Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

122 1233.tabula. Aprakstošā statistika Zināšanu vadības novērtēšanas instrumentam (n=273)5.tabula. Spīrmena korelācija starp organizācijas kultūras tipiem un zināšanu vadības procesiemMediānaZināšanu radīšana 4,25Zināšanu notveršana 4,25Zināšanu organizēšana 4,50Zināšanu izplatīšana 3,25Zināšanu lietošana 3,75Zināšanu vadība kopā 3,83ZināšanuradīšanaZināšanunotveršanaZināšanuorganizēšanaZināšanuizplatīšanaKlanu kultūraAdhokrātiskākultūraTirgus kultūraHierarhiskākultūra,355(**) ,350(**) ,284(**) -,245(**),292(**) ,283(**) ,097 -,199(**),169(**) ,463(**) ,137(*) -,165(**)-,023 -,011 ,510(**) ,191(**)Lai atbildētu uz jautājumu, kāda ir saistība starp organizācijas kultūru un zināšanu vadību sabiedriskoattiecību nozares organizācijās, sākotnēji tika rēķināta korelācija starp zināšanu vadības novērtēšanasinstrumentu kopumā. Iegūtie korelācijas koeficienti apkopti 4.tabulā. Ar ticamību 99% pastāv ciešasaistība starp zināšanu vadību un klanu, adhokrātisko un tirgus kultūru. Ar ticamību 95% pastāv saistībaar hierarhisko kultūru. Zināšanu vadībai kopumā ir statistiski nozīmīgas korelācijas ar visiem četriemorganizācijas kultūras tipiem, bet tikai trīs no tiem parāda tendenci, ka šajos tipos noris veiksmīgazināšanu vadība, savukārt hierarhiskā kultūra iezīmē tendenci, ka organizācijās, kurās šis kultūras tips irstipri izteikts, veiksmīgu zināšanu vadību nodrošināt ir ļoti grūti.4.tabula. Spīrmena korelācija starp organizācijas kultūru un zināšanu vadībuZināšanu vadības novērtēšanasinstruments kopumā** korelācija ir statistiski nozīmīga ar varbūtību 99%* korelācija ir statistiski nozīmīga ar varbūtību 95%KlanukultūraAdhokrātiskākultūraTirguskultūraHierarhiskākultūra,292(**) ,351(**) ,177(**) -,150(*)Korelācijas analīze uzrādīja ciešu saistību arī starp organizācijas kultūras tipiem un vairākiem zināšanuvadības procesiem (skatīt 5.tabulu). Korelāciju analīze parāda, ka organizācijas kultūrā, kas ir orientētauz darbiniekiem un labvēlīgas vides nodrošināšanu (klans), vislabāk spēj norisināties jaunu zināšanuradīšanas (r=0,355; p=0,00) un notveršanas procesi (r=0,292; p=0,00). Lai gan arī tādā kultūrā, kurāgalvenā loma ir iekšējai konkurencei un inovācijām (adhokrātija), zināšanu radīšana ir pietiekami svarīga(r=0,350; p=0,00), daudz lielāka saistība vērojama ar zināšanu organizēšanu (r=0,463; p=0,00), turpretī,konkurences kultūrā (tirgus) vissekmīgāk nenotiek zināšanu izplatīšana (r=0,510; p=0,00).Zināšanulietošana** korelācija ir statistiski nozīmīga ar varbūtību 99%* korelācija ir statistiski nozīmīga ar varbūtību 95%,253(**) ,282(**) -,237(**) -,244(**)Interesanti, ka neviena no abām iepriekš pieminētajām kultūrām neuzrādīja saistību ar šo zināšanuvadības procesa posmu, bet tajā pat laikā ar šo zināšanu vadības procesu vienīgo pozitīvo korelācijuuzrāda arī hierarhiskā kultūra (r=0,191; p=0,00). Tā kā gan tirgus, gan hierarhiskā kultūra ir vērstas uzstabilitāti un kontroli, tad iespējams secināt, ka organizācijas kultūra, kurā noteicošā loma ir formālāmprocedūrām, stingrai kārtībai un ierastai rutīnai, ir visciešāk saistīta tieši ar zināšanu izplatīšanu, joformālas procedūras, kas reglamentē zināšanu izplatīšanu palīdz šī procesa sekmīgā norisē. Diemžēlvienlaikus novērojama tendence, ka šajos kultūras tipos ir apgrūtināta zināšanu lietošana– attiecīgitirgus kultūrā (r=-0,237; p=0,00), bet hierarhiskajā - (r=-0,244; p=0,00), kas mazina izplatīto zināšanuizmantošanas iespēju situācijās, kad tas nepieciešamas. Lai rastu atbildes uz pētījuma jautājumiemun izdarītu secinājumus, darba turpinājumā rezultātu daļā iegūtie dati tiks interpretēti saskaņā arteorētiskajām atziņām.DiskusijaPētījuma ietvaros netika izdalītas atsevišķas organizācijas un apskatītas to kultūras, bet gan analizēti datikopumā - par nozares kopējo organizācijas kultūras uztveri darbinieku redzējumā. Rezultāti parāda, kasaskaņā ar Kamerona un Kvinna organizācijas kultūras novērtēšanas instrumentu, Latvijas sabiedriskoattiecību aģentūru nozarē dominējošā ir klanu kultūra. Klanu kultūra galvenokārt koncentrēta uz iekšējufokusu un integrāciju, taču vienlaikus spēj būt elastīga un reaģēt uz apkārtējās vides notikumiem. Tiešispēja reaģēt uz ārējās vides notikumiem ir īpaši svarīga sabiedrisko attiecību aģentūru darbiniekiem,kuri ik dienu saskaras ar neprognozējamiem notikumiem, ko nespēj ietekmēt, bet ir nepieciešamībatiem pielāgoties un mainīt ieceres, pamatojoties uz izmaiņām situācijā.Tikai nedaudz mazāk par klanu kultūras iezīmēm vērojamas arī adhokrātiskās kultūras iezīmes.Pamatojoties uz kultūras tipoloģijas skaidrojumu, sabiedrisko attiecību nozares organizācijās vērojamadinamiska un ļoti radoša vide, kuras darbinieki ik dienu saskaras ar izaicinājumu arvien pārspēt gansavas iepriekšējās idejas, gan kolēģu un konkurentu īstenotās, lai piedāvātu klientam vislabākopakalpojumu. Lai pēc iespējas mazāk ierobežotu darbinieku radošumu, lēmumu pieņemšana biežinotiek decentralizēti, kas nereti noved pie iespējas ikvienam darbiniekam kļūt par autoritāti kādaprojekta vai jautājuma ietvaros un, atbilstoši viņa kompetencei, to risināt.Lai gan ne tik izteikti kā klanu un adhokrātiskās kultūras iezīmes, ir vērojama arī tirgus kultūra.Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums