Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

100 101Būtiski akcentēt, ka Latvijas SA kampaņas atbilst teorijā aprakstītajiem Gruniga un Hanta SA modeļiem.Salīdzinot identificētos modeļus ar teoriju, Latvijas SA tiek izmantotas tās pašas vērtības, kas citāspasaules valstīs. Šāds secinājums liecina par Latvijas un pasaules vienotām modeļu vērtībām unkritērijiem. Šis pētījums ļauj secināt, ka Latvijai nav nepieciešamas nekādas modeļu adaptācijas, kassaistītas ar krasām kultūras atšķirībām.Aktuāls arī jautājums par kampaņu analīzi tikai laureātu vietām. Iespējams, SA reprezentētie modeļimainītu savas pozīcijas, ja tiktu ņemtas vērā ne tik konkursā atzītas kampaņas. Veicot pētījumu, kasanalizētu visas SA kampaņas konkrētajā laika posmā, ir iespējams atspoguļot arī negatīvākas prakses,kas, piemēram, nav sasnieguši savus mērķus, vai arī nav izpelnījušies atzinību vispārējā Latvijas SApraksē.Tomēr, akcentējot turpinājumu šim pētījumam, varētu ieteikt detalizētāku katras kampaņas analīzi, laiizprastu ne tikai SA praksi, bet arī SA speciālistu nolūkus, vispārējos organizācijas mērķus saistībā arkomunikāciju ar sabiedrību, kā arī precīzi izvērtēt ētisku vai neētisku SA klātbūtni Latvijas praksē. Šādaveida detalizētu pētījumu būtu iespējams veikt ar kvalitatīvo interviju palīdzību, kurās tiktu intervētskatras SA kampaņas veidotājs, kā arī organizācijas pārstāvis.Kopumā izvērtējot rezultātus, pētījumu var uzskatīt par nozīmīgu Latvijas SA praksē. Identificētie SAmodeļi norāda uz galvenām tendencēm SA praksē, ko turpmāk iespējams izmantot kā Latvijas SAatspoguļojumu laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam. Kritiski izskatot pētījuma rezultātus, iespējamsizprast, kādi uzlabojumi būtu nepieciešami Latvijas SA praksē, kā arī, ko būtu nozīmīgi atkārtoti praktizēt.Literatūras sarakstsGregory, A. (2000). Planning and Managing public relations campaigns. Kogan Page Limited: UKGrunig, J. E. (1992) Excellence in Public Relations and Communication Management. Lawrence ErlbaumAssociates: London, pp. 1-28Grunig, J. E., Hunt, T. (1984) Managing Public Relations. USA: Thomson Learning Academic ResourceCenterGrunig, L. A., Grunig, J. E., Dozier, D. M. (2002) Excellent Public Relations and Effective Organizations – aStudy of Communication Management in three Countries. Lawrence Erlbaum Associates: London, pp.307 - 380Heath, R. L. (2005). Encyclopedia of public relations, 1st volume. Sage Publications, Inc.: CaliforniaHeath, R. L., Vasquez, G. M. (2001). Handbook of public relations. Sage Publications, Inc.: CaliforniaKim, Y., Hon, L. C. (1998) Craft and Professional Models of Public Relations and Their Relation to JobSatisfaction Among Korean Public Relations Practitioners. Joutnal of Public Relations Research, Vol.10., No. 3, pp. 155 – 175Lattimore, D., Otis, Baskin, Heiman, S., Toth, E.L., van Leuven, J. K. (2004) Public Relations – the Professionand the Practice. Mc GrawHill: Boston, pp 57-59LSAKA mājaslapa, sadaļa “Baltic PR Awards”. Apskatīts: 18.12.2009. Pieejams: http://www.lsaka.lv/?p=3866&lang=982 , 18.12.2009.Dažādu zinātnes nozaru speciālistu redzējums par zinātneskomunikāciju LatvijāViews of Different Science Sector Specialists on Science Communicationin LatviaElīna Pūdža, Vidzemes Augstskolas profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas „Komunikācija un sabiedriskās attiecības” studenteDarba zinātniskā vadītāja: Mg.psych. Vineta SilkāneRezumējumsPētījums aplūko zinātnes komunikāciju Latvijā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā dažādu zinātnes nozaruspeciālisti saredz un kā vērtē zinātnes komunikāciju Latvijā, kā viņi saredz zinātnes komunikācijasuzlabojumus un attīstības gaitu. Tā kā zinātnes komunikācija Latvijā ir maz pētīts, bet aktuāls temats, irbūtiski gūt pieredzējušu vadošo pētnieku un profesoru viedokļus par šo konceptu. Pētījums ir balstītsuz septiņu ekspertu viedokļiem; respondenti intervijās atklāja savu redzējumu par situāciju šī brīžazinātnes komunikācijā Latvijā. Galvenie secinājumi, kas izriet no pētījuma ir, ka zinātnes komunikācijaiir ievērojama nozīme zinātnes attīstībā kopumā un ka šobrīd zinātnes komunikācija Latvijā nenorisināspietiekami aktīvi un efektīvi. Šobrīd komunikācija vairāk ir vērsta uz jauniešiem, kas ir ilgtermiņaieguldījums, jo tieši jauniešus iespējams vieglāk ieinteresēt viņu atvērtības dēļ. Iegūtā informācija, kasatspoguļojas pētījuma rezultātos, var būt noderīga turpmākajos pētījumos.AbstractThis study examines the science communication in Latvia. The aim of this study is to explore howscholars representing different areas of science, see and evaluate science communication in Latvia, howthey see improvements and developments of science communication. As the science communicationin Latvia has been a poorly studied but a topical issue, it is important to obtain views from experiencedprofessors and leading researchers. The study is based on seven expert opinions in the interviewswhich reveal the vision of current science communication in Latvia. The main findings of this researchare that science communication plays a very significant role in science development and that it hasn’tbeen practiced actively and effectively enough. Currently, communication is more focused on youngpeople. It is easier to interest young people because of their openness. The information obtained isreflected in the results of the study and may be useful in further studies.Atslēgas vārdi: zinātnes komunikācija.Toth, E. L. (2007) The Future of Excellence in Public Relations and Communication Management –Challenges for the Next Generation. Lawrence Erlbaum Associates: London, pp. 67-83Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums