Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
MĀKSLA<br />
Vilnis Auziņš<br />
KULDĪGAS<br />
IEDZĪVOTĀJI<br />
CAUR MODRA<br />
RUBEŅA PRIZMU<br />
AR PAŠA FOTOMEISTARA PIERAKSTIEM<br />
Fotogrāfi kopš sava aroda rašanās brīža izmanto<br />
profesionālās iemaņas, lai attēlotu<br />
savus laikabiedrus. Nav noslēpums, ka cilvēki<br />
pirmām kārtām interesējas par sevi, par<br />
sava tēla/izskata atbilstību savām vēlmēm<br />
un vīzijām. Fotoportretos parasti tēls veidots<br />
pozitīvāks, vizuāli saistošāks. Bet līdz ar fotogrāfijas<br />
uzņemšanos būt arī par sava laika<br />
hronistu, par sava laika savdabīgu tulku,<br />
arvien vairāk fotogrāfu uzdrošinās neievērot<br />
cilvēku diktēto sava tēla režiju. Fotogrāfu intelektuālā<br />
patstāvība iezīmē jaunu kvalitāti<br />
gan portreta jēdziena, gan cilvēku esības<br />
dokumentēšanā. Latvijā šo procesu sākums<br />
vērojami tikai 20. gs. 70. un 80. gados. Protams,<br />
fotogrāfu īpatns vērojums vai pat komentārs<br />
ir sastopams vairāku Latvijas 20. gs.<br />
portretu meistaru radošajā mantojumā, tomēr<br />
tie visbiežāk izceļas ar romantiski ievirzītu<br />
piktoriālismu. Sociālā komentāra portreti<br />
parādās tikai aizvadītā gadsimta 80. gadu<br />
nogalē. <strong>Kuldīga</strong>s foto kluba vadītājs Modris<br />
Rubenis ir viens no pirmajiem, kurš saskata<br />
laikmeta koptēla veidošanas iespēju ar savu<br />
fotokameru, kas tolaik saistīta ar zināmu iedrošināšanos,<br />
jo varēja sagādāt lieku uzmanību<br />
no represīvo iestāžu puses.<br />
Modra Rubeņa sociāli komentējošo portretu<br />
kolekcija pirmoreiz pieejama atklātībā<br />
Rīgā (1991), Revolūcijas (tagad Kara) muzejā<br />
– tālu no to gadu fotogrāfijas centriem, –<br />
pateicoties muzeja darbinieku daudz plašākam<br />
revolucionārisma jēgas tulkojumam un<br />
Kultūras Fonda atbalstam. Rietumeiropā un<br />
Ziemeļamerikā līdzīgas kolekcijas un to izstādes<br />
pazīstamas jau 20. gs. pirmajā pusē. Atmiņa<br />
reizēm ir īsa. Latvijā ārējo apstākļu dēļ<br />
mēs vairākas desmitgades nebijām pamanījuši<br />
savu nezināšanu. Nebijām arī novērtējuši<br />
fotogrāfijas kultūrvēsturisko nozīmīgumu.<br />
Kolekcijas „<strong>Kuldīga</strong>s pilsoņi” sākums meklējams<br />
pirms apmēram 20 vai vairāk gadiem.<br />
Pēdējos gados Modris ir atgriezies pie šī kultūrvēsturiski<br />
svarīgā projekta, pārvarot daudzus<br />
tipiskus sadzīves ierobežojumus, kā arī<br />
mūsdienu sabiedrības vienaldzību, kas var<br />
būt daudz iznīcinošāka par jebkura padomju<br />
varas iestāžu ierēdņa lojalitātes izpratni.<br />
Kolekcijā „<strong>Kuldīga</strong>s pilsoņi” ietilpstošie apmēram<br />
40 uzņēmumi ir reta laikmeta liecība,<br />
ko raksturo vispārinājuma, subjektīvas interpretācijas<br />
un lokālas vēstures faktu savijums.<br />
Katru fotogrāfiju autors uz vietas uz fotolapas<br />
papildinājis ar saviem paskaidrojumiem.<br />
Vizuālā realitāte savienojumā ar autora toreizējo<br />
attieksmi pret fotografējamo objektu<br />
dod pārliecinošu priekšstatu par tā laika cilvēkiem<br />
un vidi.<br />
Nesen nodibinātais veidojums FotoForma<br />
ar fotogrāfa laipnu atļauju uzsāka „<strong>Kuldīga</strong>s<br />
pilsoņu” izstāžu sēriju, saņemot negaidīti<br />
pozitīvus apliecinājumus no skatītājiem,<br />
kuri pirms 20 gadiem tikai mācījās staigāt.<br />
<strong>Kuldīga</strong>s muzeja paustā interese sola iespēju,<br />
ka Modra Rubeņa pilsoniskās pozīcijas<br />
fotogrāfiskā izpausme neizklīdis tikai pasaules<br />
plašajos ceļos. Iespējams, ka laika distance<br />
ir neizbēgams priekšnoteikums vēstures<br />
izpratnei.<br />
Fotogrāfs un žurnālists Modris Rubenis<br />
(1951) beidzis Latvijas Valsts fiziskās kultūras<br />
institūtu (tagad Latvijas Sporta Pedagoģijas<br />
akadēmiju), strādājis par sporta pedagogu<br />
un administratoru Liepājā un Kuldīgā.<br />
Kopš 1983. gada piedalījies vai arī vadījis dažādus<br />
fotoprojektus. Viņa darbi atrodami<br />
muzejos un privātkolekcijās Latvijā, Šveicē<br />
un ASV. Piedalījies personāl- un grupu izstādēs<br />
Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Šveicē, Austrijā,<br />
Nīderlandē, Slovākijā, Grieķijā, Krievijā, Japānā,<br />
ASV. o<br />
Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja Vilņa Auziņa paša<br />
fotogrāfijas eksponētas daudzās solo un grupu izstādēs<br />
Latvijā un arī ārzemēs.<br />
48
Change language