Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

44 45ir negodīgi (Dzelme, intervija, 18.05.2011.). Tas, ko par akadēmiskā godīguma jautājumiem iemāca jaupamatskolā un vidusskolā, var kalpot par pamatu turpmākajā izglītošanās procesā augstskolās (Gibson,Chester- Fangman, 2011:133-135), un vēlāk jau šie studenti veido godīgāku sabiedrību kopumā.2. Augstskolu un mācībspēku lomaBūtisks faktors, kas nosaka, vai studenti ievēros vai neievēros akadēmiskā godīguma principus, ir tas,vai pašas augstskolas izrādīs iniciatīvu runāt par šiem jautājumiem (Aaron, Georgia, 1994, citēts pēcGallant, Drinan, 2006:62). Problēma ir, ka Latvijā ir augstskolas, kuru vadība uzskata, ka tā nav viņuproblēma un ka akadēmiskā godīguma principu ievērošana ir atkarīga tikai no pašiem studentiemun viņu iniciatīvas rīkoties godīgi (Grigorjevs, intervija, 28.04.2011.), tomēr pētījumā noskaidrojās, kaaugstskolas lielākā vai mazākā mērā tomēr ir ieinteresētas risināt šos jautājumus.Būtiski ir arī, lai augstskolās būtu pamatīgi izstrādāta sodu sistēma un šīs sistēmas skaidrošanastudentiem. Bieži vien sodi tiek piespriesti privāti un pārējie par tiem neko neuzzina (Stiles, Gair, 2010:11).Arī Latvijas augstskolās pārkāpumi bieži vien tiek atrisināti vai nu starp pasniedzēju un studentu, vaiarī fakultātes līmenī. Lai studenti tiešām saprastu, ka sodi pārkāpumu gadījumos būs nopietni un kastudenti, kuri izdara pārkāpumus, tiek sodīti, ir nepieciešams to parādīt arī plašākai auditorijai. Viens norisinājumiem (Stiles, Gair, 2010:11) ir ikmēneša ziņojumi par pārkāpumiem un noteiktajiem sodiem, jatādi ir (neminot konkrētas personas), katrā augstskolā vai fakultātē.Mācībspēkiem, neapšaubāmi, ir viena no nozīmīgākajām lomām akadēmiskā godīguma principuievērošanas veicināšanā studentu vidū. Ir pētījumi, kuros atklājies, ka daudziem studentiem ir tendencesavos akadēmiskās ētikas pārkāpumos vainot tieši pasniedzējus (Roig, Ballew, 1994, citēts pēc Rawwas,Al-Khatib, Vitell, 2004:98). Anketu rezultāti četrās Latvijas augstskolās parādīja – studenti uzskata, kapasniedzējiem ir liela loma akadēmiskās ētikas jautājumos. LLU mācību prorektora vietnieks norādīja,ka galvenais nosacījums, lai studenti principus ievērotu, ir jābūt ieinteresētībai no abām pusēm – ganno pasniedzēju, gan studentu. Docētājiem ir visas iespējas radīt tādus apstākļus, lai studentiem nebūtune vajadzības, ne vēlēšanās krāpties un rīkoties negodīgi (Tomsons, intervija, 05.05.2011.). Ir pierādīts,ka biežāk ar plaģiātismu nodarbojas studenti, kuri uzskata, ka pasniedzēji viņu darbus nemaz nelasa(Burnett, 2002, citēts pēc Park, 2003:479). Arī Klāvs Sedlenieks intervijā norādīja, ka Latvijas augstskolāsir docētāji, kuri paši ir vainīgi, ka studenti krāpjas un nerīkojas godīgi (Sedlenieks, intervija, 27.04.2011.).Pozitīvā tendence ir tāda, ka augstskolās ir arī pasniedzēji, kuri tiešām cenšas radīt vidi, kurā studentiemnav ne vajadzības, ne vēlmes pārkāpt akadēmiskā godīguma principus. Būtu jāveicina mācībspēku,kuri neuzskata pārkāpumus par problēmu, izpratne par šiem jautājumiem. Laba bija Akadēmiskāgodīguma centra iniciatīva – pasniedzējiem tika stāstīts par šiem jautājumiem, tomēr šobrīd organizētitas vairs nenotiek, kaut gan šāda nepieciešamība ir. Kā norādīja LU Ētikas komisijas priekšsēdētāja,viena no iespējām būtu – augstskolas varētu veidot labās prakses apmaiņas diskusijas un/vaiseminārus (Dedze, intervija, 09.05.2011.), kuros docētāji regulāri dalītos ar labās prakses piemēriem. Arīmācībspēku darba vērtēšanā kā vienu no kritērijiem varētu izvirzīt pasniedzēja veiktos pasākumus, lairadītu tādus apstākļus, kuros studentiem nav vajadzības un iespējas krāpties.Tas, kā studenti var iesaistīties akadēmiskā godīguma principu ievērošanā, ir, piemēram, piedalītiesstudiju biedru uzraudzīšanas procesos. Daudzviet pasaulē ir studentu uzraugi, kuri pieskata, lainenotiktu krāpšanās eksāmenu laikā (McCabe, Trevino,&Butterfield, 1999, citēts pēc Dufrense,2004:202). Pirms pāris gadiem šādu praksi vēlējās ieviest LU Juridiskās fakultātes studenti, tomēriniciatīva neguva pietiekamu atbalstu no pārējiem studiju biedriem (Dedze, intervija, 09.05.2011). Tasparāda, ka ir ne tikai studenti, kuri rīkojas negodīgi un ar kuriem ir jācīnās, bet arī tādi studenti, kuri ļotilabprāt vēlētos iesaistīties un palīdzēt cīņā ar akadēmisko negodīgumu, tomēr viņiem šāda iespējabieži vien netiek dota. Tāpat arī, veidojot ētikas kodeksus, ir būtiski ņemt vērā studentu viedokli, tomērtas visbiežāk netiek darīts (McCabe, 1999, citēts pēc Dufrense, 2004:202). Atzīstama bija Akadēmiskāgodīguma centra iniciatīva – pirms Akadēmiskā godīguma koncepcijas izdošanas tika uzklausīti ne tikaiekspertu, bet arī studentu viedokļi par šiem jautājumiem. Ja no studentu puses nenāk signāli, ka viņusneapmierina pašreizējā situācija, no ārpuses neviens nevar iet un rīkoties (Melnis, intervija, 20.04.2011.).Tātad, tiek sagaidīta arī studentu iniciatīvas izrādīšana, ka viņus satrauc akadēmiskais negodīgums.4. Izglītības un Zinātnes ministrijas lomaLai arī augstskolas ir autonomas un gan studenti, gan intervētie augstskolu pārstāvji atzīst, ka no ārpusesietekmēt iekšējos procesus ir grūti, tomēr intervijās atklājās arī iespējas, ko varētu darīt IZM, lai veicinātuakadēmiskā godīguma principu ievērošanu Latvijas augstskolās. Tā, piemēram, būtu nepieciešamsatbalsts vienotas visu augstskolu darbu datu bāzes izveidošanai, taču tas prasa palielus līdzekļus unaugstskolām tādu šobrīd nav (Ozola, intervija, 16.05.2011.). Igors Grigorjevs raksta, ka IZM var arī norādīt,ka akadēmiskā negodīguma problēma ir aktuāla, un to, viņaprāt, var panākt, iekļaujot akreditācijasnoteikumos punktu par akadēmiskā godīguma principu ievērošanu. Pēc savas būtības augstskolasuzdevums ir sniegt studentiem zināšanas, un akadēmiskais negodīgums liecina, ka augstskola tonespēj, tāpēc šāda akreditācijas kritērija ieviešana būtu ļoti derīga, jo liktu daudzām augstskolāmnopietnāk attiekties pret šiem jautājumiem (Grigorjevs, intervija, 28.04.2011.) Arī IZM pārstāvis norādīja,ko vēl varētu darīt papildus – ar inspekciju palīdzību sekot līdzi, lai noteikumi augstskolās tiktu ievēroti(Melnis, intervija, 20.04.2011.). Lai aktualizētu akadēmiskā negodīguma problēmas, IZM varētu veidotarī sociālo kampaņu, piemēram, „Neļauj draugam zagt!” (Tomsons, intervija, 09.05.2011.). Tāpat IZMvarētu iniciēt augstskolu sadarbību tieši akadēmiskā negodīguma apkarošanas jomā (Oļehnovičs,intervija, 03.05.2011.). Tā kā šobrīd aktuāla ir problēma, ka skolas neizrāda iniciatīvu izglītot skolēnuspar akadēmiskā negodīguma jautājumiem, jau iegūstot pamatizglītību, iniciatīva varētu nākt no IZM,nosakot to kā vienu no prasībām, kas skolotājiem būtu jāveic, piemēram, audzināšanas stundu laikā.Šāda IZM iniciatīva palīdzētu gan topošajiem studentiem, jo viņi uzsāktu studijas augstskolā vismaz arpamatzināšanām, gan arī augstskolām, kuru cīņa ar akadēmisko negodīgumu nebūtu tik komplicēta.Ir saprotams, ka IZM nevar nodrošināt, ka katrā augstskolā tiks ievēroti akadēmiskā godīguma principi,tomēr eksistē dažas vispārīgās lietas, kas varētu tikt veiktas un attiektos uz visām augstskolām kopumā.Tāpat varētu arī veicināt augstskolu ieinteresētību un vēlmi cīnīties pret akadēmisko negodīgumu.3. Studentu lomaLai gan ārējo apstākļu ietekme uz akadēmiskā godīguma principu ievērošanu ir milzīga, tomēr daudz kasir atkarīgs arī no pašiem studentiem un viņu vēlmes rīkoties godīgi. Augstskola, fakultāte un mācībspēkiir tie, kuru pienākums ir studentus iepazīstināt ar akadēmiskā godīguma principiem, bet studenta pašaziņā paliek, kā viņš tālāk rīkojas. Pētījumā aplūkoto augstskolu gadījumā pozitīvā tendence ir fakts, kaļoti liela daļa respondentu anketās norādīja, ka pašiem studentiem ir augsta atbildība akadēmiskāgodīguma principu ievērošanā; tas varētu nozīmēt, ka studenti arvien vairāk sāk apzināties, ka daudzkas ir atkarīgs no viņiem pašiem.Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums