Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

154 155iepriekšējo pieredzi, tad starp idejām par krēsla uzlabošanu ir sastopamas daudzas oriģinālas idejas,bet, nav saprotams, kādā veidā tās varētu realizēt. Grupu radošuma uzdevumā parādījās Artūra Kroplija(Cropley, 2006:29) minētais – ja tiktu uzskatīts, ka galvenais radošumu raksturojošais faktors ir fakts,ka ideja ir nebijusi, varētu apgalvot, ka jebkurš, pat visabsurdākais, risinājums ir radošs. Šādas idejasparādījās arī starp grupu piedāvātajām idejām par krēsla uzlabošanu, piemēram, pārveidot krēslu parlaika mašīnu, kas ir oriģināli, bet tomēr nav iespējams.Tomēr jāņem vērā, ka liela daļa no piedāvātajām idejām bija praktiskas un realizējamas, bet tām trūkaoriģinalitātes, kas šo ideju padarītu par radošu. Iespējams, ka to varētu skaidrot ar teorijā minēto, kanereti grupās zūd radošums, jo indivīdi nespēj atvērties un pilnvērtīgi piedalīties grupas diskusijā. Viņinejūtas pārliecināti par savas idejas derīgumu, tādēļ nejūtas droši izteikt savas idejas un ļaut pārējiemgrupas dalībniekiem tās novērtēt (Chirumbolo, 2005:64). Šādā situācijā ļoti būtiska ir līdera loma, jo tiešiviņš var veicināt grupas dalībnieku atbrīvošanos no aizspriedumiem un atvērtību. Tas arī tiek uzsvērtsjau veiktajos pētījumos par grupas radošumu, kur teikts, ka radošums ir sociāls process, un grupasdalībniekiem ir jājūtas brīviem un jājūt, ka līderis ir atvērts jaunām idejām (Adair, 2007:30).Radošuma rezultāti starp grupām bija ļoti atšķirīgi, kas norāda, ka noteikti ir vairāki faktori, kas to ietekmē.Veicot korelācijas analīzi indivīda radošuma rādītājiem ar grupas radošuma rādītājiem, tika novērots, kapastāv statistiski nozīmīga pozitīva korelācija. Tātad var teikt, ka indivīda radošums ir saistīts ar grupasradošumu. Šādu korelāciju varētu skaidrot ar to, ka gan indivīda, gan grupas radošums no idejāmpieprasa vienu un to pašu raksturojumu. Ja indivīdi ir spējuši piedāvāt oriģinālas un praktiskas idejas,tad viņi to var darīt arī grupā.Jāņem vērā, ka iepriekš pētījumos ir apstiprināts, ka grupās ir būtiski veicināt savstarpējokomunikāciju, indivīdiem jābūt uzmanīgiem pret citu izteiktajām idejām, citādi indivīdam nav motivācijasdalīties ar savām zināšanām, kas negatīvi ietekmē grupas kopējo darbu (Zhou, 2003, citēts pēc Egan,2005:171). Tādēļ var secināt, ka katra indivīda ieguldījums grupā ir svarīgs, lai tās sasniegtie rezultātibūtu radošāki. Nevar balstīt grupas darbu tikai uz dažu indivīdu aktivitāti, nepieciešams iesaistīt visus,lai ģenerētu labākas idejas.Indivīda radošumam ir būtiska nozīme grupas radošuma veicināšanā, un, ja grupā būs radošāki indivīdi,ir ticamāk, ka arī grupas darbs vainagosies ar radošiem risinājumiem. Šis ir būtisks arguments, kasjāņem vērā, veidojot komandas, dažādas darba vai projektu grupas, lai tādā veidā veicinātu grupasradošumu. Tas ir būtiski arī tādēļ, ka radošums grupā pozitīvi ietekmē tās darba efektivitāti un pieņemtolēmumu kvalitāti (Nilniyom, 2007:174), kā arī ļauj radīt idejas, kas var palīdzēt attīstīt uzņēmumu (McLean,2005:227), tādējādi ļaujot uzņēmumam izdzīvot mūsdienu globalizācijas un straujās attīstības laikmetā.Pēc iepriekš minētā var rast atbildi uz pētījuma jautājumu, t.i., kā līderība un indivīdu radošums grupāir saistīts ar grupas radošumu. Redzams, ka indivīda radošums ietekmē grupas radošumu, turklāt,paaugstinoties indivīdu radošumam grupā, paaugstināsies arī grupas radošums.Tādēļ var secināt, ka ir būtiski grupu veidot no radošiem indivīdiem, jo tas arī veicinās grupas radošumu.Protams, jāņem vērā arī citi faktori, kas var ietekmēt grupas radošumu un jārēķinās, ka tas nav tikaiindivīdu radošums, kas veicina grupas radošumu, bet tam ir gana nozīmīga loma, lai to izmantotu kāatlases kritēriju, veidojot grupas, kuru galvenais uzdevums būs piedāvāt radošas idejas.Šobrīd var apgalvot, ka indivīda radošums ietekmē grupas radošumu, bet tas noteikti nav vienīgaisfaktors. Kā arī, veidojot grupu konkrētam uzdevumam, ir nepieciešams lielu uzmanību pievērst tiešiindivīdu radošumam grupā, kas veicinās grupas radošumu, tomēr nav iespējams apgalvot, ka šīietekme nemainīsies, grupai turpinot attīstīties.Būtisku papildinājumu izpratnei par grupas radošumu nākotnē varētu nest pētījumi, kas pārbaudītudažādu ietekmējošo faktoru mijiedarbību, analizējot to, kā tie ietekmē grupas radošumu. Tādā veidāvarētu izvirzīt galvenos faktorus, kam jāpievērš vislielākā uzmanība, veidojot un vadot grupas, kurāmbūtiski radīt radošus risinājumus, kā arī mazāk būtiskos, kuriem nav nepieciešams pievērst tik lieluuzmanību, tomēr ir jāņem vērā to ietekme. Lai arī šajā pētījumā neapstiprinājās līderība saistība arradošumu, būtu nepieciešami turpmāki pētījumi par līderības lomu grupas radošumā. Lai veicinātupilnvērtīgāku radošuma izpēti, var meklēt papildu nosacījumus, kas ļautu pētīt transformatīvās līderībasietekmi. Iespējams, ka grupām nepieciešami ilgstošāki darba uzdevumi, kā arī vērtīgus rezultātusvarētu iegūt, pētot jau reāli eksistējošas darba grupas, kurām ir izteikts līderis.Pētījums ļāva izteikt praktiskus priekšlikumus, kā veidot grupas, lai tās sasniegtu pēc iespējas radošākusrisinājumus. Veidojot grupu pēc noteiktiem principiem, ir lielāka iespēja izveidot tādu komandu, kasspēs piedāvāt radošus risinājumus, tādēļ nav jātērē laika resursi, meklējot labāko grupas sastāvu.Tādā veidā var vairākas reizes strādāt bez labiem rezultātiem. Izveidojot grupu, ņemot vērā indivīduradošumu, kā arī, ja nepieciešams, līderim piemītošas prasmes, var ievērojami veicināt tās darbu,ietaupot dažādus resursus. Tādējādi var veicināt efektīvu ideju ģenerēšanu, nemēģinot atrast labākorisinājumu, bet gan uzreiz izveidojot grupu no indivīdiem, kas kopīgi varēs piedāvāt radošas idejas.Transformatīvai līderībai un grupas radošumam savā starpā nebija statistiski nozīmīgas korelācijas,pēc kā varētu secināt, ka līderība nav saistīta ar grupas radošumu, kas būtu pretēji teorijā minētajam,ka transformatīvs līderis, izmantojot savu spēju intelektuāli stimulēt, veicināt problēmas apskati nodažādiem skatpunktiem un iedvesmojot grupas dalībniekus darboties kolektīvam labumam, veicina arīgrupas radošumu (Sosik, 1998, citēts pēc Runco, 2007:169). Un, izmantojot iedvesmojošo motivāciju,tas var veicināt grupas kopējās darbības un rezultātu radošumu (Bass&Riggio, 2006:53). Ņemot vērāšo pētījumu rezultātus, nevar viennozīmīgi apgalvot, ka līderības stils neietekmē grupu radošumu. To,ka šajā pētījumā neapstiprinājās transformatīvās līderības loma, var skaidrot ar faktu, ka grupām tikadots noteikts laika posms, kurā jāveic uzdevums. Iespējams, ka līderim nepietika laika, lai spētu sniegtpietiekamu ieguldījumu grupas darbā, lai to novērtētu citi grupas dalībnieki.Iespējams, ka grupas radošumu vairāk ietekmē citi faktori, piemēram, darba vide, citu indivīdu atbalsts,savstarpējā komunikācija, darba grupas atbalsts, brīvība, pietiekami resursi, izaicinājumi, atklātībagrupā, psiholoģiskā drošība un orientēšanās uz mācīšanos (Tesluk, 1997, citēts pēc McLean, 2005:235;Amabile, 1996, citēts pēc McLean, 2005:231; Nilniyom, 2007:172). Redzams, ka faktoru, kuru ietekme uzgrupas radošumu vēl nav skaidra, ir ļoti daudz; šajā darbā fokuss netika likts uz šo faktoru izpēti, tādēļtas ir labs avots turpmākiem pētījumiem grupu radošuma jomā.Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums