Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
pārdot savu pirmdzimtību (Krastiņš – Brīvā Latvija<br />
2010,33). ••• Jau otro gadu Rīgā, Viļņā un Daugavpilī<br />
notiek Ebreju kultūras festivāli ar piemiņas<br />
pasākumiem, izstādēm un muzikāliem sarīkojumiem,<br />
ieskaitot svinīgu koncertu LNO žīdu jaungadam (26.<br />
VIII) par godu. ••• Uzrunājot Aglonas svētceļniekus,<br />
kardināls Jānis Pujats pukojas par nekristīgu<br />
ideju ienākšanu Latvijā, kā piemēru minot pie Kokneses<br />
topošo Likteņdārzu, kura projekta autors esot<br />
„budistu garīdznieks”. Kā zināms, Shunio Masuno ir<br />
universitātes mācībspēks un visā pasaulē pazīstams<br />
ainavu arhitekts, kura Likteņdārza projektu (vienu no<br />
207 pieteiktajiem) pieņēma starptautiska 13 cilvēku<br />
žūrija. ••• Angela Merkele, kura savas vizītes laikā<br />
Rīgā (7.IX) solījusies radīt labus politiskos nosacījumus<br />
aktīvākai uzņēmumu sadarbībai un stiprināt<br />
Vācijas atbalstu energojautājumu risināšanā, LOM<br />
ārlietu direktoram Valteram Nollendorfam, kurš iepazīstinājis<br />
Vācijas kancleri ar muzeja ekspozīcijām,<br />
no valstssievas palicis ļoti patīkams, cilvēcīgs iespaids<br />
(Latvijas Avīze 2010.8.IX). ••• Fonds Viegli sācis<br />
darboties „mūzu tempļa” veidošanā Imantam<br />
Ziedonim. Kas Latvijā ir unikāls – jautā fonda pārstāve<br />
Žanete Jaunzeme-Grende un pati atbild: Mūs<br />
no katra ķīnieša un katra spāņa atšķir tas, ka mēs<br />
esam lasījuši epifānijas. Ziedonis negribot muzeju<br />
ar drošības striķīšiem un norādēm – te viņš sēdējis,<br />
te rakstījis, te gulējis. Ja tas notiek, sviliniet to būdu<br />
nost! – uzsaucies dzejnieks. Tā vietā Ziedoņa entuziasti<br />
(„Mazā kavalērija”), visi latviskā gara patrioti,<br />
Ziedonim par godu apbraukā dažādas Latvijas vietas,<br />
sakopj un labiekārto kādu teritoriju, izveido dabas<br />
takas, organizē radošas nometnes, kopīgi ar vietējiem<br />
iedzīvotājiem muzicē, iet pirtī un skaita dzejoļus.<br />
••• PBLA atbalstītajā 3 x 3 nometnē, šovasar<br />
Mazsalacas Valtenberģu muižā maizes daudzināšanas<br />
zīmē 360 dalībnieki iemet ugunī mazu gabaliņu<br />
rudzu maizes, vāc pļavu zālītes tējai, šuj tautiskus<br />
kreklus, kaļ rotas, peras pirtī (tādējādi stiprinot pāra<br />
attiecības), cep ābolmaizi un sklandu raušus, debatē<br />
par politiku. 3 x 3 kustība sākas trimdā (1981), bet<br />
kopš 1990. g. ik vasaru 2 nometnes notiek arī Latvijā.<br />
••• Jaunajai Gaitai nav absolūti nekas pret 11. gs.<br />
baltu cilšu zobena kopijas atrašanos muzejā, bet vai<br />
unikālā zobena atveidojuma vietā svētīgāka dāvana<br />
premjeram Dombrovskim dzimšanas dienā no finanšu<br />
ministra Repšes nebūtu bijis JG piecu vai pat desmit<br />
gadu abonements... (re)<br />
LATVIJAI VISAPKĀRT – LIETUVAS eksprezidents<br />
Valdas Adamkus intervijā: Vai mēs gardāka<br />
kumosiņa dēļ esam ar mieru aizmirst 50 gadus ilgušo<br />
okupāciju Vai mums jāaizmirst, ka Krievijas deportāciju<br />
un politikas un slepkavošanu dēļ esam pazaudējuši<br />
simtiem tūkstošu savu tautas brāļu Uz to daļēju<br />
atbildi dod prezidente Dala Gribauskaite TV raidījumā<br />
Ņedeļa (DELFI 6.IX): ASV paliek mūsu svarīgs<br />
partneris drošības jomā un NATO ietvaros, taču Lietuva<br />
nebūs ASV un Krievijas ārpolitikas izpildītājs. Lietuva<br />
īstenos savu politiku. Prezidentes atbilde uz jautājumu:<br />
vai iepriekš Lietuva bija ASV ārpolitikas ķīlniece<br />
– Praktiski varu pateikt: jā. ••• IGAUNIJAS<br />
prezidents Tomass Hendriks Ilvess savā runā vizītes<br />
laikā Izraēlā salīdzinājis uz Sibīriju deportēto igauņu<br />
ciešanas ar žīdu holokaustu, kas izraisījis sašutumu<br />
Izraēlas ziņu avotos – tā vēstī Telavivas liberālais laikraksts<br />
Haaretz (2010. 2.VII). ••• Igauņu leģiona<br />
20. divīzijas veterāni jūlija beigās pulcējas Sinimē,<br />
Dostojevska metro staciju Maskavā rotā drūmi Ivana<br />
Ņikolajeva gleznoti tēli.<br />
kur 1944. g. vasarā asiņainās kaujās ar uzbrūkošo padomju<br />
armiju krita vai tika ievainoti ap 200 000 karotāju<br />
no abām pusēm. ••• BALTKRIEVIJĀ netālu<br />
no Minskas atrasts pakārts opozīcijas tīmekļa Hartija<br />
’97 dibinātājs un kustības „Eiropēiska Baltkrievija”<br />
atbalstītājs, žurnālists Oļegs Bebeņins. •••<br />
UKRAINAS ekspremjēre Jūlija Timošenko paredz<br />
„humānu katastrofu” un „absolūtu autoritārismu” Janukoviča<br />
prezidentūras laikā ar piebildi, ka iedzīvotāji<br />
ir šausmās, kad Rietumu līderi izsaka apmierinātību<br />
par stabilitāti Ukrainā. Tā ir kapsētas stabilitāte<br />
(The Wall Street Journal 16.IX). ••• Krimas tatāri,<br />
kurus Staļins deportēja 1944. g. en masse par it<br />
kā sadarbošanos ar vāciešiem, un kas tagad sastāda<br />
apm. 12% no Ukrainai piederošās Krimas iedzīvotājiem,<br />
galvenokārt krieviem, pēc Ukrainas prokrieviskā<br />
prezidenta Viktora Janukoviča ievēlēšanas tiek arvien<br />
vairāk diskriminēti. ••• IČKERIJĀ (Čečenijā) ap 60<br />
brīvības cīnītāju (mudžahedīnu) uzbrukuši prokrieviskā<br />
prezidenta Ramzana Kadirova rezidencei-cietoksnim,<br />
kas Karnegī (Carnegie) Centra speciālista Kaukāza<br />
jautājumos Alekseja Malašenko uzskatā esot arī<br />
simbolisks uzbrukums Maskavai. Apšaudē vismaz 19<br />
bojāgājušo. ••• GRUZIJAS parlaments par Padomju<br />
okupācijas dienu izsludina 25. februāri – kad<br />
1921. g. padomju karaspēks iebrūk Tbilisi, bet Staļina<br />
dzimtajā pilsētā Gori viņa nogāztā pieminekļa vietā<br />
uzstādīts piemineklis padomju represiju upuriem.<br />
••• KRIEVIJĀ – Jaunā augstskolu mācību grāmata –<br />
Maskavas Valsts U. profesoru Aleksandra Barsenkova<br />
un Aleksandra Vdovina Krievijas vēsture 1917-2009<br />
– ietver nopietnas kļūdas, rupju vēstures falsifikāciju<br />
un apzinātus izdomājumus – tā Krievijas ZA Vēstures<br />
institūta eksperti Vladimirs Lavrovs un Igors<br />
Kurlandskis. Autori „gaišās nākotnes” vārdā attaisno<br />
piespiedu kolektivizāciju, politisko oponentu sodīšanu<br />
ar nāvi, Gulaga sistēmu, veselu etnisko grupu<br />
izsūtīšanu, antisemītismu u.c. (Apollo 2010.16.<br />
IX) ••• Maskavas jaunatklātās Dostojevska metro<br />
stacijas (stancija „Dostojevskaja”) pelēkās sienas ar<br />
gleznotāja Ivana Ņikolajeva melnajām, varmācības<br />
pilnajām ainām no romāniem Noziegums un sods,<br />
Idiots un Brāļi Karamazovi, pie kurām viņš strādājis<br />
turpat 20 gadu, psihologu ieskatā varot izraisīt ne<br />
tikai nomāktu garastāvokli, bet pat pašnāvnieciskus<br />
impulsus. (re)<br />
Materiālus sagatavoja Vita Gaiķe (vg), Biruta Sūrmane<br />
(bs), Māris Brancis (mb), Rolfs Ekmanis (re).<br />
69
Change language