Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

76 77laikā ierobežots projekts), kā arī individuālo atbalstu (finansiāls atbalsts tiek piešķirts atsevišķiemcilvēkiem vai grupām) (Kleins, 2005:178). Institucionālā atbalsta ietvaros publisko līdzekļu piešķīrumusaņem atsevišķas kultūras organizācijas” (Kleins, 2005:178). Savukārt atbalsts projektiem ir jebkādasinstitucionālā atbalsta formas tiešs pretstats (Kleins, 2005:179).Pie projektu atbalsta priekšrocībām iespējams minēt to, ka šādā veidā finansējuma saņēmēji tiekstimulēti tiekties pēc jauninājumiem, tas ļauj izvairīties no pastāvīgu organizāciju vai administratīvoaparātu veidošanas, kam piemīt tieksme uz neelastīgumu (Kleins, 2005:179). Negatīvais projektufinansējuma aspekts ir nedrošības sajūta, jo projekta īstenotājiem ar katru projekta pieteikumu savaspastāvēšanas tiesības praktiski ir jāpierāda no jauna (Kleins, 2005:179). Jebkura finansējuma, tostarpvalsts, apjomi ir ierobežoti. Kultūrpolitikas vadlīnijas noteiks prioritātes, bet tās kultūras formas unizpausmes, kas tajā neiekļausies, visticamāk būs tieši tās, kurām finansējuma iespējas var tikt atteiktas.Kultūrai nepieciešami sabiedrotie, tai nepieciešami atsaucīgi, jauninājumiem atvērti uzņēmēji unatbalstītāji, kuri līdz ar valsti uzņemtos atbildību, tajā pašā laikā valsti no tās neatbrīvojot (Ruso, 2006:79).Tomēr līdz šim Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka „privātais sektors pagaidām netiek definēts kā būtisksfinanšu resurss un arī ziedojumu vākšana nav plaši izplatīts finanšu piesaistes mehānisms apsekotajāskultūras biedrībās” (Tabuns, 2008:161).Visbiežākā kultūras privātā sektora sadarbības forma ir sponsorēšana. Sponsorēšana ir naudaslīdzekļu vai līdzvērtīgu labumu piešķiršana, ko īsteno uzņēmumi par labu privātpersonām, grupāmvai organizācijām, un tās mērķis ir meklēt jaunas formas reklāmai un darbam ar sabiedrību. Sponsorsnekad nedarbojas nesavtīgi, bet gan sagaida sev ekonomisku priekšrocību, konkrētu labumu (Ruso,2006:81). Jāatceras, ka sponsorēšana vienmēr ir komerciāls darījums, kur sadarbība nodrošina kultūrasprojektam finanšu līdzekļus vai arī kādu atbalstu „graudā” (precēs, pakalpojumos), savukārt projektaveidotāji nodrošina zināmu publicitāti noteiktā auditorijā, sniedz atpazīstamību, prestižu un asociatīvusaikni ar kopīgo produktu (Klaičs, 2008:84).Ziedojums ir privātas personas vai uzņēmuma pabalsts sabiedriskā labuma organizācijai, par koierobežotā veidā var saņemt zināmas nodokļu atlaides, bet ziedotājiem nav nekādu pretenziju uzpretpakalpojumu (Ruso, 2006:81). Ziedojot cilvēki atvēl savus līdzekļus noteiktam, viņuprāt, svarīgammērķim ar nosacījumu, ka ilgstošā laika posmā šie līdzekļi var tikt izlietoti tikai un vienīgi šī mērķasasniegšanai (Kleins, 2005:125). Ziedotāji, kas ziedo sevišķi lielas summas, ir mecenāti. Mecenātuvārdus bieži dzirdam saistībā ar viņu pašu iniciētu vairākkārtēju pasākumu norisi, tomēr mecenātismabūtība nenosaka, ka tam jābūt ilgstošam atbalstam, jo tas var tikt realizēts arī kā vienreizējs atbalsts(Bendiksens, 2008:267).Ir skaidrs, ka privātā finansējuma piesaiste ir papildu darbs, kas jāveic kultūras menedžeriem. Kultūrasinstitūciju un pasākumu skaits ir visai liels, bet konkurence par privātā finansējuma piesaisti ievērojama.Pēters Bendiksens (2008:238) definējis, ka kultūras finansējums bieži ir vairāk „diplomātiska” funkcija.Potenciālie naudas devēji gaida ticamu pamatojumu konkrētās kultūras aktivitātes nepieciešamībai unjēgai (Bendiksens, 2008:238), tādēļ ir svarīgi šo jēgu sniegt. Tādā veidā liela nozīme ir sadarbībai, kurābūtiska loma ir komunikācijai un attiecību veidošanai. Kultūras finansējuma diplomātija būtu jāvērš divosvirzienos. Pirmkārt, kontaktu dibināšana ar personām, personu grupām un publiskās vides institūcijām,kas varētu dot naudu vai arī pozitīvi ietekmēt lēmumu pieņemšanu šajā jomā; otrkārt, pārliecinošasargumentācijas izstrādāšana, lai pamatotu pārstāvētās kultūras institūcijas sabiedrisko nozīmīgumu untādējādi liktu naudas devējiem pieņemt pozitīvus lēmumus, pārliecināti atbalstot pozitīvus risinājumus(Bendiksens, 2008:243).virsotnes tas arī sasniegtu (Klaičs, 2008:83). Pirmkārt, tas nozīmē, ka privātajam finansētājam nav patiespējas uzzināt par projektu un iesaistīties tajā. Tātad arī tad, kad kultūras menedžeris dosies piepotenciālā finansētāja, pārliecināšana par labu naudas piešķiršanai ir grūtāka, jo publicitāte bieži vienir tas, ko organizācija meklē. Organizācijai ir svarīgi būt pārliecinātai, ka ieguldītā nauda sniegs vēlamorezultātu.Ir svarīgi ņemt vērā gan kultūrpolitikas situāciju valstī kopumā, gan dažādās atbalsta formas. Ņemotvērā ekonomiskās krīzes situāciju, iespējams, ka lielāka uzmanība jāpievērš nevis finansiāla atbalstasaņemšanai, bet gan dažādu citu alternatīvu piesaistei. Privātais sektors kultūrai var piedāvāt savuspakalpojumus, cilvēk- un citus resursus, plaši izplatītas arī informatīvā atbalsta formas. Teorētiskonostādņu pārzināšana gan kultūras darbiniekiem, gan privātā sektora pārstāvjiem ļautu plašāk skatītiesuz savstarpējās sadarbības iespējām.MetodePirmais pētījuma posms bija konkrētu gadījumu atlase to izpētei. Lai to izdarītu, kā piemērota tikaizvēlēta interneta mājas lapā www.kultura.lv atrodamā datu bāze par kultūras notikumiem. Minētāmājas lapa ir Kultūras ministrijas veidots projekts. Pamatā tā ir informācijas vietne, kurā iespējams atrastinformāciju par tuvākajiem pasākumiem dažādās mākslas nozarēs. Informācija tiek veidota, izmantojotgan Kultūras ministrijas informāciju, gan arī dažādu mākslas organizāciju, institūciju un projektuveidotāju iesūtīto informāciju. Tādējādi mājas lapā apkopota informācija gan par valsts un pašvaldībufinansētiem kultūras projektiem, gan tādiem, kuri veidoti ar privātā finansējuma atbalstu.Informācijas vietnes dalījums pa mākslas nozarēm ir mūzika, māksla, deja, teātris, kino, literatūra,muzeji, citi. Tālāks nozaru dalījums pētījuma ietvaros arī tika veikts, balstoties šajā sadalījumā. Atlasotpiemērotākos gadījumus pētījuma veikšanai, apzināti tika izvēlēti dažādi notikumi gan pēc kultūrasnozares, gan lieluma. Izpētot pēc iespējas dažādākas pieredzes, bija iespējams meklēt un salīdzinātaspektus, kas, iespējams, raksturīgi konkrētai kultūras apakšnozarei nevis visai nozarei, kā arī identificētiespējamās sadarbības kļūdas. Pēc sākotnējās datu bāzes izpētes tika nolemts, ka netiks skatīti nozarēsneklasificētie notikumi, kas atrodami sadaļā „citi” (to skaits bija neliels un specifiskās dažādības dēļ bijaapgrūtināta tālāka to klasifikācija), kā arī nozaru muzeju notikumi (praktiski visi no tiem saistīti ar kāducitu no nozarēm, bet muzeji ir tikai to norises vietas).Kā gadījumu atlases laika posms tika izvēlēts 2009.gads (01.01.2009. – 31.12.2009.). Šajā gadā Latvijubūtiski ietekmēja ekonomiskā krīze; valsts finansējums visās nozarēs, tostarp kultūrā, piedzīvojasamazinājumu, ar ekonomiskajām grūtībām saskārās arī privātais sektors.Veidojot datu bāzi, vispirms tika apkopoti pilnīgi visi www.kultura.lv atrodamie pasākumi un notikumilaika posmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim katrā no sešām nozarēm (mūzika, māksla, deja,teātris, kino, literatūra). Pēc dažādiem ar notikumu saistītiem atslēgas vārdiem tika meklēts iespējamidaudz informācijas internetā, lai būtu iespējams definēt, vai gadījums ir vai nav piemērots izpētei.Galvenokārt tika izmantots interneta meklētājs www.google.lv, kā arī ziņu aģentūras LETA arhīvs.Visi gadījumi, kuri tika identificēti kā pētījumam derīgi, jo bija atrodama informācija par vismaz vienuprivāto atbalstītāju, tika apkopoti tabulās pa nozarēm, tālāk atlasot (skatīt 1.tabulu). Sākotnējais atlasīto2009.gada notikumu skaits- 1167.Kas rada sponsoru interesi saistīties ar kultūras institūcijas pozitīvo tēlu? Vispārliecinošākais skaidrojumstam ir sabiedrības un īpaši tirgus estetizācijas, kas rada spiedienu vienmēr meklēt jaunus ceļus unlīdzekļus uzmanības piesaistītšanai (Bendiksens, 2008:263). Tomēr kā sponsorēšanas iemesli visbiežāktiek minētas organizācijas vēlmes saistībā ar sava tēla stiprināšanu, mediju intereses pievēršanu untamlīdzīgi. Tieši tādēļ privātā finansējuma piesaistes projektos komunikācija nav papildu apgrūtinājums,bet gan būtiska darba daļa: bez tās projekts citu uztverē vienkārši nepastāv, lai cik augstas kvalitātesVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums