Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

86 87Pašlaik sabiedrisko mediju stāvoklis Eiropā ir diezgan diskutabls. Sabiedriskajiem medijiem navjāsaskaras tikai ar tehnoloģiskajām pārmaiņām, kā norāda Džo Bardoels (Jo Bardoel) un Līns d’Haenens(Leen d’Haenens), tiem ir jāpārdomā arī sava misija un tā jāpieskaņo jaunajam gadsimtam (Bardoel,d’Haenens, 2008: 357-358). Vairums autoru norāda, ka sabiedriskajiem medijiem šodien ir jāsaskarasar jauniem ideoloģiskajiem, politiskajiem un tehnoloģiskajiem izaicinājumiem, kurus rada konkurencesapstākļi ar komerciālajiem medijiem, jaunas inovācijas tehnoloģijās un globalizācija (Harrison, Woods,2001, Pavadoni, Tracy, 2003, Syversten, 2003, Berug, 2005, Jakubowicz, 2004, 2009).Autori norāda, ka Latvijas sabiedriskie mediji balstās uz vāju vadību un menedžmenta trūkumu,vāju pilsonisko sabiedrību, pārlieku lielu politisko partiju iejaukšanos to darbībā, sabiedrisko medijutradīciju trūkumu, vāju žurnālistiku, finansējuma trūkumu un mazo televīzijas un reklāmas tirgu valstī unneizpratni par sabiedrisko mediju vērtībām, kā tas ir daudzās postpadomju valstīs (Bardoel, d’Haenens,2008: 357- 358, Jakubowicz, 2004: 54, 63, 65- 66, Kruks, 2005: 36).MetodePētījumā izmantotas daļēji strukturētā tipa intervijas. Kopumā tika veiktas septiņas intervijas, kurāsaplūkoti jautājumi par sabiedrisko mediju misiju, nepieciešamajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem unto lomu mediju darbībā, auditorijas uzvedības izmaiņām, mediju pārvaldi un pārraudzību, kā arī parauditorijas uzvedības izmaiņām. Pētījuma ietvaros tika intervētas septiņas personas, kuru darbība irsaistīta ar sabiedriskajiem medijiem un kuri ir iesaistīti darba grupā sabiedrisko mediju attīstības plānaveidošanā. Respondenti pārstāv visas iepriekšminētās pozīcijas. Intervijas tika veiktas laika posmāno 2009. gada novembra līdz 2010. gada janvārim, kad aktuāls bija sabiedrisko mediju apvienošanasjautājums un Saeima nebija pieņēmusi lēmumu par turpmāko sabiedrisko mediju attīstību.Rezultāti un diskusijaVispārēji sabiedrisko mediju trīs galvenie uzdevumi un pamats to darbībai ir mērķis izglītot, informēt unizklaidēt auditoriju (Harrison, Wessel, 2005: 850), tomēr Džekija Harisone (Jackie Harrison) un BridžetaVessela (Bridgette Wessel) atzīmē, ka šodien šīs vērtības ir jāskatās no citāda skatu punkta (Harrison,Wessel, 2005: 850). Respondenti par Latvijas sabiedrisko mediju galveno misiju joprojām nosauc tofunkcijas informēt, izglītot un izklaidēt, taču tiek norādīts, ka joprojām pastāv debates par šo trīs jēdzienuattiecību sabiedrisko mediju saturā. Pastāv trīs nozīmīgi principi - sabiedrības labums, sabiedrībaspārvalde un sabiedrības attīstība, respektīvi, sabiedriskais medijs nodrošina sabiedrisko labumumediju telpā un to galvenais uzdevums ir sabiedrības attīstība. Politiskās elites pārstāve norāda, ka „jārēķinās, lai mūs patērē gan zemnieks, gan profesors. Misija ir nodrošināt, lai programma interesantair abiem.” (Intervija) Respondenti norāda, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāvirzās uz skaidrāku saturu noredakcionālā viedokļa un sabiedrībai ir jābūt lielākai ietekmei satura veidošanā, kā arī ir nepieciešamssaturā akcentēt Latvijas nacionalitāti.Viens no lielākajiem izaicinājumiem sabiedrisko mediju attīstībā Latvijā ir tehnoloģiskie jautājumi.Intervētie respondenti norāda, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāvirzās uz vienotu mediju, kas apvienotuvisas iespējamās mediju formas – audio, vizuālo un tekstuālo, tomēr viedokļi par to, vai tehnoloģiskiejautājumi izvirzās priekšplānā, atšķiras. Sabiedrisko mediju vadības un uzraudzības institūcijaspārstāvji ir pārliecināti, ka šobrīd tehnoloģiskie jautājumi ir būtiskākie. LTV vadības pārstāve norāda,ka bez tehnoloģijām „mēs nevaram ražot digitāli kvalitatīvu signālu, kvalitatīvu produktu. Par saturuun misijām mēs varam runāt tad, kad mums ir šis tehniskais nodrošinājums.” (Intervija) Savukārt LRžurnālists uzsver, ka jāorientējas arī uz saturu, jo tehnoloģijas neatrisina visus jautājumus, kas saistīti arsabiedrisko mediju darbību.Joprojām kā labākais finansējuma risinājums, respondentu vidū, tiek atzītas abonomentmaksas. Tomērvisi respondenti atzīst, ka to ieviest Latvijā šobrīd nav iespējams, jo „ tas, ko mēs dodam kā valstsbudžeta dotāciju ir valsts nodokļu maksātāju nauda, ieviest jaunu nozīmē pacelt nodokļus. Mēs varampanākt vien to, ka šādu raidorganizāciju vairs nebūs.” (Intervija) Respondenti uzsver, ka šobrīd esošaisfinansēšanas modelis rada sabiedrisko mediju atkarību no Finanšu ministrijas lēmumiem, tādējādiietekmējot to darbību. Šobrīd sabiedriskie mediji ir tieši atkarīgi no valsts vai politiķiem finansiālā ziņā.Ja šis modelis tiek saglabāts, tad ir jāveido kāds noteikts aizsargmehānisms, kas neļauj finansiālajiemaspektiem ietekmēt sabiedrisko mediju darbību.Kā viena no lielākajām risināmajām problēmām, veidojot jaunu sabiedrisko mediju, ir tā pārvalde.Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas ziņojums norāda, ka LatvijāES dalībvalstu mediju uzraudzības un kontroles normas, kas ietver sabiedrības līdzdalību medijupārvaldē, uzraudzībā un mediju ekonomisko, politisko neatkarību, realizācija netiek pietiekami efektīvinodrošināta (Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas „Par sabiedriskomediju attīstības jautājumiem” ziņojums, 2010:6). Respondenti uzsver, ka šobrīd būtībā neviens navtieši atbildīgs par sabiedrisko mediju pārvaldi. Pašreizējā likumdošana nenosaka nekādu atbildībuNacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, kas regulē visu Latvijas raidorganizācijusektoru, tai skaitā arī sabiedriskos medijus. Vairākums respondentu atzīmē, ka sabiedriskie mediji būtujānodod Kultūras ministrijas pārziņā. NEPLP pārstāve gan uzskata, ka kritika par pašreizējās padomesdarbu ir nepamatota un pašreizējā padomes locekļu iecelšanas kārtība ir pietiekami objektīva, unizteikumi par locekļu politiskajām interesēm ir nepamatoti. Respondenti uzsver, ka sabiedrisko medijupārvaldē vairāk jāiesaista nevalstiskās organizācijas un ar politiku nesaistīti mediju eksperti.Pētījums atspoguļo Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas locekļu, kā arīsabiedrisko mediju vadības un mediju praktiķu redzējumu un vīziju par Latvijas sabiedrisko medijuattīstību. Respondentu atbildes palīdz saskatīt būtiskākās sabiedrisko mediju darbības nepilnības unsniedz to risinājumus. Sabiedrisko mediju profesionāļi un eksperti Latvijas sabiedriskos medijus nākotnēredz kā vienotu mediju, kuram ir vienota gan administratīvā, gan tehnoloģiskā, gan redakcionālāplatforma. Tādējādi sabiedriskie mediji būtu spējīgi kvalitatīvi veikt savu misiju un būtu konkurētspējīgiLatvijas mediju vidē. Kā norāda respondenti, apvienojot abus medijus un izveidojot jaunu mediju, būtuatrisinātas vairākas problēmas, piemēram, samazināti administratīvie izdevumi, kā arī tehnoloģiskāsplatformas nodrošināšanai nepieciešamie izdevumi, tiktu arī piesaistīta lielāka auditorija, jo sevišķijaunākas paaudzes.Literatūras sarakstsAudio un audiovizuālo mediju likumprojekts 17. 06. 2008. Skatīts: 25.10.2010. Pieejams: http://www.journalists.lv/?p=65Bardoel, J., d’Haenens, L. (2008). Public Service Broadcasting in Converging Media Modalities:Practices and Reflections from the Netherlands. The International Journal of Research into New MediaTechnologies. Pp. 351- 361. Retrieved: November 4, 2009, Avialable: SAGE Publications.Hallin, D.C., Mancini, P. (2004). Comparing Media Systems: Three Models of Media and Politics. NewYork: Cambridge University Press.Harrison, J., Wessel, B. (2005). A new public service communication environment? Public servicebroadcasting values in the reconfiguring media. New Media & Society. Pp 834 – 853. Retrieved:25.10.2009. Avialable: SAGE Publications.Harrison, J., Woods, L.M. (2001).Defining European Public Service Broadcasting. European Journal ofComunication. Vol 16. No4. Retrieved: 25.10.2009. Avialable: SAGE publicationsJakubowicz, K. (2004). Ideas in Our Heads: Introduction of PSB as Part of Media System Change inCentral and Eastern Europe. European Journal of Communication. Pp. 53- 76, Retrieved: 04.11. 2009,Avialable: SAGE PublicationsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums