Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

18 19Partiju apvienības „Vienotība” veidošanas principiThe Formation Principles of Parties Union „Vienotība”Kristiāna Kalniņa, Rīgas Stradiņa UniversitāteDarba zinātniskā vadītāja: Dr. hist. Ilga KreituseKopsavilkumsPētījuma mērķis ir izanalizēt partiju apvienības „Vienotība” veidošanās principus. Darbā izvirzītieuzdevumi ietver partiju „Jaunais Laiks” (JL), „Pilsoniskā Savienība” (PS) un „Sabiedrība citai politikai”(SCP) programmu salīdzināšanu, kas tiek veikta kvantitatīvās metodes ietvaros ar kontentanalīzespalīdzību. Pirmkārt, tas dod iespēju izanalizēt, cik partijas ir vienotas savos uzstādījumos un, otrkārt, ļaujuzzināt, vai šāda apvienība ir pastāvētspējīga un kāds ir kopīgais pamats tās darbībai. Darba izstrādesgaitā tika veiktas arī dziļās intervijas ar partiju pārstāvjiem.Atšķirīgu partiju apvienošanās dod apstiprinājumu tam, ka izzūd nozīme partiju ideoloģiskajiem mērķiemkā pamatprincipam, uz ko balstās to darbība. Pētījuma ietvaros tika veikta atbilstošu tematisko tekstagrupu kodēšana, un ar tās palīdzību salīdzinātas visu trīs partiju programmas. Tiek secināts, ka starppartijām JL, PS un SCP pastāv vāja, nebūtiska saistība. Minētā analīze pierāda, ka partiju apvienošanasiemesls nav līdzīgie mērķi un pamatnostādnes. Šajā gadījumā var minēt citus faktorus - līderu ambīcijas,vēlmi palikt politiskajā apritē un bailes zaudēt varas pozīcijas, otrajā plānā atstājot savu ideoloģiskopārliecību un programmu nostādnes.Aptaujātie eksperti dziļajās intervijās atzīst, ka partijas pēc būtības ir dažādas, taču nav citu iespēju,kā apvienot labējos spēkus, jo alternatīva, ar ko tiek domāts „Saskaņas centrs”; esot biedējoša. Arīpartijas biedru biežā partiju maiņa liecina par individuālā labuma meklēšanu un iespējām atkārtotiiekļūt Saeimā no partijas rindām, kura vēlēšanu brīdī iegūst lielāku sabiedrības un vēlētāju atbalstu.AbstractThe aim of the research paper is to analyze the formation principles of parties union “Vienotība”. Theobjectives are to compare „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā savienība”, „Sabiedrība citai politikai” programsusing content analysis as a quantitative method. In addition, interviews with representatives of allparties were conducted. Data analysis allows to conclude that the basis for union formation does notexist in party programs, the central forces which drive parties together are ambitions of leaders andwillingness to stay in power.Atslēgas vārdi: „Vienotība”, partiju apvienības Latvijā, kontentanalīze.IevadsPolitisko partiju organizatoriskie jautājumi Latvijā īpašu aktualitāti iegūst priekšvēlēšanu laikā, sabiedrībāprovocējot diskusijas par partiju mērķiem parlamenta vēlēšanās. Saikni starp varu un sabiedrībupolitiskajām partijām atbilstoši teorētiskajiem uzstādījumiem būtu jānodrošina pastāvīgi, taču Latvijā šīsaikne un sabiedrības domas uzklausīšana īpaši tiek uzsvērta tieši priekšvēlēšanu laikā.2009. gada augustā partijas „Jaunais Laiks”, „Pilsoniskā Savienība” un „Sabiedrība citai politikai” vienojāspar spēku konsolidēšanu kopīgas apvienības izveidošanai ar mērķi kopīgi startēt 2010. gada Saeimasvēlēšanās. 2010. gada 6. martā tika dibināta politisko partiju apvienība „Vienotība”, kurā apvienojas trīspartijas: „Jaunais Laiks”, „Sabiedrība citai politikai” un „Pilsoniskā Savienība”.Šī ir nebijusi pieredze Latvijas vēsturē, tādēļ šis unikālais notikums ir izpētes vērts. Partiju apvienība„Vienotība” sevi prezentē kā apvienību, kurā nebūs viena vadošā „lokomotīve”. Valdes priekšsēdētājs uzviena gada pilnvaru termiņu tiks apstiprināts no līdzpriekšsēdētāju vidus, katru nākamo termiņu ievēlotpārstāvi no citas apvienību veidojošās partijas. Tādā veidā partiju apvienība mēģinās izslēgt vienaspartijas dominanci lēmumu pieņemšanā. Plašsaziņu līdzekļos kā galvenais „Vienotības” pamatprincipstiek minēts fakts, ka partiju vadīs vairāki līdzpriekšsēdētāji, šajā gadījumā partiju „Jaunais Laiks”,„Pilsoniskā Savienība” un „Sabiedrība citai politikai” priekšsēdētāji, kuri ir arī šo partiju „lokomotīves” unvadošie politiķi – Solvita Āboltiņa, Ģirts Valdis Kristovskis un Aigars Štokenbergs.Izpētes vērti ir jaundibinātās partiju apvienības veidošanās pamatprincipi. „Jaunais Laiks”, „Pilsoniskāsavienība” un „Sabiedrība citai politikai” ir atšķirīgas partijas gan pēc veidošanās, pārstāvniecības varasstruktūrās, gan pēc darbības veida. Taču „Vienotības” dibināšanas kongresā tās sevi pozicionēja kāvienotas un vienādi domājošas partijas.Darba mērķis ir izanalizēt partiju apvienības „Vienotība” veidošanas principus. Pētījumā katra konkrētāpartija tiek analizēta atsevišķi, apskatot šo partiju statūtus un to pozīcijas nodokļu politikā, nepilsoņujautājumā, sociālajos jautājumos. Ņemot vērā izvirzīto mērķi, darbā tiek izvirzīta šāda hipotēze: partijuapvienības „Vienotība” veidošanas vadošais princips ir iegūt noteicošo varas vairākumu 10. Saeimā.Darbā tiek izmantotas gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās pētījumu metodes. Ir izmantoti oficiāliestatistikas dati, mediju (prese, televīzija, internets) ziņas, kas saistītas ar partiju apvienību „Vienotība”, kāarī veikta partiju programmu kontentanalīze un intervijas ar partiju līderiem.Lai sasniegtu pētījuma mērķi, ir izvirzīti šādi uzdevumi:1. analizēt politisko partiju, partiju sistēmu institucionalizāciju;2. izpētīt partiju apvienību veidošanās teorētisko bāzi,3. analizēt partiju apvienības „Vienotība” struktūru un izveidošanas mērķus;4. veikt dziļās intervijas ar partiju apvienības „Vienotība” līderiem;5. veikt partiju apvienības „Vienotība” partiju programmu kontentanalīzi.Teorētiskais pamatojumsDarba teorētiskais pamatojums tiek balstīts institucionālisma teorijā, konkrēti Alana Veira (Alan Ware)analīzē par politiskajām partijām. Darba teorētiskajā daļā tiek pētīti partiju apvienību veidošanās principi- kā un kāpēc partijas veido apvienības, tiek analizēta Morisa Diveržē koalīcijveidošanas teorija. Taču,lai darbā secīgi nonāktu līdz koalīciju un partiju apvienību veidošanai, pirms tam tiek izpētīta partiju unpartiju sistēmu tipoloģija. Partiju tipoloģija tiek skaidrota ar Otto Kircheimera, Ričarda S. Katsa (RichardS. Katz) un Pīters Meira (Peter Mair) partiju iedalījuma palīdzību. Savukārt partiju sistēmas ir pētītas, parpamatu ņemot Dž. Sartori (Giovanni Sartori), A. Lijpharta (Adend Lijphart) un K. von Beima (Klaus vonBeyme) partiju sistēmu tipoloģijas.Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums