir 8 ķekatu masku un citu<br />
objektu attēli no Latvijas Nacionālā vēstures<br />
muzeja fotonegatīvu kolekcijas, ko 1929. uzņēmis<br />
fotogrāfs Toms Salms. Tie sasaucas ar<br />
9 attēliem no 2005. gada Latviešu tradicionālo<br />
masku izstādes. (Nav paskaidrots, vai<br />
šīs izstādes eksponāti ir vēsturiski vai jaunlaiku<br />
darinājumi.) Īsti tautas mākslas šedevri<br />
ir trīs daudzkārt lietojamas (un lietotas!)<br />
koka maskas Nacionālajā vēstures muzejā<br />
(uz vāka – skat. augstāk – un 8. un 18. lpp.)<br />
Grāmatas galvenā vērtība ir Rancānes lauka<br />
pētījums – intervijas – sakopotas nodaļā<br />
„Masku gājieni aculiecinieku stāstos un materiālos”.<br />
Apmēram puse no 20 intervētajām<br />
dzimušas 30. un 40. gados, savu jaunību un<br />
spēka gadus piedzīvoja padomju iekārtā, un<br />
interviju laikā (2006-2008) ir jau pensijas vecumā.<br />
Četras dzimušas pirms 1930. gada,<br />
bet astoņi (ieskaitot vienīgo vīrieti) – pēc<br />
1950. gada. Tie Trešo atmodu izjuta un izdzīvoja<br />
zaļoksnējā jaunībā – tāpat kā autore.<br />
Vidējā grupa komentē dzīvi un latvietības<br />
kopšanu padomju režīma laikā. Interesantākās<br />
tomēr ir pati vecākā un visjaunākā grupa.<br />
(Atkal – „binārie pretstati”!) Visas intervijas,<br />
vai fragmenti, ir pasniegtas nerediģētas<br />
– tieši tādā izteiksmē, izloksnē un valodā,<br />
kādā ieskaņota oriģinālā saruna. Rancāne<br />
pārvalda gan latviešu, gan latgaliešu valodu,<br />
un piecas intervijas ir latgaliešu valodā. 9<br />
(Vērts drusku piespiesties – beigās kā rakstība,<br />
tā izruna kļūs saprotamāka!)<br />
1922. gadā Dunikas pagastā dzimusī Erna<br />
Lūka atceras kā viņa ar savu vīru Voldi pirmo<br />
Ziemassvētku vakarā (25. dec.) Bukos leca:<br />
„Tas bija tas Čigāntēvs, un es bij’ tā Čigānmāte.”<br />
(Viņa nemin, vai tas vēl bija brīvvalsts<br />
laikā, vai jau okupācijā.) „Meļķos visi bij’ nonākuši<br />
gulēt un duris bij’ vaļā. Un tie ģērbās<br />
un cēlās augšā. Tādi lustīgi bij’ un cēlās dancot.”<br />
Kāpēc lecāt Bukos – „Lai īsāks vakars!<br />
Ko ta’ sēdēs mājā un dzers!” Kā jūs uzzinājāt,<br />
ka jāiet – „Tēvs musināja. ... teica, ka dancot<br />
vajag ... lika kažoku apgriezt otrādi.” Dziesmas<br />
nedziedājāt – „Dziedājām. Ziemassvētku<br />
dziesmas dziedājām. ... Mums bij’ galvenais<br />
garmoška, spēlēja, dancoja, dziedājām.”<br />
1928. gadā Viļakas pagastā dzimusī Leontīne<br />
Bordāne čigānos iešanas jēgu izjutusi dziļāk:<br />
kad vaicāta – „Kōds labums nu čiganīm<br />
saiminīkam”, viņa atbild: „Tōda īrašana bej.<br />
... izklaide cylvakīm. Ka naīt čiganūs, tai mōjā<br />
nabyus svietības, nabyus bagatības. Čigani<br />
parosti gōja tur, kur jūs uzcīnova kot ai kū.”<br />
1928. gadā dzimusī Austra Balode Vecpiebalgā<br />
pastāsta: „Mēs gan maskos šitai pusē negājām<br />
Ziemassvētkos. ... Mums maskas bij’<br />
Mārtiņdienā ... tad mēs gājām maskos. ... Nu<br />
un tad Meteņdienu mēs ļoti svētījām, svinējām.<br />
Nekādās maskās negājām. Meteņdienā<br />
Falliskie elementi masku izskatā. Starptautiskais<br />
masku tradīciju festivāls Liepājā (2007. II).<br />
8. ;<br />
;<br />
.<br />
9. 19 no 20 intervētajām personām (un, ar diviem<br />
izņēmumiem, visas pētījuma un grāmatas līdzstrādnieces)<br />
ir sievietes! Viela vēl vienam socioloģiskam pētījumam<br />
Grāmatas attēlos starp sejām, kuras var izšķirt kā sievišķas<br />
vai vīrišķas, proporcija gan ir tikai apm. 3:2. Šai sakarā<br />
varbūt zīmīgs 1937. gadā dzimušās Natālijas Smuškas<br />
teiktais 205. lappusē: vaicāta, „Sīvītes voi veirīši aktīvōki<br />
gōjēji”, viņas atbilde – „Sīvītes vairōk. Veirīši toļka dzert,<br />
ka īt kur čiganūs.”<br />
40
Change language