36 371999: 14). Taču šis apzīmējums vairāk raksturo starptautiskās sadarbības aktivitātes augstākās izglītībasinstitūciju ietvaros un mazāk aptver aktivitātes, kas integrētas visā augstākās izglītības procesā. Pieejasaugstākās izglītības internacionalizācijai ir attīstījušās no šaurāka skatījuma jeb fokusa, kas koncentrējasgalvenokārt uz organizācijas līmeni, kurā internacionalizācija tika aplūkota vairāk kā process, kasintegrēts organizāciju līmenī caur apmācību, pētniecību un citām augstākās izglītības institūcijasaktivitātēm (Knight, 1994: 7), bet aizvien pieaug prasības augstākās izglītības internacionalizācijuaplūkot ne tikai organizācijas līmenī, bet jau kā nacionālu jeb valsts mēroga politiku. Tas uzskatāmspar plašāku interpretējumu, jo aptver gan pastāvošās izglītības institūcijas, gan valsts politiku mērķuizvirzīšanā. Valstij ir jāsaglabā kontrole pār augstākās izglītības politiku, turklāt jāpastāv līdzsvaramstarp valsts un izglītības institūciju atbildību. Tiek uzsvērta pāreja no organizācijas atbildības uz valstsun organizācija līmeņa atbildību vienlaikus, kā arī uz dažādu valsts institūciju nozīmes palielināšanos,respektīvi, augstākās izglītības internacionalizācijas īstenošana efektīvas sadarbības rezultātā.Lai gan nav vienotas pieejas, ir būtiski, lai vienas valsts ietvaros un starp institūcijām būtu vienotaizpratne par augstākās izglītības internacionalizāciju, jo tas ir svarīgs priekšnosacījums, lai varētu efektīviattīstīt internacionalizācijas politiku. Taču šajā kontekstā ir svarīgi definēt jēdziena internacionalizācijanozīmi. Latvijā nav nostiprināts termins internacionalizācija, kā arī nav vienotas stratēģijas, kurā tikturunāts par augstākās izglītības internacionalizācijas jautājumiem. Kā rāda reālā situācija par Latvijasaugstākās izglītības internacionalizāciju, Latvijas ilgtermiņa stratēģijā „Latvija 2030” uzsvērts, ka valstijpolitiski jāatbalsta augstākās izglītības iestāžu starptautiskās atvērtības un konkurētspējas kāpināšana,arī vidējās izglītības iestādēs jāveicina regulāri starptautiski kontakti, skolēnu apmaiņas un praksesprogrammas. Ilgtermiņa stratēģijā „Latvija 2030” pie indikatīvajiem rādītājiem noteikts, ka 2030.gadāLatvijā būtu jābūt vismaz 10% ārvalstu studentu no kopējā studenta skaita (Stratēģiskā analīzes komisija,2010: 29), bet tajā pašā laikā kļūst aktuāls jautājums par prioritārajiem virzieniem un indikatori, kā tossasniegt.Kā liecina aplūkoto Eiropas valstu pieredze (Vācijas, Somijas un Nīderlandes), augstākās izglītībasinternacionalizācija tiek ieviesta pēc stratēģiskās pieejas, kas internacionalizāciju aplūko kā pamatu, uzkura bāzes tiek veidota kopējā valsts stratēģija un izvirzītas prioritātes. Eiropas valstu pieredze liecina, kainternacionalizācija augstākās izglītības jomā ir kļuvusi par visaptverošo ietvaru gan valstu politikās, ganaugstākās izglītības institūciju stratēģijās. Saskaņā ar augstākās izglītības internacionalizācijas pieejāmvalstīs, kurās veiksmīgi attīstās augstākās izglītības internacionalizācija, attiecīgo politiku pamatā irstratēģiskā pieeja – augstākās izglītības internacionalizāciju pamato kā galveno nacionālās stratēģijaselementu, kas ļauj sasniegt valsts mērķus un prioritātes gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. (Qiang,2003: 251-254). Savukārt aplūkoto valstu pieredze liecina, ka tie ir ilgtermiņa pasākumi un jābūt skaidraistratēģiskajai pieejai prioritāšu programmās. Piemēram, būtu jābūt mērķa grupām, ar kurām strādāt,lai vieglāk sasniegtu izvirzītos mērķus un dažādam iesaistītajām organizācijām (gan valsts mēroga,gan tām, kas nodarbojas tieši ar augstākās izglītības nodrošināšanu) būtu skaidra izpratne par visiemprocesiem. Latvijas situācijā pašreiz šķēršļus rada apstāklis, ka nav definētas prioritārās jomas, jodaudzi procesi ir bijuši augstākās izglītības institūciju pašiniciatīva. Aktivitātes notiek nekoordinēti, jo navatgriezeniskās saites, kas parādītu sasniegto un paveikto. Ir nepieciešama stratēģija, ar kuras palīdzībuaugstākās izglītības institūcijās tiktu organizēts darbs, lai sasniegtu stratēģijā izvirzīto vīziju. Stratēģijaļautu ne tikai efektivizēt augstākās izglītības internacionalizācijas procesu, bet palīdzētu racionālākvadīt cilvēkresursus, finanšu un materiālos resursus.Ir grūti atrast vienu visprecīzāko pieeju, kas izskaidrotu galvenās pazīmes un raksturotuinternacionalizācijas procesu Latvijā. Tas lielā mērā izskaidrojams ar iepriekš aktualizēto problēmu loku– nav skaidras un vienotas izpratnes starp dažādām institūcijām, kas iesaistītas internacionalizācijaspasākumu īstenošanā. Taču, analizējot visas teorētiskajās nostādnēs minētās pieejas, kas izskaidrogalvenās pazīmes, kuras valsts vai izglītības sektors ir izlēmis virzīt internacionalizācijas procesā, varsecināt, ka Latvijā internacionalizācija augstākajā izglītībā vairāk aplūkojuma no divām pieejām. Pirmāir programmas pieeja, kurā augstākās izglītības internacionalizācija tiek aplūkota kā programmas, kastiek finansiāli atbalstītas un kas nodrošina institūcijām un indivīdiem iespēju iesaistīties starptautiskajāsaktivitātes; tādās kā: mobilitāte, pētniecība un starptautiskie sadarbības tīkli. Otrā ir speciālā pieejajeb atbildes reakcijas pieeja, kas internacionalizāciju vairāk aplūko kā speciālas aktivitātes jeb aktīvireaģējošo rīcību uz daudzām jaunajām aktivitātēm, kas norisinās starptautiskajā vidē – mobilitāte,starptautiskā sadarbība u.c. (Qiang, 2003: 251-254). Lai gan Latvijas gadījumā liela nozīme ir arī motivācijaiinternacionalizēties, jo lielā mēra prioritātes un darbības virzieni atkarīgi no tā, kādi ir motivējošie aspekti,kas nosaka, kāpēc iesaistītās puses vēlas attīstīt augstākās izglītības internacionalizāciju – tā savukārtir motivējošo faktoru pieeja. Motivējošo faktoru pieeja augstākās izglītības internacionalizācijā iekļaujaspektu, kas pamato, kādēļ svarīgi, lai augstākās izglītība būtu internacionalizēta (Qiang, 2003: 251-254).Latvijā augstākās izglītības internacionalizācija vairāk skaidrojama ar finansējumu jeb ekonomiskajiemapstākļiem. Šobrīd situācija valstī liecina, ka atrodamies demogrāfiskās bedres situācija; tas nozīmē, kastudentu skaits Latvijas augstākās izglītības institūcijās katru gadu aizvien vairāk samazināsies. Bet tajāpašā laikā augstākās izglītības institūcijām ir jādomā, kā nodrošināt savu darbību un vienlaikus veicinātārvalstu studentu pienesumu valsts ekonomikai caur tiešo finanšu resursu patēriņu. Pozitīvi vērtējams,ka daļa valsts institūciju pārstāvju, gan arī lielākā daļa augstākās izglītības institūciju pārstāvju apzinās,ka augstākās izglītības internacionalizācija sniedz devumu studiju kvalitātei un ilgtermiņā veidopienesumu vietējo studentu kapacitātes un profesionālo prasmju celšanai.Pašreiz lielākā daļa Latvijas augstākās izglītības institūciju ir paudušas gatavību piedalītiesinternacionalizācijas aktivitāšu īstenošanā. Protams, aizvien aktuāls ir izpratnes jautājums, jo arī starpaugstākās izglītības institūcijām nav vienotas izpratnes par procesu kopumā. Daļa iesaistīto pušuinternacionalizāciju aplūko tikai caur mobilitātes programmām (Eiropas Savienības programmuietvaros), savukārt citi internacionalizāciju uztver daudz plašāk, veidojot starptautisku studiju vidi caurstudiju procesu organizēšanu svešvalodas vai kopīgo akadēmisko grādu veidošanu. Ierobežojumsir normatīvo aktu nesakārtotība un nenoteiktība, kādā veidā attīstīsies internacionalizācija sistēmaLatvijā. Šādu un līdzīgu viedokli pauž gan valsts, gan augstākās izglītības institūciju pārstāvji. Turklāt šieierobežojumi lielākoties ir attiecināmi uz valsts augstākās izglītības institūcijām, jo privātās augstskolaspašreiz atrodas priviliģētākā pozīcijā – tās piesaista ārvalstu studentus, vienlaicīgi veidojot pievilcīgākustudiju vidi vietējiem studentiem – nodrošina iespēju mācīties kopā ar citu valstu studentiem, uzlabojotsavas svešvalodu zināšanas un veidojot plašāku un internacionālāku skatījumu. Šobrīd vienas valstsietvaros nav radīti vienlīdzīgi apstākļi, lai pilnvērtīgi iesaistītos abu veidu (valsts augstākās izglītībasinstitūcijas un juridisko personu dibinātas augstskolas) internacionalizācijas procesā. Īpaši pretrunīgitas atspoguļojas valsts nosacījumā, ka viens no augstskolu finansējuma aspektiem ir ārvalstu studentuskaits konkrētajā augstskolā. Tas pats attiecas uz kopīgu akadēmisko grādu veidošanu, kas šobrīdvalsts augstskolām ir aizliegts, bet privātajām nē.Pašreizējā situācijā, kā to raksturo augstākas izglītības institūciju pārstāvji, nav ļoti plašs valsts atbalstamehānismu klāsts augstākās izglītības internacionalizācijas veicināšanai. Atbalsta mehānisms rodasno izvirzītās prioritātes par ārvalstu studentu piesaisti. Kas tiek darīts: Akadēmiskās informācijas centrsatbild par izstāžu stendu rīkošanu ārvalstīs – dažādās izstādēs tiek veidots kopējais Latvijas stends parLatvijas augstskolām (2011.gadā ir bijušas četras izstādes). Atšķirības iezīmējas atbalsta mehānismos,kas pieejami katrai augstākās izglītības institūcijai. Proti, lielākās atšķirības pastāv starp valsts augstākāsizglītības institūcijām un juridisko personu dibinātajām augstākās izglītības institūcijām. Tas saistāms ariepriekš aplūkotajiem šķēršļiem attiecībā uz studiju procesu valsts augstskolās – nodrošināt studijassvešvalodās un veidot kopīgus akadēmiskos grādus ar ārvalstu augstskolām. Ierobežojumus rada arīfinansiālie aspekti, piemēram, stipendiju nodrošināšanā labākajiem ārvalstu studentiem – juridiskopersonu dibinātās augstskolas to izmanto kā vienu no atbalsta mehānismiem.Analizējot augstākās izglītības un valsts institūciju viedokļus jautājumā par augstākās izglītībaspārvaldes modeli, ir saprotams, ka jābūt centralizētai stratēģijai, bet augstskolas darbojas kā izpildītāji.No vienas puses ir valsts centralizētais skatījums par augstākās izglītības internacionalizācijaspolitiku, skaidri izstrādāta stratēģija, noteikti prioritāri virzieni, kā arī atbalsts gan caur normatīvo bāziinternacionalizācijas aktivitāšu īstenošanai, gan caur finansiālo nodrošinājumu, radot papildus stimulu,lai tiktu veicināta internacionalizācijas vides īstenošana. Savukārt no otras puses ir augstākās izglītībasinstitūciju autonomija līdzekļu izlietojumā un novirzījumā, kā arī par veidā, kā aktivitātes ieviest dzīvē,<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums
38 39jo pašas augstākās izglītības institūcijas vislabāk zina, kur novirzīt līdzekļus, lai sasniegtu vēlamosrezultātus. Valsts nekādā gadījumā šo procesu nedrīkst atstāt pašplūsmā, jo tikai tad, kad valstsinstitūcijas spēs savstarpēji vienoties par kopīgiem mērķiem, sadalīt darba pienākumus starp dažādāmiesaistītajām pusēm un neuztvers konkrētu aktivitāti kā ārpus darba pienākumu, process varēs noritētveiksmīgi. Jo ir jāstrādā uz rezultātu – pašreizējā situācijā, kad internacionalizācijas process augstākajāizglītībā tikai veidojas, ir īpaši svarīgi rast kopīgi valodu.SecinājumiŠobrīd lielākā daļa augstākās izglītības institūciju ir paudušas savu gatavību piedalītiesinternacionalizācijas aktivitāšu īstenošanā. Ierobežojumi ir normatīvo aktu nesakārtotība un nenoteiktība,kādā veidā attīstīsies internacionalizācijas sistēma Latvijā; tas lielā mērā ir atkarīgs no valsts līmeņainstitūciju turpmākas aktīvas un sekmīgas rīcības.Latvijā augstākās izglītības internacionalizācijas process šobrīd ir katras augstskolas pārziņā un atkarīgsno šajās institūcijās strādājošo cilvēku kapacitātes, bet trūkst regulāru plānošanas un koordinācijasmehānismu, kas nodrošinātu Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijas procesu kopumā.Šobrīd augstākās izglītības internacionalizācijas veicināšanai nav ļoti plaša valsts atbalsta mehānismuklāsta, turklāt atbalsta mehānismi rodas no izvirzītās prioritātes par ārvalstu studentu piesaisti. Galvenaisvirziens ir informatīvā atbalsta sniegšana, piemēram, nodrošinot Latvijas augstākās izglītības institūcijudalību starptautiskajās izglītības izstādēs, tomēr daudz mazāks ir konsultatīvais un koordinējošaisatbalsts, savukārt finansiālajā aspektā atbalsts vispār nav jūtams.Pastāv atšķirības starp atbalsta mehānismiem, kas internacionālās vides stiprināšanai tiek nodrošinātivalsts augstskolām un juridisko personu dibinātām augstskolām; atšķirības rada atsevišķi ierobežojumi,ko nosaka normatīvie akti par studiju procesa organizēšanu valsts augstākās izglītības institūcijās.Privātās augstskolas attiecībā uz starptautiskas vides izveidi un ārvalstu studentu piesaisti šobrīd irpotenciāli konkurētspējīgākas, un tas neveicina kopēju augstākās izglītības internacionalizācijaspolitikas ieviešanu Latvijā.RekomendācijasNepieciešama mērķtiecīga valsts internacionalizācijas politika, lai Latvijas augstākās izglītībasinstitūcijās internacionalizācijas aktivitātes notiktu koordinēti un kontrolēti; tas ir īstenojams, izstrādājotvalsts ilgtermiņa stratēģiju, nosakot prioritātes un sastādot darbības plānu, kā tās sasniegt. Īstenojamiepasākumi ir skaidri jāsadala atbildīgajām institūcijām. Stratēģija jāizstrādā LR Izglītības un zinātnesministrijai, sadarbojoties ar citām iesaistītajām institūcijām, t.sk., ar augstākās izglītības institūcijām.Latvijā būtu jāveido jaukts augstākās izglītības internacionalizācijas pārvaldes modelis. No vienaspuses būtu centralizēts valsts skatījums par augstākās izglītības internacionalizācijas politikas attīstībuilgtermiņā, skaidri izstrādāta stratēģija, noteikti prioritāri virzieni un atbalsts caur normatīvo un finanšubāzi; no otras puses – izteikta augstākās izglītības institūciju autonomija gan līdzekļu izlietojumā unnovirzījumā, gan internacionalizācijas aktivitāšu īstenošanā augstākās izglītības procesā.Literatūras saraktsHazelkorn, E. (2008). Globalization, Internationalization, and Rankings in International Hihgher Education.Center for International Higher Education, No.53 Available at: http://www.bc.edu/bc_org/avp/soe/cihe/newsletter/Jackson, M.G. (2003) Internationalising the University Curriculum, Journal of Geography in HigherEducation Vol. 27 No. 3Knight, J. (2003). Updated internationalization definition. Internal Higher Education, 33Knight, J. (2004). Internationalization Remodeled: Definition, Approaches, and Rationales, Journal ofStudies in Internal Education Vol.8 No1., Association for Studies in Internal EducationKnight, J., de Wit, H. (1997). Internationalization of Higher Education in Asia Pacific Countries, Amsterdam:European Association for Internal Education.Stratēģiskā analīzes komisija (2010). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, LatvijasRepublikas SaeimaPasākumu plāns par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010. – 2012.gadam,2010 (izdots saskaņā ar Ministra kabineta 2010.gada 5.augusta rīkojumu Nr.458)Organization for Economic Cooperation and Development (2004). Internationalization of HigherEducation, 222 Rosewood Drive, Danvers, MA 01923 USAQiang, Z. (2003). Internationalisation of Higher Education: towards a conceptual frmework, Canada:Ontario Institute for Studies in Education, University of TorontoVan der Vende, M. (1997). National policies fors the internationalisation of higher education in Europe.Stockholm: Hogskoleverket Studies, National Agency for Higgher EducationWarner, G. (1992). Internationalization Models and the Role of the University. International EducationMagazine, Vol. 21.Sordegvist, M. (2002). Internationalization and its management at higher-education institutions:Applying conceptual, content and doscourse analysis. Helsinki, Finland: Helsinki School of EconomicStratēģiskās analīzes komisija (2009) Stratēģiskās analīzes komisijas skatījums uz sociālo, pārvaldības,izglītības un zinātnes jomu Latvijā: neatliekamie īstermiņa pasākumi un vidēja termiņa mērķi unieteikumi rīcībai.Statistics Estonia homepage, Statistics, Available in homepage: http://www.stat.ee/49474, 18.0<strong>4.</strong>2011.Statistics Lithuania homepage, Statistics, Available ir homepage: http://www.stat.gov.lt/en/, 18.0<strong>4.</strong>2011.LR Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapa, sadaļa Starptautiskā sadarbība, pieejams: http://izm.izm.gov.lv/starptautiska-sadarbiba.html, 12.0<strong>4.</strong>2011.Jārada atbilstoša vide, lai abu tipu augstākās izglītības institūcijām – gan valsts, gan juridisko personudibinātajām – būtu vienlīdzīgi priekšnoteikumi starptautiskas studiju vides izveidē.<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums
Change language