88 89Jakubowitz, K (2009). A new notion of media? Media and Information Society Division, DirectorateGeneral of Human Rights and Legal Affairs, Council of Europe.Jonsson, A. M., Loit, U., Nugaraite, A., Weibull, L., Tonello, F. (2009) European Journalism Centre. MediaLandscape. Apskatīts: 25.01.2010. Pieejams: www.ejc.netKruks, S. (2005). Pētījums Televīzija Eiropā: likumdošana, politika un neatkarība. Latvija. Open SocietyInstitute.Kruks, Šulmane (2005). Plašsaziņas līdzekļi demokrātiskā sabiedrībā. Cik demokrātiska ir Latvija:demokrātijas audits. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, stratēģiskās analīzes komisija.Mendel, T. (2009). Public Service Broadcasting: A Comparative Legal Survey. Apskatīts: 05.05.2010.Pieejams: http://www.politika.lv/temas/mediju_kritika/17743/Sabiedrisko attiecību modeļu reprezentācija Latvijas sabiedriskoattiecību praksēThe representation of the public relations models in the Latvian publicrelations practiceMāra Poikāne, <strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas„Komunikācija un sabiedriskās attiecības” studenteDarba zinātniskā vadītāja: Dr.phil. Baiba PētersonePadovani, C., Tracey, M. (2003). Report on the Conditions of Public service Broadcasting. Television andNew Media. Vol<strong>4.</strong> No2. Retrieved: 0<strong>4.</strong>11.2009. Avialable: SAGE Publications.Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedrisko mediju attīstībasjautājumiem” ziņojums, 2010.Syversten, T. (2003). Challenges to Public Television in the Era of Convergence and Commercialization.Television and New Media. Vol<strong>4.</strong> No 2. Retrieved: 25.10.2009. Avialable: SAGE PublicationsRezumējumsPētījuma mērķis ir noskaidrot, kādi sabiedrisko attiecību modeļi tiek izmantoti Latvijā atzītākajāssabiedrisko attiecību kampaņās. Darbs sniedz ieskatu par sabiedrisko attiecību konceptu, Gruniga unHanta (Grunig & Hunt, 1984) četriem sabiedrisko attiecību modeļiem un to dimensijām, sabiedriskoattiecību kampaņām, kā arī konkursu “Baltic PR Awards”. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika veiktakvalitatīvā kontenta analīze, kuras laikā analizēts „Baltic PR Awards” žūrijas komisijas atzītāko Latvijassabiedrisko attiecību kampaņu publiski pieejamie apraksti laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam.Kopumā tika analizētas 35 Latvijas sabiedrisko attiecību kampaņas. Galvenie analīzes kritēriji bijasabiedrisko attiecību kampaņu mērķis, vēstījums un komunikācija ar mērķa publikām (pēc Grunigasabiedrisko attiecību modeļu kritērijiem). Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas sabiedrisko attiecībupraksē visvairāk tiek izmantoti divu ceļu asimetriskie un preses aģenta modeļi.AbstractThe aim of this study is to examine which public relation’s models are used in most recognized publicrelations campaigns in Latvia. The study provides insight into the concept of public relations, four publicrelations models elaborated by Gruning and Hunt and their dimensions, public relations campaignsand the contest “Baltic PR Awards”. To fulfill the objective of this study, qualitative content analysis wasperformed during which publically available descriptions of public relations campaigns from 2006to 2009 earning highest recognitions by Baltic PR Awards jury committee were analyzed. In total 35Latvian public relations campaigns were analyzed in the study. The main criteria for the analysis werethe aim of the campaign, message and communication with target groups (according the criteria setby Grunig’s model of public relations). The results of the study suggest that in the practice of Latvianpublic relations asymmetrical and press agent models are mostly used.Atslēgas vārdi: sabiedrisko attiecību modeļi, Latvijas sabiedrisko attiecību kampaņas, komunikācija.<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums
90 91IevadsAizvien biežāk sabiedriskajā telpā dzirdami pretrunīgi un dažreiz pat nosodoši izteikumi par Latvijasun arī visas pasaules sabiedrisko attiecību (SA) praksi. Vairāku diskusiju galvenie problēmjautājumisaistīti ar SA ētiku, kampaņu efektivitāti, kā arī, vai un cik lielā mērā organizācijas ņem vērā savu publikuvajadzības. Kā liecina 2006. gada TNS dati par SA lietojumu organizācijas vajadzībām, visbiežāk (55%gadījumu) SA tiek izmantotas uzņēmuma tēla vai reputācijas uzlabošanai (TNS oficiālā mājas lapa,sadaļā “Tavs Neredzamais Sabiedrotais”), kas, iespējams, daļai no sabiedrības varētu liecināt parvienpusēju interešu apmierināšanu no organizācijas puses. Tomēr, attīstoties laikam, SA kļuvušas parvienu no galvenajiem komunikācijas starpniekiem starp organizāciju un sabiedrību.Grunigs un Hants (1984:6) definē SA kā komunikācijas vadību starp organizāciju un tās publikām. Šīdefinīcija vienādo SA un “komunikācijas vadības” terminus (Grunig & Hunt, 1992:4). SA/komunikācijasvadība ir plašāka nekā atsevišķas komunikācijas tehnikas un SA programmas (piemēram, medijuattiecības vai publicitāte). SA/ komunikācijas vadība atspoguļo visaptverošu organizācijas komunikācijasplānošanu, noformēšanu un vērtību piešķiršanu ar iekšējām un ārējām publikām – grupām, kasietekmē organizācijas mērķu sasniegšanu (Grunig & Hunt, 1992:4). Šajā kontekstā SA/komunikācijasvadība ietver arī organizācijas iekšējo komunikāciju, kura tiek veidota gan starp indivīdiem, gan starpdepartamentiem, gan arī starp vadību un darbiniekiem (Grunig & Hunt, 1992:5). Būtībā komunikācijasvadības galvenie uzdevumi ir vienlīdz veiksmīgi komunicēt visos organizācijas līmeņos, kā arī ārpus tās(komunicējot ar mērķa publikām). Kā atzīst Džeims Grunigs (Grunig, 1992:4), sabiedriskās attiecības,iespējams, ir vecākais koncepts, kas saistīts ar organizācijas komunikāciju. Mūsdienās, lai aprakstītuorganizācijas komunikāciju, tiek izvēlēti arī termini biznesa komunikācija vai sabiedriskās lietas,izvairoties no iespējamās negatīvās asociācijas ar sabiedriskajām attiecībām (Grunig, 1992:4).Pētot sabiedriskās attiecības praksē, Džeims Grunigs kopā ar Todu Hantu (James E. Grunig & T.T.Hunt, 1984), balstoties uz empīriskiem pētījumiem, izveidoja četrus sabiedrisko attiecību modeļus –preses aģenta, publiku informējošo, divu ceļu asimetrisko un divu ceļu simetrisko modeli. Kopš tālaika Grunigs un viņa zinātnieku komanda šos modeļus ir ieteikuši kā veiksmīgāko veidu, lai izprastu, kāSA tika un tiek praktizētas (Lattimore et al., 2004:58). Katrs no iepriekš minētajiem modeļiem raksturoatšķirīgu komunikāciju starp organizāciju un sabiedrību, akcentējot gan komunikācijas ieguvumus, ganzaudējumus. Autori gan akcentē, ka modeļu lietojums ir tikai SA iedalījums grupās, kas var nozīmēt,ka ne visi iespējamie praktizētie veidi var pilnībā iekļauties modeļu kontekstā. Tomēr modeļu vērtībasun SA speciālista aktivitātes var būt pietiekami līdzīgas, lai tās vismaz aptuveni atspoguļotos kādā nočetriem modeļiem (Grunig & Hunt, 1984:21). Autori izmanto konceptu „modelis“, lai raksturotu vērtībukopumus un noteiktu uzvedību. Šādā veidā iespējams raksturot organizācijas saziņu ar sabiedrību, koveido SA departamenti un speciālisti. Saziņa ar sabiedrību norisinās gandrīz visās SA aktivitātēs vai arī,dažos gadījumos, tikai specifiskās aktivitātēs vai kampaņās (Grunig, 1992:286).SA modeļi raksturo SA mērķus un komunikāciju. Grunigs un viņa komanda (Grunig, J., Grunig, L., Dozier,2002:348) akcentē četrus būtiskākos kritērijus modeļu analīzē un raksturošanā – vienvirziena vaidivvirzienu SA, simetriska vai asimetriska komunikācija, ar starpnieka palīdzību vai tieša komunikācija,kā arī ētiska vai neētiska komunikācija (Grunig, J., Grunig, L., Dozier, 2002:348). Par ētiskām SAvisbiežāk tiek uzskatīts tikai divu ceļu simetriskais modelis, tomēr arī pārējos modeļus iespējamspraktizēt ētiski, lai gan tas atkarīgs no noteikumiem un paradumiem, kādā veidā tiek uztverta SA ētika(Grunig, J., Grunig, L., Dozier, 2002:349). Tomēr, lai precīzāk izprastu SA modeļu vērtības un galvenāsraksturojošās iezīmes, nozīmīgi aplūkot katru SA modeli atsevišķi, izvērtējot galvenās iezīmes, kā arīpraksi mūsdienās. Apkopota informācija par katru SA modeli redzama 1. tabulā “Sabiedrisko attiecībumodeļu raksturojums”.1. tabula. Sabiedrisko attiecību modeļu raksturojumsRaksturojumsMērķisKomunikācijasvirziensKomunikācijasmodelisPētījuma dabaJoma, kurpraktizētsmūsdienāsPreses aģentaPropagandaVienvirziena;pilnīga uzticībanav nepieciešamaAvots α saņēmējsNeliela;“grāmatvedība”Sports, teātris,produktuveicināšanaAvots: Grunig & Hunt, 1984:22.PublikuinformējošaisInformācijasizplatīšanaVienvirziena;svarīga uzticībaAvots α saņēmējsNeliela;informācijasuztveramība,lasītāju skaitsValdība,bezpeļņasorganizācijas,uzņēmējdarbībaModeļiDivu ceļuasimetriskaisZinātniskapārliecināšanaDivvirzienu;Organizācijasinterešudominēšana pārpublikuAvots α saņēmējsβ atgriezeniskāsaiteVeidojošs;attieksmesnovērtēšanaKonkurējošauzņēmējdarbība;aģentūrasDivu ceļusimetriskaisSavstarpējaizpratneDivvirzienu;atbilstošs,balansēts efektsGrupa α Grupa βVeidojošs,izpratnesnovērtēšanaRegulētauzņēmējdarbība;aģentūrasJau piekto gadu Latvijā norisinās SA kampaņu balva „Baltic PR Awards”, kur ar savām kampaņām piedalāsLatvijas, Lietuvas un Igaunijas SA aģentūras un nodaļas organizācijās. Tā kā SA ir viens no galvenajiemkomunikācijas veidiem, kā sabiedrība tiek informēta par Latvijā un pasaulē aktuālo, kā arī, apzinoties SAlomu sabiedriskās domas veidošanā, svarīgi būtu izvērtēt, kādā veidā Latvijā organizācijas komunicē arsavām mērķa publikām. Būtiski saprast, vai Latvijā SA visbiežāk piekopj divu ceļu komunikāciju, kura tiekizmantota atgriezeniskās saites saņemšanai no publikām, vai arī organizācijai svarīgi ir nodot ziņojumu,neinteresējoties par sabiedrības domām, priekšlikumiem un idejām (vienvirziena komunikācija). Šādaveida analīzi visefektīvāk izvērtēt ar Gruniga SA modeļu palīdzību.SA kampaņas ir vienas no izplatītākajām komunikācijas aktivitātēm ar sabiedrību. SA kampaņa irstratēģiski veidoti sēriju ziņojumi, kuri izsūtīti vienai vai vairākām mērķa publikām konkrētā laika posmāsaistībā ar pozitīvu vai negatīvu notikumu organizācijā (Heath, 2005:109). Organizācija plāno kampaņu,izmantojot maksas vai bezmaksas komunikācijas veidus, lai reaģētu uz krīzes situāciju organizācijā vaiarī vienkārši uzlabotu organizācijas tēlu sabiedrībā (Heath, 2005:109). Galvenais kampaņas definīcijasraksturojošais elements uzsver, ka komunikācija veidota no organizācijas puses uz konkrētas publikaspusi (Heath, 2005:109). Izvērtējot SA kampaņas, ir iespējams noteikt, kādu komunikāciju tās izmantoun ar kādu komunikācijas avotu palīdzību. Kampaņas palīdz atspoguļot arī Latvijas SA praksi un ļaujizdarīt secinājumus par tendencēm sabiedrības iesaistīšanā vai neiesaistīšanā organizācijas lēmumupieņemšanā un citos nozīmīgos organizācijas procesos.<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums