20 21Politiskās partijas un to attīstība ir saistīta ar to spēju institucionalizēties. Partiju struktūru un to veidošanospētnieki partiju attīstību skata caur intstitucionālisma pamatvērtībām. Partijas veidojumam kā tādam irdaudzas dažādas definīcijas un viena no tām paredz, ka partijas ir institūcijas, kuras vieno cilvēkus arnolūku iegūt varu valstī. Vairākumā gadījumu, partiju ilglaicīgie nolūki ir pārņemt valsts varas kontroli,vai nu kā vienai partijai, vai arī sadarbojoties ar citām partijām, veidojot apvienības vai koalīcijas.Partiju apvienību formas ir dažādas. „Dažas no tām ir īslaicīgas un neorganizētas – tās ir vienkāršiīslaicīgas koalīcijas ar mērķi iegūt vairākuma vēlētāju atbalstu vēlēšanās, gāzt esošo valdību vai arīnepieciešamības gadījumā sniegt tai savu atbalstu. Citas partiju apvienības ir ilglaicīgas un tām ir vērāņemama infrastruktūra, kas bieži vien tās padara līdzīgas kādai superpartijai.” (Дюверже , 2007:380)Politisko partiju apvienības, kurās apvienojas, lai iegūtu lielāku atbalstu vēlēšanās un kuras primāriir tendētas uz balsu skaitu, savā būtībā ir vājas un nav spējīgas efektīvi darboties parlamenta līmenī.Atšķirībā no parlamentārajām partiju apvienībām, tām nav vienotības tieši partiju programmu līmenī,kas prasa padziļinātu viedokļu un uzstādījumu sakritību. Partiju apvienības, kas pēc programmusatura ir krasi atšķirīgas, nespēj nodrošināt saskanīgu darbību parlamentā, kura uzdevums ir valstsefektīva pārvaldīšana. Ja tiek izveidota šāda veida apvienība, parlamentārajā un valdības līmenī rodasnesaskaņas un vietu dalīšana pēc katras atsevišķās apvienības partijas nostādnēm.Mūsdienās partijas, kuras apvienojas neilgu laiku pirms vēlēšanām, izveido arī vienotu apvienībasprogrammu, taču tā parasti ir neskaidra un sastāv no vispārīgiem lozungiem, lai piesaistītu vēlētājus,nevis kalpo apvienībai par konkrētu darbības plānu. „Partiju apvienība, kas tiek izveidota neilgi pirmsvēlēšanām, galvenokārt apvieno mērķus, nevis līdzekļus kā šos mērķus sasniegt. Tā kā vadībai ir mērķusasniegšanas līdzekļi, lielas nesaskaņas starp apvienības partijām parasti pāriet arī uz nesaskaņāmmērķu sasniegšanas līdzekļos.” (Дювержe, 2007:391)Nesaskaņas starp apvienības biedriem rada priekšnoteikumus apvienības izjukšanai. Nereti apvienībaizveidojas atkārtoti, visbiežāk tas notiek pirms vēlēšanām. M. Diveržē analizē piemēru no FrancijasTrešās republikas laikiem. (Дювержe, 2007) Parlamenta vēlēšanās uzvaru gūst kreiso partiju apvienība,kuras sastāvā ir radikāļi un sociālisti. Sociālisti nespēj izveidot valdību, to izdara radikāļi. Sākumā radikāļiievēro savus pirmsvēlēšanu solījumus, pēc tam rodas pauze un klusuma brīdis, kas radikāļus vēlvairāk attālina no sociālistiem un satuvina ar centristiem. Parlamentārā termiņa vidū kreisā koalīcijaizjūk. Tiek izveidota jauna valdības apvienība – radikāļi apvienojas ar centra partiju, taču, ņemot vērāto, ka partijas ir atkarīgas no vēlētājiem un parlamenta, arī jaunajai koalīcijai ir jābalansē starp saviemsabiedrotajiem parlamentā. Gala rezultāts ir tāds, ka sākumā ievēlētā kreisā koalīcija transformējaslabējā. Šādas balansēšanas uz varas saglabāšanas pamata ir nepastāvīgas un nestabilas. Tuvojotiesjaunām vēlēšanām, radikālās partijas, kuras parlamentārā termiņa vidū apvienojās ar centristiem,atgriežas pie savas sākotnējās ideoloģijas un solījumiem.Partiju apvienību stabilitāte ir atkarīga no partiju struktūras, to sociālās bāzes, vēsturiskajām tradīcijām,sabiedrības viedokļa psiholoģijas un citiem faktoriem. Ir iespējams, ka sākotnēji radikāla partija, laiiegūtu balsis parlamenta vēlēšanās, kļūst pielaidīgākas un spēj apvienoties ar mērenām partijām. Vaiarī partijas, kuras iepriekšējās vēlēšanās piedalījās kā pretspēks viena otrai, nākamajās vēlēšanās varapvienoties. Darba empīriskajā daļā tiks apskatītas partiju apvienības un to struktūra Latvijā.Pētījuma metodeKvantitatīvās pētījuma metodes ietvaros tika veikta kontentanalīze, kas paredz analizējamās informācijaskodēšanu un ir balstīta uz analīzei izvēlēto tēmu apkopojumu. Lai noskaidrotu darbā izvirzīto mērķi - pēckādiem principiem tiek veidota partiju apvienība „Vienotība” - , ir jāveic to veidojošo partiju programmusalīdzināšana. Pirmkārt, tas dod iespēju analizēt, cik partijas ir vienotas savos uzstādījumos un, otrkārt,ļauj uzzināt, vai šāda apvienība ir darbotiesspējīga un uz kādiem principiem tā balstās savā darbībā.Pētījumā ir identificētas tēmas, kuras sabiedrībai ir svarīgas un kurām kāda no trim partijām savāsprogrammās pievēršas. Tēmas - indikatori ir pētījuma autores atlasīti. Partiju programmās tika ņemtasvērā tēmas, kuras dominē katras partijas programmā, tādējādi novērtējot pozitīvo, negatīvo, neitrālovai īpaši pozitīvo un īpaši negatīvo attieksmi dotajā jautājumā. Neitrāls viedoklis nozīmē, ka partija savāprogrammā tēmu, kas dominē pārējo divu partiju programmās, nemaz nav skārusi un šāda attieksmetiek apzīmēta ar 0. Ja partija savā programmā atbalsta vai neatbalsta kādu jautājumu, tad tas tiek vērtētsar attiecīgi +1 vai -1. Īpaši izceļot kādu tēmu partijas programmā, partija par attiecīgo tēmu tabulā iegūst+2. Ja partija īpaši izceļ savu noliedzošo attieksmi pret kādu tematu, tad tas tiek apzīmēts ar -2.Lai noteiktu partiju JL, SCP un PS vienojošos principus, tika atsevišķi analizētas katras partijasprogrammas. Vai līdzīgie uzstādījumi partiju programmās ir vienojošais princips? Vai arī partiju apvienībatiek veidota, priekšplānā izvirzot kvantitatīvos rādītājus, nevis kvalitāti, un tikai pēc tam ir gatavas[partijas] analizēt savu uzskatu sakritības un meklēt kompromisus.Rezultāti un galvenie secinājumiPamatojoties uz partiju koalīciju veidošanas teoriju, ir iespējams identificēt, ka partiju apvienība„Vienotība” ir vēlēšanu partiju apvienība. Tā veido kopīgu vēlēšanu sarakstu un, „Vienotības”gadījumā, sarakstā tiek iekļauti arī bezpartejiski kandidāti, ar politiku tieši nesaistīti cilvēki, kurus mēdzsaukt par politiski „tīriem” un kuriem ir liels vēlētāju atbalsts. Pēc apvienības līderu teiktā, viens nosvarīgākajiem faktoriem apvienošanās procesā ir ideoloģiskais, kas izskaidro JL un PS apvienošanos arsociāldemokrātiski orientēto SCP, lai vēlēšanās piedalītos kā pretspēks „Saskaņas Centram”.Šāda darbība parāda partiju bezprincipu politiku un ideoloģijas trūkumu. „Vienotības” gadījumā partijuapvienība tiek izveidota neilgu laiku pirms vēlēšanām; četrus mēnešus pirms 2010. gada Saeimasvēlēšanām partiju apvienībai vēl nav vienota programma. Partiju apvienības statūti sastāv no vispārīgiemlozungiem, kas vairāk piesaista vēlētājus, nevis kalpo apvienībai par konkrētu darbības plānu. Tas irgadījums, kad JL, SCP un PS apvieno mērķus, kas šajā gadījumā arī nav vienoti, bet neatklāj, kā šiemērķi tiks sasniegti. JL daudzkārt pieminētais mērķis, bez skaidrojuma, ko tas nozīmē praktiskā darbībā- godīga valsts pārvalde -, nevar būt garants apvienības stabilitātei.JL ir partija, kuras valdē ir iepriekš citās partijas nebijuši biedri. Savukārt PS un SCP ir partijas, kasveidojušās jau pēc 9. Saeimas vēlēšanām. SCP līderi A. Štokenbergs un A. Pabriks ir bijušie „Tautaspartijas” (TP) biedri. Abi minētie politiķi 9. Saeimā ir iekļuvuši no TP rindām, taču 2007. gadā A. Pabriksatkāpās no ārlietu ministra amata un no partijas izstājās. Savukārt A. Štokenberga demisiju pieprasīja tābrīža Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Līdzīgs pieprasījums ar argumentu par partiju rindu šķelšanutika izvirzīts 6. Saeimā Demokrātiskās partijas „Saimnieks” sastāvā esošajiem Ilgai un Aivaram GuntimKreitusiem, kuri pēc aiziešanas izveido „Darba partiju”. Šajā gadījumā Pabriks un Štokenbergs izveidopartiju SCP. Svarīgi, ka partija 2009. gada pašvaldību vēlēšanās nepārvar 5% barjeru, kas šo partiju„Vienotības” uzvaras gadījumā, izmantojot JL un PS augsto vēlētāju atbalstu, padara par lielāko ieguvēju.Pēc Latvijas Faktu apkopotajiem datiem, SCP reitingi kopš tās dibināšanas brīža nav pārvarējuši 5%barjeru.Atšķirībā no SCP, partija PS pašvaldību vēlēšanās pārliecinājās par sava elektorāta lielo atbalstu unieguva 18.9% vēlētāju atbalstu. JL arī pārvarēja 5% barjeru un ieguva 11,08% vēlētāju atbalstu. Tikaiatšķirībā no SCP, JL 2009. gada vēlēšanas ir vērojama atbalsta samazināšanās, jo 9. Saeimas vēlēšanasJL bija ieguvis 16,31 % vēlētāju atbalstu. Respektīvi, ir vērojams JL reitingu kritums.Pētījumā ir veikta PS valdes locekļu iepriekšējās partejiskās piederības analīze un tiek secināts, kapartija PS ir bijušo JL un TB/LNNK biedru apvienojums, kas varas noturēšanas iemesla dēļ, atkal iratraduši vienu valodu ar partiju, no kuras iepriekš bija izstājušies. Konkrētāk, ir runa par PS biedriem,kuri lielā skaitā 2008. gadā pameta partiju JL, skaidrojot savu darbību ar nesaskaņām, tādēļ aktualizējasjautājums, kādā veidā šīs divas partijas sadarbosies „Vienotības” sastāvā.Lai objektīvi izvērtētu partiju vienotās vadlīnijas, pētījumā tika veikta partiju programmu kontentanalīze.<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums
22 23Ir veikta darba autores izvēlētu tematisko grupu kodēšana un ar tās palīdzību salīdzinātas visu trijupartiju programmas. Tiek secināts, ka starp partijām JL, PS un SCP programmu līmenī pastāv vāja,nebūtiska saistība.Minētā analīze pierāda, ka partiju apvienošanas iemesls nav līdzīgie mērķi un pamatnostādnes. Šajāgadījumā nozīmīgāki ir citi faktori - līderu ambīcijas, vēlme palikt politiskajā apritē un bailes zaudētvaras pozīcijas. Svarīgs faktors ir arī partiju apvienības SC augtie reitingi un līderpozīcijas Rīgas Domē,jo netiek slēpts, ka Vienotība tiek veidota kā pretspēks SC.Taču iegūtais vietu skaits vēlēšanās negarantē apvienības stabilitāti ilgtermiņā; teorētiskajā pamatojumāir minēts, ka stabilitāte ir atkarīga no partiju struktūras, to sociālās bāzes, vēsturiskajām tradīcijām,sabiedrības viedokļa psiholoģijas un citiem faktoriem.Kontentanalīzes rezultāti parāda, ka partiju programmas nav JL, PS un SCP vienojošais faktors, tāpatkā ideoloģiskās nostādnes, jo eksperti dziļajās intervijās (intervijas ar Uģi Rotbergu, Jāni Reiru un KārliŠadurski) atzīst, ka partijas pēc būtības ir dažādas, taču nav citu iespēju, kā apvienot labējos spēkus, joalternatīva, ar ko tiek domāts SC, esot biedējoša. Arī partijas biedru biežā partiju maiņa rada pārliecībupar individuālā labuma meklēšanu un iespējām atkārtoti iekļūt Saeimā no partijas rindām, kura vēlēšanubrīdī iegūst lielāku sabiedrības un vēlētāju atbalstu.Izmantoto avotu saraksts1. Demokrātijas monitorigs 2005-2007, Cik demokrātiska ir Latvija, Stratēģiskās analīzes komisija.2007.2. Elections-meter, „Politicians and Election, Vote in Freedom, Actively Participate in Democracy, Votefor Change, Online referendum”.,Latvia, Parties, Voters. „Jaunais Laiks” http://electionsmeter.com/detail/Jaunais-Laiks-id27673. Katz Richard S., Mair Peter, „Changing Models of Party Organization and Party Democracy”, PartyPolitics, Vol. 1, Nr. 1, 1995<strong>4.</strong> Kircheimer O., ‘The Transformation of West European Party Systems’ in Joseph La Palombara andMyron Weiner (eds), Political Parties and Political Development. Princeton: Princeton UniversityPress. 19665. LPP/LC. Partijas statūti. http://www.lpplc.lv/en/partijas-statuti6. Meierovica biedrība – par progresīvām pārmaiņām „Dibināšanas paziņojums”. http://lietussargs.lv/par_mums/dibinasanas-pazinojums/7. Neuendorf Kimberly A. , The Content Analysis. Guidebook. 2008, Sage Publications8. Partijas „Pilsoniskā Savienība” programma. http://pilsoniska-savieniba.lv/?s=1226250149&ln=lv9. Partijas „Sabiedrība Citai Politikai” programma. http://www.scp.lv/lat/par_scp/10. Partijas Jaunais Laiks Programma – vērtību deklarācija. http://jl.lv/page.php?id=261711. Partijas Jaunais Laiks rīcības programma, http://www.jaunaislaiks.lv/page.php?id=287912. PCTVL partijas kongresa lēmums, „par Politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībāmvienotā Latvijā” pārveidošanu vienotā partijā”, 19.05.2007. http://www.pctvl.lv/?lang=lv&mode=party&submode=party_all&page_id=102513. Pennings P., „Comparing Party System Change.”, Eds. P. Pennings, J. Lane. London; New York:Routledge. 19981<strong>4.</strong> SCP statūti. http://scp.lv/lat/par_scp/dokumenti/?page=0&doc=78115. TB/LNNK statūti, http://www.tb.lv/page.php?pgID=d96409bf894217686ba124d7356686c9&lang=est16. Ware A., „Politcal Parties and Partyt Systems.” Oxford, 199617. Дюверже М., „Политические партии”, пер.с.фр. Зиминой Л.А. Изд. 4-е., Академический Проект;Трикста.-2007<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums
Change language