Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

60 61Veselība ir sabiedrības pastāvēšanas pamats, jo tā vistiešākajā veidā atstāj ietekmi uz ikviena indivīdaun visas sabiedrības labklājību un dzīves kvalitāti (Veselības ministrija, 06.03.2001.). Garīgie veselībastraucējumi, ņemot vērā to plašo izplatību un ciešo saistību ar ekonomiskām un sociālām problēmām,būtiski ietekmē visu sabiedrību kopumā (Sabiedrības veselības aģentūra, 2008a:7). Statistikas dati rāda,ka ik gadu garīga rakstura traucējumi, aprēķinot darba ražīguma zudumu un kavētās darbadienas,ES dalībvalstīm rada zaudējumus 3-4% apmērā no to iekšzemes kopprodukta (Sabiedrības veselībasaģentūra, 2008a:7). Latvijā kopumā apmēram 5% jeb 112 600 iedzīvotāju sirgst ar garīga raksturatraucējumiem (Sabiedrības veselības aģentūra, 2008b:11-12), turklāt kopējais pacientu īpatsvars turpinapieaugt (Veselības ekonomikas centrs, 2009a:19).Tā kā Latvijā dominē institucionalizētā garīgās veselības aprūpe, pacienti ir spiesti uzturēties iestādēs,kur tie tiek demotivēti izmantot savus resursus ikdienā. Tā rezultātā tiek apgrūtināta šo pacientu spējareintegrēties sabiedrībā un veicināts valsts izmaksu pieaugums (Pasaules Veselības organizācija,2006:13-14). Tā kā ikvienam iedzīvotājam ir tiesības uz dzīvi sabiedrībā kā pilnvērtīgam tās loceklim,saglabājot kontroli un neatkarību par lēmumiem, kas ietekmē tā dzīvesveidu un rīcību (Beadle-Brown, Beecham, Knapp, Mansell, 2007:11), ir nepieciešams attīstīt ar pacienta dzīvesvietu saistītusalternatīvos garīgās aprūpes pakalpojumus (pusceļa dzīvokļus un grupu mājas), kur pacienti varatjaunot dzīvesprasmes spējas un veiksmīgi reintegrēties sabiedrībā (Anderson, McDaid, Wynne,2007:287; McDaid, Thornicroft, 2005:5).Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā Latvijā tiek realizēta ar pacienta dzīvesvietu saistītā alternatīvā aprūpepersonām ar garīga rakstura traucējumiem.Pētījuma jautājums - kādi faktori kavē ar pacienta dzīvesvietu saistītu garīgās aprūpes pakalpojumusekmīgu realizēšanu un attīstību Latvijā?Lai noskaidrotu pusceļa dzīvokļu un grupu māju pakalpojumu attīstību kavējošos faktorus Latvijā,pētījumā tika izmantotas vairākas kvalitatīva pētījuma datu ievākšanas metodes: ārējo normatīvo aktuun pieejamo statistikas datu analīze par garīgās aprūpes situāciju Latvijā, kā arī tika veiktas strukturētāsintervijas ar Labklājības ministrijas un Veselības ekonomikas centra pārstāvjiem.Aplūkojot Latvijā izstrādātos un pieņemtos ārējos normatīvos aktus laika posmā no 1997. gada, varsecināt, ka valsts apzinās sabiedrības garīgās veselības uzlabošanas nozīmīgumu un turpmākas tāspilnveidošanas nepieciešamību. Tāpat izstrādātajos politikas dokumentos ir skaidri identificējamapozitīvā attieksme pret tādu garīgās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, kas būtu maksimālipietuvināti pacienta dzīvesvietai, kā arī būtu balstīti sabiedrībā, pakāpeniski transformējot garīgāsaprūpes sistēmu no institucionalizētas uz vairāk deinstitucionalizētu sistēmu. Tajā pašā laikā varsecināt, ka apstiprinātajos dokumentos neiezīmējas saskaņota darbība, kā arī horizontāla dialogaun pēctecības princips. Par to liecina mērķi un norādītie rīcības virzieni šo mērķu sasniegšanai, kasdažkārt pārklājas. Uzskatāms piemērs ir 2008. gadā izstrādātās Veselības ministrijas pamatnostādnes„Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009. – 2014. gadā” (MK rīkojums Nr.468, 06.08.2008.) un2009. gadā Labklājības ministrijas izstrādātā „Programma sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijaspakalpojumu attīstībai personām ar garīga rakstura traucējumiem 2009. – 2013. gadam” (MK rīkojumsNr.157, 05.03.2009.).Neraugoties uz progresu pusceļa dzīvokļu un grupu māju pakalpojumu nodrošināšanā (2002. gadāLatvijā nebija izveidots neviens pusceļa dzīvoklis vai grupu māja (Pasaules Veselības organizācija,2006:13-14,25), savukārt 2010. gadā Latvijā darbojās jau seši pusceļa dzīvokļi un 15 grupu mājas(Labklājības ministrija, 2010)), lielākā daļa veselības nozares garīgajai aprūpei paredzētā budžetajoprojām tiek novirzīta tieši psihiatriskajām slimnīcām (2008. gadā tie bija 74% no kopējā garīgāsveselības aprūpes jomai piešķirtā budžeta) (Erdmane, Leimane-Veldmeijere, Muciņš, Veits, 2009:63).Balstoties uz Labklājības ministrijas izstrādāto „Programmu sociālo rehabilitācijas pakalpojumu attīstībaipersonām ar garīga rakstura traucējumiem 2009.-2013. gadam”, arī turpmākajos gados lielāko daļufinansējuma paredzēts investēt galvenokārt institucionālajai aprūpei (MK rīkojums Nr.157, 05.03.2009.).Pētījuma gaitā tika identificēti vairāki faktori, kas būtiski ietekmē pusceļa dzīvokļu un grupu mājupakalpojumu stagnāciju: politiskās gribas trūkums, sabiedrībā dominējošais atbalsts institucionālāmgarīgās aprūpes formām, sabiedrību informējošo pasākumu trūkums, psihiatrijas nozaresprofesionāļu skepse par pusceļa dzīvokļu un grupu māju pakalpojumu efektivitāti, atbildīgo nozaresinstitūciju savstarpējās sadarbības un koordinācijas trūkums politikas plānošanas un ieviešanasprocesā, plānošanas dokumentu iekšējās integritātes nepilnības, īstermiņa ekonomiskā izdevīgumapriekšstatīšana ilgtermiņa izmaksu efektivitātei, institucionalizēto aprūpes iestāžu spēcīgais lobijsfinansējuma sadales procesā, objektīvas potenciālā pusceļa dzīvokļu un grupu māju pakalpojumupieprasījuma statistikas trūkums un problemātiskais rīcībspējas atjaunošanas process. Ja šie faktorinetiks novērsti, ir maz ticams, ka situācija tuvākajos gados varētu mainīties par labu alternatīvajiem, arpacienta dzīvesvietu saistītajiem, garīgās aprūpes pakalpojumiem.Pētījuma noslēgumā tika izvirzītas rekomendācijas, kā būtu iespējams uzlabot pusceļa dzīvokļu ungrupu māju pakalpojumu attīstību nākotnē. Pirmkārt, būtu nepieciešams atsākt institucionalizētopacientu izvērtējumu, lai noskaidrotu, cik no šobrīd institucionalizētajā aprūpē esošajiem pacientiembūtu piemēroti pusceļa dzīvokļu un grupu māju pakalpojumu saņemšanai. Tas ļautu objektīvi izvērtēt,vai esošais pusceļa dzīvokļu un grupu māju pakalpojumu klāsts ir pietiekams, un, ja nav, cik un kurvēl būtu nepieciešams izveidot jaunus pusceļa dzīvokļus un grupu mājas. Tāpat būtu nepieciešamipapildu izglītojošie pasākumi, skaidrojot sabiedrībai pusceļa dzīvokļu un grupu māju pakalpojumupriekšrocības un izmaksu efektivitāti ilgtermiņā. Tādējādi, iespējams, varētu tikt ietekmēta arī politiskāgriba attīstīt šos pakalpojumus nākotnē.Tuvākajā laikā būtu jāveic labojumi vienā no plānošanas dokumentiem „Iedzīvotāju garīgās veselībasuzlabošana 2009. – 2014. gadā” pamatnostādnēs vai „Programmā sociālās aprūpes un sociālāsrehabilitācijas pakalpojumu attīstībai personām ar garīga rakstura traucējumiem 2009. – 2013. gadam”,lai novērstu abos plānošanas dokumentos ietvertos savstarpēji pretrunīgos rezultatīvos rādītājusattiecībā uz vēlamo jaunu pusceļa dzīvokļu un grupu māju izveidošanu programmu darbības periodā.Tā kā šobrīd pastāv arī ļoti sarežģīta pacienta rīcībspējas atjaunošanas kārtība, kas liedz saņemt pusceļadzīvokļu un grupu māju pakalpojumus, vajadzētu veikt labojumus Latvijas Republikas Civillikumā, laiatvieglotu personas pilnīgas vai daļējas rīcībspējas atjaunošanu, tādējādi paplašinot to pacientu klāstu,kas varētu pretendēt uz pusceļa dzīvokļu un grupu māju pakalpojumu saņemšanu.Ikvienas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa ir iedzīvotāji ar garīga rakstura traucējumiem, kuruaprūpe un rehabilitācija ir dārgs, laikietilpīgs un sarežģīts process, neatkarīgi no tā, vai aprūpe tiekrealizēta institūcijās vai ar alternatīvajām aprūpes metodēm. Līdz šim garīgās veselības aprūpē ir izteiktidominējusi institucionalizētā aprūpe psihoneiroloģiskajās slimnīcās un sociālās aprūpes centros, taču,attīstoties medicīnai un tehnoloģijām, arvien vairāk valstu veselības aprūpes praksēs tikuši ieviestialternatīvie aprūpes pakalpojumi. Pusceļa dzīvokļi un grupu mājas ir pirmais posms ar garīgiemtraucējumiem sirgstošo pacientu reintegrācijai sabiedrībā.Protams, nekad nebūs iespējama pilnīga institucionalizēto aprūpes iestāžu likvidēšana, jo daudzupacientu veselības stāvoklis nav piemērots alternatīvo garīgās aprūpes pakalpojumu saņemšanai,tomēr deinstitucionalizācijas procesi primāri ir vērsti uz ikviena indivīda pamattiesību nodrošināšanupēc kvalitatīvas dzīves kā pilnvērtīgam sabiedrības loceklim. To ir iespējams panākt, tikai mērķtiecīgiattīstot alternatīvos garīgās aprūpes pakalpojumus, sākot ar pusceļa dzīvokļiem un grupu mājām.Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums