Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

56 57iedzīvotāji, līdz ar to arodbiedrība un starptautiskā organizācija – Eiropas Sabiedrisko pakalpojumudarbinieku arodbiedrību savienība (European Public Service Union) – iestājās pret Eiropas SavienībasPārrobežu direktīvu, kuras mērķis bija izveidot vienotu regulējumu pārrobežu veselības aprūpei, bettajā pašā laikā Latvijas Veselības ministrijas nostāja bija atbalstoša (Eksperts D, intervija, 20.05.2010.).Eiropas Savienības līmenī pašreiz notiek diskusijas, ka pacienti, kas ierodas no citām valstīm, nedrīkstsamazināt vietējo iedzīvotāju pieejamību veselības pakalpojumiem (Eksperts B, intervija, 12.05.2010.).Tomēr eksperti atzina, ka līdz šim negatīva ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem saistībā ar šo pakalpojumusadārdzināšanos un pieejamības samazināšanos ārzemnieku apkalpošanas dēļ Latvijā nav novērota,jo piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu (Eksperts B, intervija, 12.05.2010.; Eksperts C, intervija,20.05.2010.). Taču ir cita problēma, kas saistīta ar Latvijas iedzīvotājiem, kuri devušies darba meklējumosuz ārzemēm un ierodas Latvijā pēc veselības pakalpojumiem, jo ir grūti izvērtēt, kādai cilvēku grupai(vietējiem iedzīvotājiem vai ārzemniekiem) viņi pieder (Eksperts C, intervija, 20.05.2010.). Ir tādi pacienti,kas izmanto maksas pakalpojumus, bet ir arī tādi, kas izmanto Latvijas valsts apmaksātos pakalpojumus,tādējādi tērējot valsts budžeta līdzekļus. No vienas puses, laiku pa laikam atgriežoties, šiem iedzīvotājiemaizvien ir pieeja pakalpojumiem, arī valsts apmaksātajiem, tomēr, no otras puses, prombūtnes laikādaļa no viņiem, kuru aizbraukšanas mērķis ir darba meklējumi, pārsvarā sniedz ekonomisko devumunevis Latvijai, bet valstij, kurā strādā. Būtu nepieciešams izstrādāt īpašus noteikumus attiecībā uz valstsapmaksāto veselības pakalpojumu saņemšanu šādai iedzīvotāju grupai, tādējādi pasargājot vietējosiedzīvotājus. Negatīvo aspektu kontekstā uzmanība tikusi pievērsta arī tam, vai Latvija netiks izmantotanelegālo veselības pakalpojumu saņemšanai. Pašlaik transplantācijas tūrisms, kad klienti no bagātāmvalstīm maksā augstu cenu par orgānu pārstādīšanu nabadzīgākās valstīs, aizvien pieaug (Bahšteins,09.04.2010.). Tomēr Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Transplantācijas centra vadītājs,profesors Rafails Rozentāls uzsvēris, ka ārvalstu klientu apkalpošana ir minētā centra perspektīvaun nelegālā tūrisma nav. Arī statistiskas dati pierāda, ka Latvija ieņem 5. - 6.vietu Eiropā pēc orgānutransplantāciju operāciju skaita uz vienu miljonu iedzīvotāju (Bahšteins, 09.04.2010.). Tas pierāda, kajau pašreiz šie Latvijas pakalpojumi ir atzīti. Kopumā, lai arī veselības pakalpojumu eksportam var būtnegatīvas sekas, tomēr tās iespējams arī laicīgi novērst.3.4. Veselības pakalpojumu eksporta iespēju vērtējums LatvijāLatvijā, galvenokārt tās ģeogrāfiskā novietojuma, kā arī zemā cenu līmeņa, bet tajā pašā laikā augstāspakalpojumu kvalitātes dēļ, ir iespēja attīstīt veselības pakalpojumu eksportu. Lai arī līdz šim veselībaspakalpojumu eksports netika mērķtiecīgi organizēts, tomēr valstij ir pieredze, un līdz ar to jau ir apzinātasproblēmas, kuras nepieciešams novērst, lai pakalpojumu sniegšana ārvalstu iedzīvotājiem būtu vēlveiksmīgāka un tās apjomi pieaugtu. Lai identificētu problēmas, nepieciešams laiks, tāpēc var teikt,ka Latvija šim posmam jau izgājusi cauri un pašlaik nepieciešams darboties to novēršanā. Tādējādiiezīmējas, kas tuvākajā laikā ir jādara un ka problēmas pastāv gan valsts, gan konkrēti pakalpojumusniedzēju līmenī, tāpēc būtiska ir sadarbība to risināšanā. Sadarbībai kopumā jābūt gan veselības tūrismāiesaistīto pakalpojumu sniedzēju vidū, gan arī ar pašvaldībām un valsti, bet, lai tā būtu veiksmīga, katraipusei ir jāzina, ko tā vēlas, un vajadzības jāpamato. Protams, laika gaitā, īpaši, ja veselības pakalpojumueksports strauji pieaugs, var rasties jaunas problēmas, ar kurām jācīnās, jo izvairīšanās no tām pilnībānav iespējama. Par to, kuri no veselības pakalpojumiem būtu vispiemērotākie eksportam, bija atšķirīgiuzskati. Tomēr jāņem vērā, kādus pakalpojumus ārvalstu klienti jau ir iecienījuši saņemt Latvijā, kādiir pieejamie resursi, kā arī jāreaģē uz pieprasījumu un piedāvājumu, ko rada, piemēram, ārvalstuapdrošināšanas kompānijas. Tika minēts, ka piedāvājumu ir, taču pieprasījums pēc pakalpojumiem,piemēram, rehabilitācijas, ir tik apjomīgs, ka nav iespējams to izpildīt, tāpēc līgumi netiek slēgti. Tomērtā ir iespēja attīstīties kādam no Latvijas rehabilitācijas centriem.Attiecībā uz Latvijas vietējiem iedzīvotājiem, tika uzsvērts, ka veselības pakalpojumu eksportēšanadraudus pašreiz nerada, bet negatīvās sekas nav izslēgtas. Tomēr, kā jau tika minēts, ja iespējamāsproblēmas ir apzinātas, ir vieglāk ar tām cīnīties. Tomēr uzmanība jāpievērš Latvijas iedzīvotājiem,kuri devušies uz citām valstīm; dzīvo un strādā tur, taču aizvien mēdz ierasties Latvijā pēc veselībaspakalpojumiem. Gadījumos, ja tiek izmantoti maksas pakalpojumi, viņi varētu iekļauties eksportējamoskaitā, taču, ja valsts apmaksātos vai daļēji apmaksātos pakalpojumus, tad šie iedzīvotāji ne tikaineietilpst eksportējamo skaitā, bet arī rada slogu vietējiem iedzīvotājiem, jo izmanto Latvijas budžetalīdzekļus. Tāpēc turpmāk būtu nepieciešams izvērtēt, kādas izmaiņas ir nepieciešamas un iespējamasattiecībā uz emigrējušajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādā citā valstī, kādiem vajadzētu būt viņupienākumiem un tiesībām attiecībā uz veselības pakalpojumu saņemšanu Latvijā.Secinājumi1. Pastāv atšķirīgi viedokļi par to, kādu veselības pakalpojumu eksportēšanā Latvijā būtunepieciešams specializēties, iezīmējot gan labjūtas pakalpojumu, gan medicīniskopakalpojumu potenciālu.2. Latvijas priekšrocības veselības pakalpojumu eksporta attīstīšanai ir: dabas resursi unģeogrāfiskais novietojums; augsta līmeņa pakalpojumu kvalitāte, ko nodrošina kompetentiārsti un pieejamās tehnoloģijas; zems cenu līmenis.3. Privātā sektora veselības pakalpojumu sniedzēju priekšrocība ir, pakalpojumu sniegšana, kasnesaistās ar pacientu ilgstošu ārstēšanos slimnīcā, savukārt valsts sektora – ja šāda ārstēšanāsir nepieciešama.4. Šķēršļi veselības pakalpojumu eksporta attīstīšanai valsts līmenī ir: nepilnīgi tiesību akti;prioritāšu trūkums, līdz ar to arī vadlīniju neesamība un nepilnvērtīga Eiropas SavienībasStruktūrfondu apguve; valsts negatīvais tēls, savukārt pakalpojumu sniedzēju līmenī – valodubarjera un komunikācijas prasmju trūkums; informācijas trūkums; slikta infrastruktūra; lēnsreakcijas ātrums.5. Ieguvumi no veselības pakalpojumu eksporta attīstīšanas būtu: finansiālie līdzekļi; apliecinājumsvietējai sabiedrībai, ka valstī ir augsta līmeņa speciālisti; motivācija vietējiem ārstiem neemigrēt.6. Negatīvās sekas veselības pakalpojumu eksporta attīstīšanai var būt: pakalpojumu cenupieaugums un pieejamības samazināšanās vietējiem iedzīvotājiem; nelegālo veselībaspakalpojumu sniegšanas izplatība. Tā kā Latvijā veselības pakalpojumu eksporta apjomi navlieli, iespējamās problēmas nav konstatētas.Literatūras sarakstsBahšteins, R. (09.04.2010.). Latvija neesot transplantācijas tūrisma galamērķis. ES māja.lv. Skatīts:19.04.2010., Pieejams: http://esmaja.lv/?lapa=raksts&id=995.BNS. (02.01.2010.). LĀB: darbā uz ārvalstīm pērn devies 231 ārsts. Diena.lv [tiešsaiste]. Skatīts: 06.04.2010.,Pieejams: http://www.diena.lv/lat/politics/hot/lab-darba-uz-arvalstim-pern-devies-231-arsts.Brokāne, L., Stalidzēns, M. (19.02.2009.). Krīze dzen meklēt laimi. Nra.lv [tiešsaiste]. Skatīts: 06.04.2010.,Pieejams: http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=17356.Burkett, L. (2007). Medical Tourism. Concerns, Benefits, and the American Legal Perspective. TheJournal of Legal Medicine [online]. 28, 223-245.Chandra, A., Cheek, R.G. (2001). The Emerging International Health Care Market: The Impact ofTechnology and Innovation. Journal of Health Management [online]. 3, 43-63.Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums