Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

62 63Literatūras sarakstsAnderson, R., McDaid, D., Wynne, R. (2007) Housing and employment. In M. Knapp, D. McDaid, E.Mossialos, G. Thornicroft (Eds.), Mental Health Policy and Practice across Europe. The future directionof mental health care. Berkshire: Open University Press.Beadle-Brown, J., Beecham, J., Knapp, M., Mansell, J. (2007) Deinstitutionalisation and community living– outcomes and costs: report of a European Study. Volume 1: Executive Summary. Canterbury: TizardCentre, University of Kent.Erdmane, A., Leimane-Veldmeijere, I., Muciņš, R., Veits, U. (2009) Ziņojums par Pasaules Veselībasorganizācijas garīgās veselības deklarācijas un rīcības plāna ieviešanu Latvijā. Resursu centrs cilvēkiemar garīgiem traucējumiem „Zelda”. Rīga: Puse Plus.Labklājības ministrija (2010) Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs. Skatīts: 10.05.2010. Pieejams:http://www.lm.gov.lv/upload/sociala_aizsardziba/sociala_palidziba_pakalpojumi/registrs30042010.xls.McDaid, D., Thornicroft, G. (2005) Mental Health II: Balancing institutional and community-based care.Retrieved: 07.03.2010. Available: http://www.euro.who.int/document/e85488.pdf.MK rīkojums Nr.157, „Par Programmu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībaipersonām ar garīga rakstura traucējumiem 2009. – 2013. gadam”, 05.03.2009., Latvijas Vēstnesis[tiešsaiste] Nr.37 (4023), 06.03.2009. Skatīts: 17.04.2010. Pieejams: www.likumi.lv.MK rīkojums Nr.468, Par Pamatnostādnēm „Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.-2014.gadā”, 06.08.2008. Latvijas Vēstnesis [tiešsaiste] Nr.121, 07.08.2008. Skatīts: 24.02.2010. Pieejams: www.likumi.lv.Pasaules Veselības organizācija (2006) PVO-AIMS ziņojums par garīgās veselības aprūpes sistēmuLatvijā. Rīga: Pasaules Veselības organizācija.Sabiedrības veselības aģentūra (2008) Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju garīgā veselība. Skatīts:10.05.2010. Pieejams: http://www.vec.gov.lv/docs/new2009/2009.11.16-05.pdf.Sabiedrības veselības aģentūra (2008) Psihiskās veselības aprūpe Latvijā 2007. gadā. Statistikasgadagrāmata. Rīga: Sabiedrības veselības aģentūra.Veselības ekonomikas centrs (2009) Psihiskā veselība Latvijā 2008. gadā. Statistikas gadagrāmata.Skatīts: 10.05.2010. Pieejams: http://www.vec.gov.lv/docs/new2009/2009.12.29-02.pdf.Veselības ministrija, Sabiedrības veselības stratēģija. 06.03.2001., Skatīts: 17.04.2010. Pieejams: http://phoebe.vm.gov.lv/misc_db/web.nsf/bf25ab0f47ba5dd785256499006b15a4/17cb8c1218bf81cdc2257313001f391a/$FILE/sab_ves_strategija.pdf.Rindu veidošana un kontrole pie ārstiem speciālistiem uz valstsapmaksātiem pakalpojumiem Vidzemes un Madonas slimnīcāsQueue Formation, Planning and Control Organized at the Doctors’Specialists’ Offices Providing State - paid Health Services in Vidzeme andMadona HospitalsSanita Kukliča, Vidzemes Augstskolas profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas„Politoloģija” absolventeDarba zinātniskā vadītāja: Mg.sc.soc. Dace JansoneRezumējumsPētījuma mērķis ir noskaidrot, kā notiek rindu veidošana, plānošana un kontrole pie ārstiem speciālistiemuz valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Lai noskaidrotu Vidzemes slimnīcas un Madonas slimnīcas garorindu cēloņus un varētu izstrādāt pasākumus rindu mazināšanai, tika veikti ārstu un pacientu novērojumi.Kopā septiņās specialitātēs tika novēroti 764 pacienti un 70 ārsti. Lai noskaidrotu pacientu viedokli parrindām un to veidošanu, tika aptaujāti 513 pacienti. Pētījuma rezultāti liecina, ka valsts, pašvaldību unārstniecības iestāžu līmenī netiek pievērsta pietiekoši liela uzmanība rindām un to veidošanai. Galveniecēloņi netiešajām rindām minētajās slimnīcās ir nepietiekoši cilvēkresursi un finansējums, kas izraisaproblēmas ar ārstu pieņemšanas grafika un pierakstīšanās sistēmas veidošanu. Netiešās rindas rada arīārstu speciālistu darba specifika un pacientu tendence, pierakstoties personalizēt ārstus speciālistus.Tiešās rindas gan Vidzemes, gan Madonas slimnīcā veidojas, jo ārstniecības iestādēs ir iekšējas darbaorganizācijas problēmas, pierakstot un pieņemot pacientus. Tāpat tiešo rindu veidošanos nosaka arīpacientu uzvedība, ierodoties pie ārsta.AbstractThe aim of the study is to show how queue formation, planning and control is organized at the officesof doctors - specialists in providing state - paid health services. In order to establish causes for longqueue formation at hospitals of Vidzeme and Madona and suggest measures for queue reduction,observation of doctors and patients was carried out. In total, 764 patients and 70 doctors of sevenspecialties were observed. In order to obtain information about patients’ behavior, 513 of them weresurveyed. The results show that insufficient attention is paid to queue formation in hospitals on state,municipal and institutional level. The main cause for indirect queue formation at hospitals is the lack ofhuman resources and financing which causes problems in scheduling receptions and appointments.Formation of indirect queues is also affected by actual specifics of doctor’s work and the fact thatpatients tend to personalize their doctors when setting down the appointment. Direct queues at thehospitals of Vidzeme and Madona exist due to internal management issues of medical facility whensetting the appointment and receiving patients. Formation of direct queues is determined also byactual patients’ behavior in queues while waiting for doctor’s appointment.Atslēgas vārdi: tiešās un netiešās rindas, rindošanas teorija, pierakstīšanās sistēmas, tiešā novērošana,ārstniecības iestādes darba organizācija.Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums