Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

152 1533.tabula. Korelācijas koeficienti starp grupas radošumu, indivīdu radošumu grupā un līderību grupāGrupasradošumskopējaisvērtējumsIndivīduradošumsgrupā pēcGuilfordaNeiejaukšanāslīderībaTransaktīvālīderībaTransformatīvālīderībaGrupasradošums pēcGuilfordaGrupasradošumskopējaisvērtējumsIndivīduradošumsgrupā pēcGuilforda,991(**) ,354(*) 0,027 0,233 0,175,378(**) 0,033 0,232 0,1540,102 0,072 -0,0812.attēls. Grupu ideju, kā pilnveidot krēslu, sadalījums pa kategorijāmGrupas radošuma rādītājiGrupas radošums tika vērtēts pēc divām metodēm – Guilforda metodes, kas radošumu vērtē pēcčetrām kategorijām – daudzums, kategorijas, paskaidrojumi un oriģinalitātes, kas tika aprakstīta piepētījuma metodes, un pēc eksperta vērtējuma. Lai novērtētu instrumenta precīzumu, tika pārbaudītakategoriju atbilstība, aprēķinot Kronbaha alfas koeficientu. Tika iegūts koeficients 0,832, kas liecina parvisu kritēriju augstu iekšējo saskaņotību.Indivīda radošuma un līderības stila saistība ar grupas radošumuNozīmīgākie korelācijas koeficienti ir redzami 3.tabulā. Tika veikta Spīrmana korelācijas analīze, kas ļaujnoteikt korelāciju starp mainīgajiem, kuriem nav lineāras attiecības.NeiejaukšanāslīderībaTransaktīvālīderība* pie 95% ticamības līmeņa** pie 99% ticamības līmeņa-,444(**) -,505(**),827(**)Redzams, ka ir statistiski nozīmīga korelācija starp indivīdu radošumu grupā un grupas radošumugrupā gan pēc Guilforda metodes, gan arī pēc kopējā vērtējuma, kur ņemti vērā arī ekspertu vērtējumi.Iegūtie rezultāti liecina - jo grupā ir augstāks vidējais indivīdu radošuma rādītājs, jo augstāks būs arīgrupas radošuma rādītājs.Lai varētu pārbaudīt, vai pastāv statistiski nozīmīga atšķirība grupas radošumā starp grupām ar augstiemun grupām ar zemiem līderības rādītajiem katram no līderības stiliem, tie atsevišķi tika sadalīti grupās.Atšķirība starp grupām parādījās tikai transaktīvai līderībai, kur iegūtie rezultāti arī liecina, ka starpgrupām, kur transaktīvā līderība novērtēta no 0 līdz 3 punktiem un grupām, kur transaktīvā līderībanovērtēta no 7 līdz 10, pastāv statistiski nozīmīga atšķirība (p=0,04). Aprakstošā statistika šajās grupāsparāda, ka vērtējums grupām, kur ir raksturīgāka transaktīvā līderība ir augstāks, grupām vidējaisradošums ir novērtēts ar 97,38 punktiem, bet grupām, kur transaktīvās līderības stils ir vērtēts zemāk,vidējais radošuma rādītājs ir 47,25.DiskusijaAplūkojot kategorijas, kas iegūtas, apkopojot indivīda radošuma uzdevumu, redzams, ka liela daļa notiem balstījušies uz savu pieredzi – piemēram, izmantojot avīzi, lai izveidotu kaut ko jaunu, vai arī, laiuzkoptu savu dzīvesvietu. Tas saskan arī ar teorijā teikto, ka liela daļa no idejām, kas rodas, ir balstītasuz iepriekšēju pieredzi (Paulus&Nijastad, 2003:6), dažkārt pašam indivīdam to pat neapzinoties.Aplūkojot grupas radošuma uzdevuma idejas, parādās tendence, kas nebija aktuāla indivīdu radošumauzdevumā. Ja lielākā daļa no avīzes izmantošanas iespējām bija praktiskas, ko var skaidrot ar indivīduVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums