144 145Scott, J. (2000) Social Network Analysis. A Hanbook: Second Edition. Los Angeles, London, New Delhi,Singapore: SAGE Publications.Susko, J.A. (2000) Distance Learning: A Principal’s Perspective on a New Kind of Graduate Program.NASSP Bulletin. Vol.84, No.616, pp. 61-67. Retrieved: 30.12.2008. Available: SAGE Publications database.Turcotte, D., Lamonde, G., Beaudoin, A. (2008) Evaluation of an In-Service Training Program for ChildWelfare Practitioners. Research on Social Work Practice. Vol.19, No.1, pp. 31-41. Retrieved: 30.12.2008.Available: SAGE Publications data base.Vechio, R.P. (2000) Organizational Behavior: Core Concepts. Fourth Edition. United States: The DrydenPress, A Division of Harcourt College Publishers.Waters, R., Smith, L.H. (2008) Social Networks in High-Technology Local Economies: The Cases ofOxfordshire and Cambridgeshire. European Urban and Regional Studies. Vol.15, No.1, pp. 21-37.Retrieved: 30.12.2008. Available: SAGE Publications data base.Webb, S.A. (2008) Modelling Service User Participation in Social Care. Journal of Social Work. Vol.8,No.3, pp. 269-290. Retrieved: 20.03.2009. Available: SAGE Publications data base.Zaremba, A.J. (2006) Organizational Communication: Foundations for Business & Collaboration.Australia, Canada, Mexico, Singapore, Spain, United Kingdom, United States: Thomson South-Western.Transformatīvās līderības un indivīda radošuma loma grupasradošuma veicināšanāRole of transformative leadership and creativity of individual in ecouregmentof group creativityMāra Arāja, <strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas„Komunikācija un sabiedriskās attiecības” absolventeDarba zinātniskais vadītāja: Mg.psych. Vineta SilkāneRezumējumsDarbā tika izpētīta indivīdu radošuma un līderības stila grupā saistība ar grupas radošumu. Tas ietverliteratūras analīzi par radošumu, grupas radošumu un to ietekmējošiem faktoriem, kā arī līderības lomuradošuma veicināšanā grupā. Pētījumā piedalījās 206 studenti, kas strādāja 47 grupās. Studenti veicadažādus radošu ideju ģenerēšanas uzdevumus. Katrs pētījuma dalībnieks veica individuālu uzdevumuun novērtēja līderību grupā, un grupu uzdevumā tika ģenerētas idejas, kas pēc tam pētniekam ļāvanovērtēt grupas radošumu.Iegūtie dati ļāva novērtēt indivīda radošumu, grupas radošumu un līderības stilus grupā. Pētījumarezultāti parāda, ka indivīda radošums ir saistīts ar grupas radošumu, un tās grupas, kurās ir augstāksindividuālais radošuma līmenis, ir radošākas. Grupas radošums šī pētījuma ietvaros neuzrādīja saistībuar līderības stilu grupā.AbstractIn this research the author studies how creativity of an individual and the style of leadership in agroup is associated to the creativity of the group. First, literature on creativity, leadership styles, groupcreativity and factors which influences it is examined. In total there were 206 participants (students) inthis research, who worked in 47 groups. The main objective of the groups was – generation of creativeideas. In the beginning every participant worked on individual assignment and later they joined in agroup project after which they evaluated the group leader. The data gathered and examined showedthat creativity of an individual positively collerate with the creativity of the group. The results alsoshowed that there is no link between the creativity of the group and a leadership style.Atslēgas vārdi: radošums, grupas radošums, transformatīvā līderība, alternatīvo izmantošanas iespējuuzdevums.<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums
146 147IevadsInovācijas organizācijā tiek dēvētas par to veiksmes atslēgu, un spēja rast radošus risinājumus savadarba pilnveidošanā ir ļoti būtiska (Halbesleben, Novicevic, Harvey, Buckley, 2003: 433). Inovācijupamatā ir radoši risinājumi, kas ļauj uz problēmām paskatīties no neierastiem skatupunktiem. Arradošiem risinājumiem ir iespējams darboties ierobežotu resursu apstākļos, pielāgojoties situācijai.Radošums, kā viens no instrumentiem, lai veicinātu valsts attīstību, ir minēts arī Latvijas ilgtspējīgasattīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (Ķīlis u.c., 2008). Radošums ir būtisks, lai veicinātu inovācijas un,līdz ar to, attīstību organizācijās, kas darbojas arī citās jomās (Madjar, Oldham, & Pratt, 2002, citēts pēcWaight, 2005:151). Tomēr līdz šim tas nav ticis aktualizēts kā pietiekami būtisks faktors organizācijasattīstībā, līdz ar to nav plašas prakses, kas varētu palīdzēt radošu risinājumu veicināšanā dažādosuzņēmumos un organizācijās.Ir dažādi pētījumi, kas parāda radošumu ietekmējošus faktorus, tomēr lielākā daļa no tiem apskata tiešiindivīda radošumu. Savukārt liela daļa no attīstības stratēģiju izveidēm notiek tieši grupās, tādēļ tajās irbūtiski veicināt radošās izpausmes. Tiek daudz pētīts, kā indivīds ietekmē radošumu grupā, aplūkojotdažādas indivīda pazīmes, piemēram, indivīda motivāciju piedalīties grupā indivīda vēlmi pēc tuvībasizjūtas grupā, indivīdu radošumu (Chirumbelo et al, 2005, Shei, Rognes, 2005). Vēl viens pētniecībasobjekts ir citu personu ietekme uz radošumu grupā, piemēram, padomdevēju (Gibson, Saxton, 2005)vai līderi (Jung, 2001-2002).Balstoties uz iepriekš minēto par problēmas aktualitāti un iespējām veicināt organizāciju attīstību, šīpētījuma mērķis ir noskaidrot līderības stila un grupas dalībnieku individuālā radošuma saistību argrupas radošumu. No tā izriet pētījuma jautājums – kā transformatīvā līderība un grupas dalībniekuindividuālais radošums ir saistīts ar grupas radošumu?Radošuma definēšanaLiela daļa pētnieku radošumu ir definējuši kā idejas par produktiem, pakalpojumiem, procedūrām, kasir gan nebijušas, gan vienlaicīgi arī potenciāli noderīgas organizācijai (Shalley, Zhou, Oldham, 2004:934).Par nebijušām idejām tiek uzskatītas tādas, kas, salīdzinot ar citām organizācijā piedāvātajām idejām,ir unikālas, savukārt idejas tiek uzskatītas par noderīgām, ja tām organizācijas darbībā ir potenciālavērtība. Darbinieku radošums ir svarīgs, jo tas pozitīvi ietekmē inovācijas organizācijā, tās efektivitāti unnodrošina pastāvēšanu konkurences apstākļos (Amabile, 1996; Nonaka, 1991, citēts pēc Shalley, Zhou,Oldham, 2004:933).Artūrs Kroplijs (Arthur Cropley) norāda, ja tiktu uzskatīts, ka galvenais radošumu raksturojošais faktorsir tas, ka ideja ir nebijusi, varētu apgalvot, ka jebkurš, pat visabsurdākais, risinājums ir radošs (Cropley,2006:29). Kā min Popes (Pope), radošumu vienlaicīgi var raksturot savstarpēji nesaderīgi koncepti,piemēram, oriģinalitāte un iederēšanās – neskatoties uz to, ka gala rezultātam jābūt oriģinālam,jāparāda konkrētā lieta, situācija no pavisam citas perspektīvas, tai arī jāiederas attiecīgajā vidē, laikāun situācijā (Pope, 2005:59-60).Radošums tiek skatīts no dažādām perspektīvām, piedāvājot atšķirīgus skatījumus uz to, kādi indivīdivar būt radoši, kas ir tie faktori, kas raksturo radošumu. Tomēr, aplūkojot iepriekš minēto autorupiedāvātos skatījumus, var secināt, ka pats būtiskākais, kas raksturo radošu ideju ir tas, ka tā ir līdzšim nebijusi konkrētajā jomā, kā arī tas, ka ideja ir praktiski noderīga, lietderīga. To var apgalvot, jotieši šie apzīmējumi raksturo to īpašību kopumu, kas ir redzams visās radošuma definīcijās. Protams,jāņem vērā, ka pastāv arī dažādi skatījumi, kas raksturo radošumu, tomēr šīs atšķirības lielākoties irniansēs, kas atkarīgas no apkārtējās vides, uzņēmuma specifikas, problēmas, kamēr tieši praktiskumsun unikalitāte ir tie divi faktori, ko neizslēdz neviena no darbā apskatītajām teorētiskajām perspektīvām.Grupas radošumsAmabile (Amabile, 1996) grupas radošumu raksturo tāpat kā radošumu vispārīgajā definīcijā – grupasradošums norāda, ka grupa kopīgi spēj piedāvāt idejas, kas vienlaicīgi ir gan nebijušas, gan arī noderīgasorganizācijas tālākai attīstībai (Amabile, 1996, citēts pēc Chirumbolo, 2005:63).Liela daļa pētnieku radošumu grupā pēta ar tā saukto „prāta vētru” palīdzību, kurās grupa kopīgi ģenerērisinājumus konkrētām problēmām. Neskatoties uz to, ka literatūrā daudz tiek rakstīts par grupasnozīmi radošu risinājumu izstrādāšanā, kur ir būtiski, ka katrs indivīds problēmu apskata no atšķirīgāmperspektīvām un piedāvā dažādus risinājumus (Egan, 2005:208), starp radošuma pētniekiem pastāvarī viedoklis, ka, darbojoties ideju ģenerēšanas grupās, tiek zaudēta produktivitāte, jo ne visi līdzvērtīgiiesaistās diskusijās; parādās sociālais slinkums (Chirumbolo, 2005:64). Neskatoties uz to, sadarbībaigrupās vai grupu darbam ir daudz ieguvumu. Grupas kopējās aktivitātes veicina tās kopības izjūtu unsaliedētību, kas savukārt ir pozitīvi saistīta ar motivāciju un grupas mērķu pieņemšanu (Paulus, Larey,Dzindolet, 2001:319). Grupas var arī uzņemties lielāku risku nekā indivīds, kā arī visu grupas dalībniekupieredze ļauj veiksmīgāk izdarīt secinājumus un novērtēt savu rezultātu. Efektīvu ideju ģenerēšanuvar veicināt ar dažādiem paņēmieniem, piemēram, nosakot nepieciešamās normas, pirms kopīgasdiskusijas grupas dalībniekiem savas idejas ļaujot uzrakstīt individuāli, kā arī ir nepieciešams pieredzējisvadītājs (Paulus, Larey, Dzindolet, 2001:324-325).Straujās izmaiņas sabiedrībā, globalizācija, zināšanas un tehnoloģiju attīstība ir padarījusi radošumupar ļoti būtisku faktoru organizācijas attīstībā (Waight, 2005:151). Gandrīz jebkura organizācija ikdienāsaskaras ar dinamisko vidi, ko radījušas ļoti straujās tehnoloģiju izmaiņas, saīsinātie produktu dzīvescikli un globalizācija. Organizācijām jābūt radošākām un inovatīvākām, nekā tās ir bijušas līdz šim, laiizdzīvotu, attīstītos un būtu vadībā (Gumusluoglu, Ilsev, 2007:461). Tādēļ arī tiek uzsvērts, ka radošumsir nozīmīgs, lai radītu idejas, kas varētu attīstīt uzņēmumus, savukārt pēc tam radošās idejas ļauj veiktinovatīvas darbības tajos (McLean, 2005:227). Pētnieki radošumu grupās uztver kā aktuālu tematu,piemēram, pētot, kā grupas spēj kolektīvi veicināt organizācijas inovācijas (Sarmiento&Stahl, 2008:495).Dalīšanās ar idejām ir ļoti būtisks radošas grupas process, kura laikā šīs idejas var stimulēt citus grupasdalībniekus izteikt arī savas domas (Paulus&Nijastad, 2003:6). Tādā veidā vienas idejas stimulē jaunuideju rašanos, kas tiek skaidrots ar to, ka cita teiktais var atsaukt atmiņā pieredzi, kas citādi nebūtuienākusi prātā, jo liela daļa no indivīda zināšanām viņa prātā nav viegli aizsniedzama.Darbinieku radošums organizācijā ir ļoti būtisks, lai pozitīvi iespaidotu organizācijas attīstību, inovācijasun spēju izdzīvot konkurences apstākļos. Ģenerējot radošas idejas, darbinieki var piedāvāt jaunusrisinājumus un iespējas organizācijas darbā, tādā veidā sniedzot tai labumu (Madjar, 2005:182).Līdera nozīme radošu grupu darbāDažādi līderības stili var ietekmēt radošumu grupā. Transformatīvs līderis, izmantojot savu spējuintelektuāli stimulēt, veicināt problēmas apskati no dažādiem skatpunktiem un iedvesmojot grupasdalībniekus darboties kolektīvam labumam, veicina arī grupas radošumu (Sosik, 1998, citēts pēc Runco,2007:169). Līderis, kurš piedalās grupas darbā, ir demokrātisks, pozitīvi ietekmē grupu, cenšoties rastradošus risinājumus un izstrādāt inovācijas (Nystrom, 1979, citēts pēc Levine et al, 2003:211). To varskaidrot ar to, ka šādi līderi veicina grupas dalībniekos vēlmi pašiem piedalīties procesos un ļauj tiemjusties novērtētiem. Tas saskan ar Adaira (Adair) teikto, ka radošums lielā mērā ir sociāls process ungrupas dalībniekiem ir jājūtas brīviem un jājūt, ka līderis ir atvērts jauniem piedāvājumiem. Ja grupasvide nebūs atvērta un pozitīva, grupa jutīsies pakļauta saistībām, tad tā nevarēs atbrīvoties un radītradošus risinājumus (Adair, 2007:30).Transformatīviem līderiem piemīt nepieciešamās spējās, lai veicinātu savu sekotāju un to veidotās grupasdarbību, kā arī grupas kopējās darbības un rezultātu radošumu, izmanojot iedvesmojošo motivāciju<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums
Change language