Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

24 25Priekšvēlēšanu procesa reprezentācija Baltijas valstu medijospirms 2009.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanāmPre-Election Process Representation in the Baltic States Media before the2009 European Parliament ElectionsMadara Ļaksa, Vidzemes Augstskolas profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas„Mediju studijas un žurnālistika” studenteDarba zinātniskā vadītāja: Mg.sc.soc. Agnese Karasevapētījuma autorei piedaloties projektā un veicot Latvijas mediju satura analīzi. Atšķirībā no PIREDEUprojekta, kas pēta ES kopumā, šis pētījums apskata Baltijas valstis, analizējot tās individuāli un salīdzinotsavā starpā (PIREDEU, 2009).Teorētiskās nostādnesDarba izstrādes laikā ieskicēti svarīgākie ziņu žurnālistikas termini un aplūkota EP darbība un EPvēlēšanu nozīme, aplūkojot tādus autorus kā Sāra Outsa (Sarah Oates), Bengts Jekabsons (BengtJacobsson) u.c. Vispusīgi apskatīta teorētiskā literatūra par politisko ziņu būtisko lomu mediju ikdienā(Wright, 1998:22). Salīdzinātas arī Baltijas valstu kopīgās un atšķirīgās iezīmēs, kā arī iepazīti iepriekš ESun Latvijā veiktie pētījumi par EP vēlēšanām.RezumējumsŠī pētījuma mērķis ir izpētīt un salīdzināt, kāda bijusi Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu procesareprezentācija Baltijas valstu medijos pirms 2009.gada vēlēšanām, kā arī noskaidrot, vai pastāv saistībastarp priekšvēlēšanu kampaņu atspoguļojuma intensitāti medijos un iedzīvotāju aktivitāti vēlēšanās.Kā metode pētījumā izmantota Baltijas valstu lasītāko laikrakstu kontentanalīze.AbstractThe aim of this research is to study and compare the representation of the European Parliamentelections in the Baltic States’ media before the 2009 elections of Euro Parliament. The study alsoestablishes if there is a connection between the intensity of coverage of electoral campaign andcitizen activity in the elections. The study is based on content analysis of the most widely read Balticnewspapers.Atslēgas vārdi: masu mediji, Eiropas Parlaments, vēlēšanas, Baltijas valstis.Masu medijiem ir svarīga loma sabiedrības izglītošanā un dienas kārtības veidošanā. Būtiska nozīmemedijiem ir tieši priekšvēlēšanu laikā, kad tie ne vien informē vēlētājus un socializē tos ar kandidātiem,bet, atsevišķus kandidātus izceļot vairāk vai mobilizējot tautu iet vēlēt, lielā mērā arī ietekmē vēlēšanurezultātus. „Jebkuras vēlēšanas ir labs ziņu materiāls medijiem. Priekšvēlēšanu laikā mediji sabiedrībaipiedāvā partiju programmas un politiķu raksturojumus, kā arī dod iespēju iedzīvotājiem diskutēt unanalizēt kandidātus un vēlēšanu norisi”. (Fleming, Hemmingway, 2006:152).Kā rāda pēc 2009.gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām veikts pētījums – 67 procenti EiropasSavienības (ES) iedzīvotāju par vēlēšanām uzzināja tieši no masu medijiem (ES Komunikācijasģenerāldirektorāta Sabiedriskās domas novērtēšanas nodaļa, 2009:6). Ikvienas vēlēšanas ir arī labapētniecības bāze, un EP vēlēšanas nav izņēmums. Līdzās dažādiem lokāla un ES līmeņa pētījumiem,šī pētījuma mērķis ir izpētīt un salīdzināt, kāda bijusi Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu procesareprezentācija Baltijas valstu medijos pirms 2009.gada vēlēšanām, kā arī noskaidrot, vai pastāv saistībastarp priekšvēlēšanu kampaņu atspoguļojuma intensitāti medijos un iedzīvotāju aktivitāti vēlēšanās.Pētījums veikts, izmantojot PIREDEU (Providing an Infrastructure for Research on Electoral Democracyin the European Union) projekta „2009.gada Eiropas vēlēšanas” kontentanalīzes datus, kas iegūti,MetodePar datu ievākšanas metodi tika izvēlēta kontentanalīze – „sistemātiska pētniecības metode, kasizmanto procedūru kopumu, lai izdarītu drošus secinājumus par tekstu” (Riffe, Lacy, Fico, 1998:20).Kontentanalīze laikrakstiem un ziņu izlaidumiem tika veikta laika posmam no 2009.gada 17.maijalīdz 6.jūnijam, tas ir, trīs nedēļas pirms EP vēlēšanām. Laikrakstos satura analīze tika veikta vākam,politikas sadaļai, kā arī pārējiem rakstiem, kur minēta ES, EP vai EP vēlēšanas, savukārt televīzijas ziņuizlaidumi tika kodēti pilnībā. Kopumā Baltijas valstīs tika iegūti 3454 datu ieraksti, no kuriem 1406 bijano Latvijas, 1044 no Igaunijas un 1004 no Lietuvas. Tā kā pētījuma mērķis ir apskatīt EP pirmsvēlēšanuatspoguļojumu Baltijas valstīs, tālākai analīzei pētījuma empīriskajā daļā tika ņemti tikai tie ieraksti, kurospieminēts EP un/vai EP vēlēšanas, tas ir 189 ieraksti no Latvijas, 107 no Igaunijas un 54 no Lietuvas –kopumā 350 datu ieraksti.Kontentanalīzei tika izvēlēti Baltijas valstu lasītākie laikraksti: Diena, Latvijas Avīze un Vesti Segodnya(Šodienas Ziņas) (TNS Latvija, 2010) no Latvijas, Eesti Ekspress Wochenblatt (Igaunijas NedēļasEkspresis), Postimees (Pastnieks) un Õhtuleht (Vakara Ziņas) (TNS Emor, 2009) no Igaunijas unLietuvos Rytas (Lietuvas Rīts), Respublika (Republika), Vakaro Žinios (Vakara Ziņas) (TNS Lietuva, 2010)no Lietuvas, kā arī televīzijas vakara ziņu izlaidumi: LTV Panorāma un LNT Ziņas (TNS Latvija, 2010)(Latvija), ETV Aktuaalne Kaamera (ETV Aktuālā Kamera) un Kanal2 Reporter (Kanal2 Reportieris) (TNSEmor, 2010) (Igaunija) un LTV Panorama (LTV Panorāma) un TV3 Žinios (TV3 Ziņas) (TNS Lietuva, 2010)(Lietuva).Lai kontentanalīzes rezultāti nebūtu atkarīgi no pētnieka subjektivitātes, kodēšanas sākumātika izstrādāti vienoti kritēriji jeb kategorijas. Lai iegūtu visaptverošu informāciju par EP vēlēšanuatspoguļojumu medijos, kritēriju anketa tika sadalīta vairākās tematiskās daļās. Sākumā tika apkopotavispārīgā informācija par ziņu (datums un medijs, garums/ilgums, vizuālais materiāls, kurā vietā avīzēziņa atrodas vai kurš sižets pēc kārtas tas ir televīzijas ziņu izlaidumā u.c.), tālāk tika apskatīta konkrētākainformācija par ziņu un tās sniegto informāciju auditorijai – kurā vietā stāsts norisinās, vai piemin vairākasiesaistītās puses, vai tiek atspoguļoti konflikti un personīgi uzbrukumi citiem kandidātiem, vai tiekprognozēti vēlēšanu rezultāti, vai tiek minēta mediju loma vēlēšanu atainojumā un citi. Pētījumā iegūtodatu analītiskā apstrāde tika veikta SPSS un Excel vidēs, bet iegūtie rezultāti analizēti ar aprakstošāsstatistikas metodēm.Galvenie rezultāti un secinājumiMasu mediju dienas kārtības izpēte pirms vēlēšanām rāda, ka mediji lielā mērā ietekmē sabiedrību unbieži vien iedzīvotāju vietā izlemj, par ko balsot (Franklin, Hamer, Hanna, 2007:13). Pētījumā teorētiskajādaļā aplūkoto autoru, pētnieku un satura analīzes rezultātu apstrāde liecina, ka arī Baltijas valstīs pastāvVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums