Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

110 111un ārzemju vieslektoru dalību un citi sabiedrisko attiecību speciālistu rīkoti pasākumi. Tiek minēta arīinformācija masu medijos (visbiežāk no plašsaziņas medijiem tiek minēta televīzija un radio), informācijadažāda veida interneta mājas lapās, interešu klubi, „Zinātnes kafejnīcas”, „Zinātnieku nakts” un dažādasizstādes. Daudzas līdzīgas aktivitātes aprakstītas arī ārvalstu pētījumos. Minētais aktivitāšu daudzumsun dažādība ir ļoti pieņemama veiksmīgai zinātnes komunikācijai, tomēr jāpievērš uzmanība, vai šajāsaktivitātēs tiek veidota divvirzienu komunikācija, vai tikai informējošā funkcija. Bastoties uz teoriju,vienvirziena komunikācija, kas sabiedrību tikai nodrošina ar informāciju, netiek raksturota kā efektīvakomunikācija (Burns, O’Connor, Stocklmayer, 2003:192). Intervējamie skaidroja, ka Latvijā notiekošajāsizstādēs un pasākumos, piemēram, „Zinātnieku naktī” zinātnieki cenšas nodrošināt iespējami interaktīvukomunikāciju, kas veicina atgriezeniskās saites veidošanos. Piemēram, bioloģijas profesors VoldemārsSpuņģis stāsta, ka zinātnes naktī nav obligāti jābūt jaunākajiem atklājumiem, ka galvenā ir atraktivitāte,kas piesaista cilvēkus un ja ir atgriezeniskā saite (Spuņģis, intervija, 08.12.2010.). Latvijā notiekošajospasākumos, kas norisinās zinātnes komunikācijas ietvaros, tiek lietotas pārdomātas inovatīvas uninteraktīvas aktivitātes, kas veicina sabiedrības interesi, un viedokļa veidošanos, piemēram, ja izstādēir dzīvi kukaiņi, kurus reāli var apskatīt, paņemt rokās, kas rada vai nu mīlestību vai naidu, un tā šīatgriezeniskā saite darbojas (Spuņģis, intervija, 08.12.2010.). Līdz ar to sabiedrība var iesaistīties diskusijāpar jautājumiem, kas skar zinātni (Holliman, Thomas, Smidt, Scanlon, Whitelegg, 2009:229). Šāda veidakomunikāciju var vērtēt kā izdevušos.Viens no intervētajiem speciālistiem – profesors Valdis Pīrāgs – zinātnes komunikācijas norises Latvijāsaredz kā kampaņveidīgu pasākumu un aktivitāšu kopumu un uzskata, ka tam tā nevajadzētu būt (Pīrāgs,intervija, 14.12.2010.). Medicīnas jomas pārstāvis vēlētos, lai zinātnes komunikācija Latvijā būtu daudzdziļāka un pats galvenais – risinātos nepārtraukti ilgtermiņā (Pīrāgs, intervija, 14.12.2010.). Permanentazinātnes komunikācija veicina tās attīstību, tādēļ tā būtu nepieciešama tieši Latvijas zinātnes telpā, joinženierzinātnes profesors atzīst, ka zinātnes komunikācija Latvijā ir tik sliktā stāvoklī, ka varētu teikt,ka tā nenotiek vispār (Ginters, intervija, 16.12.2010.). Par vienīgajām pamanāmajām aktivitātēm ekspertsnosauc publikācijas Latvijā populārajos ziņu portālos „Delfi”, „Apollo” un „TVnet” (Ginters, intervija,16.12.2010).4.4. Labi piemēri/laba zinātnes komunikācijas prakse LatvijāNo iepriekš aprakstītajām norisēm un aktivitātēm Latvijas zinātnes komunikācijā, intervētie speciālistizinātnes komunikācijā izceļ dažas kā īpaši vērtīgas un nosauc arī citus, viņuprāt, nozīmīgus piemērus.Labākie no tiem ir „Zinātnieku nakts” – jo tajā tiek veidota atgriezeniskā saite ar sabiedrību, televīzijas unradio pārraides – , jo ir iespējams piezvanīt uz raidījumu un uzdot interesējošos jautājumus, kas, saskaņāar teoriju, nozīmē, ka raidījuma saturs izraisa diskusiju (Holliman, Thomas, Smidt, Scanlon, Whitelegg,2009:229). Labākie televīzijas raidījumu piemēri – „Nākotnes parks”, „Šeit un tagad”, Ilmāra Latkovskavadītie raidījumi. Savukārt veiksmīgs radio raidījumu piemērs tiek minēts Buiķa un Kļavas [Pēteris Kļava]raidījums „Latvijas Radio 1” ēterā. Sociālo zinātņu jomas pārstāvis kā labu piemēru nosauc rakstusun publikācijas populāros portālos un zinātniskos žurnālus, piemēram, „Ilustrētā Zinātne” un „IlustrētāVēsture”. Zinātnieka Jura Šteinberga agrākās zinātnes aktivitātes tiek atzinīgi vērtētas un iekļautas piecitiem labās prakses piemēriem, tāpat arī jau iepriekšminētās izstādes un skolēnu ekskursijas.4.5. Zinātnes komunikācijas plānošanaIntervētie cilvēki atzīst, ka Latvijā nenotiek zinātnes komunikācijas stratēģiskā plānošana un nav viedokļuvienprātības, vai to vajadzētu darīt. Matemātikas zinātnes pārstāvis pat iebilst pret ideju, ka zinātneskomunikāciju būtu nepieciešams plānot (Buiķis, intervija, 14.12.2010.). Teorija paredz, ka zinātneskomunikācijas plānošana ir nepieciešama, lai ilgtermiņā un nepārtraukti rūpētos par sabiedrībasinformētību, ieinteresētību, apzināšanos, viedokļa veidošanos un vēlmi iesaistīties diskusijā (Burns,O’Connor, Stocklmayer, 2003:183-185). Tas kopumā palīdzētu Latvijas sabiedrību veidot par „uz zinātnibalstītu sabiedrību”, kā to vēlētos medicīnas profesors Valdis Pīrāgs (Pīrāgs, intervija, 14.12.2010.). Visiintervētie atzīst, ka Latvijā ekonomiski sarežģītās situācijas dēļ trūkst līdzekļu, ko atlicināt zinātneskomunikācijas plānošanai. Taču arī tad, kad pēkšņi būtu iespēja zinātnes komunikācijai atlicināt lielākufinansējumu, nav nekādas garantijas, ka valdība, kas pārstāv sabiedrības kopējo viedokli, piešķirtušos papildu līdzekļus (Pīrāgs, intervija, 14.12.2010.). Problēma saskaņā ar teoriju skaidrojama ar to, kasabiedrības vairākumam trūkst izpratnes par zinātnes komunikācijas un zinātnes vispārējo nozīmi(Miller, 2001:115).4.6. Zinātnes komunikācijas modeļi Latvijas zinātnes telpāInterviju respondentu viedokļi bija ļoti atšķirīgi jautājumā par to, kāds zinātnes komunikācijas modelistiek izmantots Latvijā. Divi intervētie speciālisti saredz, ka Latvijā sastopams arī deficīta modelis,taču pārsvarā tiek izmantots demokrātiskais modelis, lai komunicētu par zinātni (Spuņģis, intervija,08.12.2010., Žilēvica, intervija, 23.12.2010). Iespējams, ka pētnieki nekļūdās, bet, objektīvi raugotiesuz kopējo intervijās izskanējušo informāciju, demokrātiskais modelis īsti nevar darboties, balstotiestikai uz dažām zinātnes komunikācijas aktivitātēm, kurās tiek nodrošināta atgriezeniskā saite nosabiedrības (Burns, O’Connor, Stocklmayer, 2003:183, Lima, Neves, Dagnino, 2008:5). Diemžēl kopumānav novērots, ka Latvijas sabiedrība ar izpratni lūkotos uz zinātni un tās komunikāciju. Zinātnisko unpētniecisko projektu vadītājs Valdis Pīrāgs uzskata, ka zinātnes komunikācija notiek pēc dažādiemmodeļiem, tomēr visizplatītākais ir deficīta modelis (Pīrāgs, intervija, 14.12.2010.). Šis viedoklis saskaņāar teorētiskām nostādnēm šķiet visvairāk pietuvināts reālajai situācijai Latvijā, jo, kā jau iepriekš tikaminēts, – tikai dažas no zinātnes komunikācijas norisēm spēj nodrošināt kaut cik nozīmīgu atgriezeniskosaiti un sabiedrības iesaistīšanos (Stocklmayer, Gore, Bryant, 2001:3).Divi citi pētnieki domā, ka Latvijas zinātnes komunikācija nedarbojas ne pēc kādiem modeļiem.Piemēram, E.Ginters uzskata, ka nekādu modeļu nav, nekas tāds šeit nedarbojas (Ginters, intervija,16.12.2010.) un Aivars Tabūns domā, ka nekādu modeļu Latvijā nav – kādam kaut kas ienāk prātā, unviņš par to arī runā (Tabūns, intervija, 13.12.2010.). Šie viedokļi, iespējams, nav īsti objektīvi, jo iepriekšaprakstītie kritēriji par zinātnes komunikācijas norisēm un labiem zinātnes komunikācijas piemēriematklāj, ka šie paši speciālisti var nosaukt vairākas zinātnes komunikāciju ietverošas aktivitātes unpasākumus, kas norāda, ka darbojas vismaz deficīta vai saliktais deficīta modelis, iespējams – novērojamipat demokrātiskā modeļa „iedīgļi” (Lima, Neves, Dagnino, 2008:5). Ļoti vērtīgu atziņu izteica biologs,minot, ka pārsvarā viss ir atkarīgs no iesaistīto pušu ieinteresētības (Spuņģis, intervija, 08.12.2010),respektīvi, ja kaut viena no iesaistītajām pusēm nav ieinteresēta, zinātnes komunikācija var noritēt tikaipēc deficīta vai saliktā deficīta modeļa (Lima, Neves, Dagnino, 2008:5).4.7. Redzējums par zinātnes komunikācijas attīstību nākotnēTikai viens no intervētajiem pauž patiesu optimismu par zinātnes komunikācijas attīstību nākotnē:„..nākotne diezgan laba un rožaina ir,” (Spuņģis, intervija, 08.12.2010.), pamatojoties uz pašreizējosituāciju, kura respondentam šķiet pietiekami daudzsološa. Vēl cits speciālists saredz lēnu zinātneskomunikācijas attīstību un tic, ka jaunā paaudze nesīs sev līdzi pozitīvas izmaiņas (Pīrāgs, intervija,13.12.2010.). Aija Žilēvica domā, ka līdz ar finansiālās situācijas uzlabošanos, attīstīsies arī zinātneskomunikācija (Žilēvica, intervija, 23.12.2010), turpretī pārējie respondenti neredz, ka zinātnes komunikācijanākotnē varētu sekmīgi attīstīties, kā iemeslu minot tieši ilgtermiņa finansiālās problēmas Latvijā: „Pie šīte finansējuma – nekas simtprocentīgi nemainīsies.” (Tabūns, intervija, 13.12.2010). Speciālistu nākotnesredzējumu var skaidrot ar pašreizējo nostāju un izjūtām – tie intervētie, kuri uzskata, ka šobrīd norisināskaut kāda zinātnes komunikācija, viņi arī nākotnē saredz izaugsmi un attīstību. Bet tie, kuri uzskata, kašobrīd zinātnes komunikācija Latvijā nenorisinās vispār vai notiek ļoti vāji – viņi arī nākotnē nesaredzveiksmīgu attīstību.Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums