Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

70 71pie ārstiem speciālistiem Vidzemes slimnīcā veidojas tieši lielā noslogojuma dēļ. To var skaidrot ar to,ka Vidzemes slimnīca apkalpo lielāku pacientu skaitu, un Valmierā dzīvo arī vairāk iedzīvotāju nekāMadonā.Būtiski ir aplūkot arī vidējos ārsta speciālista nodarbinātības rādītājus abās slimnīcās, kas parāda, cik ilgino sava darba laika ārsts veic pieņemšanu, strādā un apkalpo klientus. Madonas slimnīcā ārsti ir vairāknodarbināti nekā Vidzemes slimnīcā, kas norāda, ka, iespējams, Vidzemes slimnīcā tiešās gaidīšanasrindas veidojas, jo ārsts pilnībā nevelta visu laiku pacientu pieņemšanai.Ārstu pacientu pieņemšanas ātrumu nosaka arī tas, vai viņš darba laikā bieži neatstāj kabinetu un vaiviņam nav pārtraukums pieņemšanas laikā. Gan Vidzemes, gan Madonas slimnīcā lielākai daļai ārstuspeciālistu pieņemšanā pārtraukuma nav bijis. Ja tas ir bijis, tad ārsts kabinetu nav atstājis vidēji vairākpar piecām minūtēm. Nedaudz citādi rādītāji ir par ārstu kabineta atstāšanas biežumu un ilgumu.Vidzemes slimnīcā ārsti kabinetu atstāja retāk nekā Madonas slimnīcā. Kabineta atstāšanas ilgumsMadonas slimnīcā ir ilgāks. Iespējams, ka Madonas slimnīcā viens no netiešās rindas veidošanāscēloņiem, kas traucē ārstam padarīt visus darbus un pieņemt laikā pacientus, ir ārstu darba traucēšanasun pārtraukšanas iespējas un biežums (Cayirlil, Veral, 2003:6). Aplūkojot, vai ārsts speciālists pārstrādāsavu noteikto darba laiku un to, kāds ir viņa darba ražīgums, atklājas, ka Madonas slimnīcā vairāk nekāVidzemes slimnīcā ārsti speciālisti pārstrādā savu noteikto pieņemšanas laiku. Tas varētu būt saistītsar to, ka Madonas slimnīcā strādājošie speciālisti, salīdzinot ar Vidzemes slimnīcas ārstiem, biežāk unilgāk atstāj savu kabinetu, tādējādi nespējot iekļauties savā noteiktajā pieņemšanas laikā.NobeigumsŠajā pētījumā tika noskaidroti būtiskākie netiešo un tiešo rindu veidošanās cēloņi valsts līmenī un arīVidzemes un Madonas slimnīcu līmenī. Tika noskaidrots, kā notiek un kurš ir atbildīgs par pakalpojumupieejamības nodrošinājumu valstī un kādas prasības un atbildība ir ārstniecības iestādēm saistībā arpakalpojuma pieejamības nodrošinājumu un rindu veidošanu. Tāpat tika raksturots valstī pastāvošaiskontroles mehānisms - kā valsts līmenī tiek uzraudzīta pakalpojumu pieejamība, tai skaitā rinduveidošana, un kā notiek ārstniecības iestāžu atskaitīšanās atbildīgām institūcijām par ārstniecībasiestādes darbības rezultātiem, gan veidojot pierakstus, gan arī pieņemot pacientus, gan arī izlietojotpiešķirto finansējumu. Pētījumā tika noskaidrots arī Vidzemes slimnīcas un Madonas slimnīcas pacientuviedoklis par rindu problēmām un par ārstniecības iestāžu iekšējo darba organizāciju. Analizējot tiešāsun netiešās rindas, to veidošanos un kontroli, svarīgi bija noskaidrot rindu veidošanās cēloņus, lai pēctam pēc iespējas labāk varētu izstrādāt mehānismus un dažādus pasākumus, kā rindas varētu mazināt.Tika noskaidrots, ka cēloņi rindām ārstniecības iestādēs pārsvarā ir cieši savstarpēji saistīti.Pētījuma ierobežojumi ir saistīti ar datu ievākšanas metodēm, piemēram, veicot novērošanu unpiefiksējot dažādus rādītājus saistībā ar ārstu un pacientu uzvedību, liela loma bija novērotāja prasmeiilgstoši noturēt uzmanību un sekot līdzi visām ārstu un pacientu darbībām. Jo no tā, cik uzmanīgi viņšbija novērojis ārsta rindas un pacientu plūsmu, bija atkarīgi arī iegūtie rezultāti. Tāpēc iegūtie vidējierādītāji pa slimnīcām ir aptuveni, bet tie tomēr atspoguļo ārstniecības iestādē esošās rindu veidošanāstendences. Ja sākotnēji novērošanu bija plānots veikts par vairāku ārstu speciālistu rindām un pacientuplūsmu, tad dažādu neparedzētu iemeslu dēļ, piemēram, ārsta saslimšana vai ārsta pieņemšanas laikamaiņa, vai lielais attālums līdz slimnīcai, lika samazināt iepriekšējās ambīcijas. Aprēķinot un attēlojotnovērojumu rezultātus, tika izmantotas citu valstu pētījumos izlietotās formulas, kas tika pielāgotas,abu slimnīcu rindu un pacientu plūsmas aprēķināšanai, tādējādi iespējams, ka tās nav pilnībā identiskas.Būtiski ir pieminēt, ka veiktos mērījumus un iegūtos rādītājus var izmantot arī turpmāk, lai aprēķinātudažādas statistiskās saistības. Iespējams veidot arī rindu modeļus un veikt simulāciju.Kopumā jāuzsver, ka rindas un to esamība ir neatņemama jebkuras iestādes vai organizācijas sastāvdaļa.Būtiskāks ir jautājums par to, cik garas ir rindas un cik ilgi pacientam ir jāgaida. Jebkurai gaidīšanai irsavs ierobežojums. Ir jāpazinās, ka pārāk ilga gaidīšana rindā gan pacientam, gan arī veselības aprūpessistēmai kopumā rada tikai zaudējumus.Literatūras pārskatsCayirli,T., Veral, E. (2003). Outpatient scheduling in health care: a review of literature. Production &Operations Management, Vol. 12, No. 4, pp.1 - 27. Retrieved: 25.10.2008 Available: http:/ / findarticles.com/ p/ articles/ mi_qa3796/ is_200301/ ai_n9318948Côté,M.J. (2000).Understanding Patient Flow. Department of Health Care Administration, TrinityUniversity, Decision Line, March, Vol.31, pp.8 - 10. Retrieved: 15.10.2008.Available:www.decisionsciences.org/ decisionline/ Vol31/ 31_2/ 31_2pom.pdfFomundam,S., Herrmann, J. (2007). A Survey of Queuing Theory Application in Healtcare: ISR TechnicalReport 2007 - 24. The Institute for Systems Research, pp.1 - 22. Retrieved: 25.10.2008. Available: www.lib.umd.edu/ drum/ bitstream/ 1903/ 7222/ 1/ tr_2007 - 24.pdfGupta, D., Denton, B. (2008). Appointment scheduling in health care: challenges and opportunities.Institute of Industrial Engineers Transactions, September, pp.1 - 45. Retrieved:01.11.2008. Available:http:/ / www.me.umn.edu/ labs/ scorlab/ techpub/ GD07.pdfHealth Consumer Powerhouse (2008) Preses relīze: Saskaņā ar veselības patērētāju reitingu, Latvijasveselības aprūpe ir vissliktākā Eiropas Savienībā. Brisele: Health Consumer Powerhouse. Available:http:/ / www.healthpowerhouse.com/ files/ 2008 - EHCI/ pr/ 16115 - lat - 11 Latvia%20EHCI%202008.pdfHealth Consumer Powerhouse (2009) Preses relīze: Latvija ieņem zemu vietu ES ikgadējā veselībasaprūpes indeksā; vai tā ir finanšu krīzes ietekme? Brisele: Health Consumer Powerhouse. Available:http://www.healthpowerhouse.com/files/Latvia.pdfHealth Consumer Powerhouse (2008) Euro Health Consumer Index 2008 :Report. Brussel: HealthConsumer Powerhouse, pp. 11, 19. Retrieved: 15.10.2009. Available: http:/ / www. healthpowerhouse.com/ files/ 2008 - EHCI/ EHCI - 2008 - report.pdfHirvonen,J., Blom, M.,Tuominen, U.,Seitsalo,S.,Lehto,M., Paavolainen, P., Hietaniemi, K.,Rissanen, P.,Sintonen, H. (2007). Is longer waiting time associated with health and social services utilization beforetreatment? A randomized study. Journal of Health Services Research & Policy, Vol. 12, No. 4, pp.209–214. Retrieved: 02.11.2009. Available: jhsrp.rsmjournals.com/ cgi/ reprint/ 12/ 4/ 209.pdfLatvijas Republikas Satversme, 15.02.1922., 111.pants. Skatīts: 29.09.2008., Pieejams: http:/ / www.likumi.lvMurray, M., Berwick, D. M., (2003).Advanced Access: Reducing Waiting and Delays in primary care. TheJournal of The American Medical Association, Vol 289, No. 8, February 26, 135 - 140 lpp. Retrieved:25.11.2008. Available: http:/ / jama.ama - assn.org/ cgi/ content/ full/ 289/ 8/ 1035SIA Deabaltika (2002). Veselības aprūpes pakalpojumu groza pašreizējā stāvokļa izvērtējums, tāietekmējošo faktoru analīze un nākotnes tendences. Rīga: SIA Deabaltika. Skatīts.14.04.2007. Pieejams:http:/ / www.politika.lv/ index.php?id=4887Singh, V. (2007). Use of Queuing Models in Health Care: Decision Analysis. Department of HealthPolicy and Management University of Arkansas for Medical Sciences, 1 - 44 lpp. Retrieved: 12.11.2008.Available: http:/ / works.bepress.com/ cgi/ viewcontent.cgi?article= 1003&context=vikas_singhPacientu tiesību likums, 01.03.2010. 5.pants. Skatīts: 10.10.2010. Pieejams:www.likumi.lvVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums