Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

78 791.tabula. Notikumu sadalījums pa nozarēm pirms un pēc datu bāzes sašaurināšanasNozareSākotnējais 2009.gada notikumuskaits2009.gada notikumuskaits, kuros piesaistītsprivātais finansējumsIzvēlētais notikumsMāksla 402 3 „Purvīša balva” mākslāKino 232 9 „Kinobusiņš Latvijas bērniem”Deja 73 8 Dejas izrāde „No zobena saule lēca”Mūzika 460 28 Kamerorķestris „Sinfonietta Rīga”Pētījumā bija plānots veikt viena gadījuma izpēti katras nozares ietvaros, tādēļ, neskatoties uz nelieloskaitu, šos gadījumus bija nepieciešams sakārtot prioritārā secībā. Darba mērķis bija izpētīt kultūrasinstitūciju un privātā sektora sadarbību finansējuma piesaistē; ierobežotā apjoma dēļ bija svarīgifokusēties uz tiem gadījumiem, kuri varētu atklāt aspektus, kas ļauj vai, gluži pretēji, liedz privātāfinansējuma piesaisti, kad tas tiek meklēts projekta uzsākšanai. Pirmkārt, tika izslēgti notikumi, kuritiek klasificēti kā starptautiska mēroga (piemēram, Starptautiskais Baltijas baleta festivāls). Šādiemnotikumiem sava mēroga un atpazīstamības dēļ ir zināmas priekšrocības, kas ļautu finansējumu piesaistītveiksmīgi. Otrkārt, ilggadēji notikumi (piemēram, VII Krievijas filmu festivāls), vispirms izslēdzot senākosno tiem. Arī ilggadīgums liek saskatīt zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar pilnīgi jauniem projektiem,jo pastāv liela varbūtība, ka potenciālais atbalstītājs jau ir labi informēts, zina par šādu projektu. Tasnozīmē, ka tā veidotājiem nav jāsāk no nulles ar projekta iepazīstināšanu, jo projekta vārds bieži vairsneprasa paskaidrojumus vai vismaz ir dzirdēts. Tātad kultūras puses pārstāvjiem ir vairāk jādomā jaupar savām vēlmēm no konkrētā atbalstītāja, bet mazāk par iepazīstināšanu ar projekta ideju.Izvēlētā pētniecības metode bija daļēji strukturētas intervijas, iepriekš sagatavojot jautājumu tematus,par kuriem tika runāts visās intervijās. Runājot ar projektu organizatoriem, jautājumi aptvēra informācijupar projektu, privātā finansējuma sniedzēju izvēli un uzrunāšanu, kā arī sadarbības formām un procesu.Tomēr konkrētus interviju jautājumus katrā gadījumā diktēja gan attiecīgais projekts un nozare, ganintervijas laikā atklātie fakti par sadarbības veidiem. Lai būtu iespējams veiksmīgi veikt intervijas arīar privātā atbalsta sniedzējiem, organizatoriem tika lūgts nosaukt sadarbības partnerus, kas varētubūt ieinteresēti, kā arī sniegt informāciju par konkrētām personām un viņu kontaktinformāciju. Vairākuatbalstītāju gadījumos tika meklētas iespējas sazināties ar lielāko vai ģenerālsponsoru, kuru kā tāduidentificēja organizatori. Arī ar privātajiem atbalstītājiem tika veiktas daļēji strukturētas intervijas, kurāmtika sagatavoti pieci kopīgi tematiski jautājumi, kā arī tika ņemta vērā informācija, kas iegūta no kultūrasdarbinieku puses. Privāto partneru viedokli vissvarīgāk bija uzzināt jautājumos par konkrēto projektuizvēles iemesliem un kritērijiem sadarbībai ar kultūras sektoru kopumā, sadarbības formām un procesu,ieguvumiem no šādas sadarbības. Tas ļāva meklēt sakarības un pretrunas abu pušu viedokļos parveiksmīgas sadarbības praksi.Ņemot vērā gadījumu lielo dažādību (joma, lielums u.c.), nebija iespējams izveidot stingrus kritērijus,pēc kuriem veikt analīzi. Pētījuma mērķis bija veikt padziļinātu katra gadījuma analīzi, tādēļ bija būtiskiiedziļināties katras intervijas saturā, nemēģinot to jau iepriekš klasificēt noteiktā struktūrā. Analīzesietvaros tika identificēti intervēto viedokļi par konkrētiem sadarbības soļiem, kas noteikuši sadarbībasveiksmi. Salīdzinot un meklējot iespējamās saistības vai pretrunas, tika meklētas vispārējas sakarības,kas varētu būt nepieciešamas veiksmīgas sadarbības veidošanā, kā arī problēmas, kas nav ļāvušasveidoties sadarbībai. Intervijās atklātais tika salīdzināts arī ar literatūrā paustajām atziņām no teorētiskāsliteratūras un citu valstu pieredzes.Rezultāti un diskusijaPurvīša balvas gadījuma analīze ļauj izdarīt vairākus secinājumus par konkrētās sadarbības norisi.Pirmkārt, veiktās intervijas apliecina to, ka abas puses šobrīd ir apmierinātas ar projektu kopumā un,attiecīgi, pretējo iesaistīto pusi. Interviju laikā tas novērtēts gan verbālajā, gan neverbālajā komunikācijā.Turklāt intervijas ar abām pusēm, neparāda nekādas pretrunas uzskatos. Tas apliecina veiksmīgas unatklātas komunikācijas klātbūtni. Otrkārt, konkrētā projekta ietvaros milzīga nozīme ir cilvēciskajāmattiecībām un komunikācijai, kā arī sponsora mīlestībai pret projektu, un arī mākslu un kultūru kopumā.Treškārt, nevar apgalvot, ka sadarbības partneru satikšanās ir kādas no iesaistītajām pusēm nopelns,jo tā notikusi nejauši un pastarpināti.„Kinobusiņa” gadījuma izpēte parāda sadarbības formu, kad atbalstītāji tiek mērķtiecīgi meklētikonkrētam projektam, rūpīgi izstrādājot reklāmas paketi un sponsora ieguvumu paketi. To var uzskatīt parnetradicionālā veidā pasniegtu reklāmu pirkšanu. Tomēr jāuzsver, ka konkrētajā gadījumā tas nenozīmēkādas piekāpšanās sponsoru vēlmēm, projekta transformēšanu, lai tas kļūtu par kāda uzņēmumakomercpasūtījumu. Kinobusiņu var uzskatīt par veiksmīgu piemēru savas idejas pārdošanai – vispirmsrodas pilnīgi nekomerciāla, uz peļņu neorientēta ideja, bet tālāk maksimāli izmantotas visas projektasniegtās reklāmas iespējas. No tā iespējams secināt, ka rūpīgai plānošanai ir ārkārtīgi liela nozīme, jaideju vēlas realizēt tieši tad, kad tā rodas. Var izdarīt pieņēmumu, ka kino nozare ir viena no tām, kur tiešišāds finansējuma modelis varētu darboties kā visveiksmīgākais, tomēr no viena gadījuma izpētes naviespējams šo pieņēmumu vispārināt. Viens no aspektiem, kas šādu pieņēmumu ļauj apdomāt, ir kinonozares salīdzinoši mazā sadrumstalotība salīdzinājumā ar citām nozarēm. Arī kino, protams, pastāvdažādi žanri, tomēr kino kā produkts ir ļoti līdzīgs, tā patērēšanas veids ir identisks jebkuram žanram.Tā ir kino darba skatīšanās TV, kinoteātrī vai tml. Protams, žanriem atšķiras mērķauditorijas, tomērprojektu būtība ir ļoti līdzīga. Noteikti nepieciešama plašāka izpēte tieši kino nozarē, lai šo apgalvojumuapstiprinātu.Intervijās ar dejas izrādes „No zobena saule lēca” organizatoru un atbalstītāju pusēm noskaidrojās, kakonkrētais projekts ir interesants un atšķirīgs no citiem vairākos aspektos. Pirmkārt, sākotnējā projektaideja nesaistījās ar sponsoru piesaisti, bet, tam augot lielākam, pieauga arī izmaksas un sponsori bijanepieciešami. Turklāt pēc veiksmīgas dejas izrādes aizvadīšanas saņemtās atsauksmes lika virzīties vēltālāk un projektu paplašināt. Otrkārt, projekta ietvaros iespējams runāt par divām atšķirīgām tā fāzēmun arī divām dažādām atbalstītāju piesaistes stratēģijām. Viena daļa ir konkrēta pašdarbības kolektīvajubilejas izrādes tā darbības pilsētā, bet pavisam cita – dejas izrādes Rīgā. Treškārt, organizators norāda,ka no privātajiem atbalstītājiem lielākoties piesaistīts informatīvais atbalsts, bet finansiāls atbalsts bijistikai no pāris uzņēmumiem, turklāt ļoti niecīgs. Lielāko daļu no projekta finansiālajām izmaksām izdeviessegt ar naudu, kas nopelnīta par koncertu ieejas biļetēm. Ceturtkārt, ļoti svarīgs ir fakts, ka šis projektsdarbojas pašdarbības nozarē. Tas nozīmē, ka finansējuma piesaistītāji nav kultūras darbinieki, viņupamatdarbs ir saistīts ar pilnīgi citām nozarēm, turklāt pasākuma organizēšana un sponsoru piesaistenotiek no darba brīvajā laikā.Dejas izrādes „No zobena saule lēca” izpēte darba ietvaros ļauj izdarīt arī vairākus interesantussecinājumus. Pirmkārt, tas ir spilgts piemērs tam, kā, augot projektam, iespējams paplašināt arīsponsoru piesaistes iespējas. Otrkārt, ļoti spilgti iezīmējas informatīvā atbalsta nozīme. Pateicotiestam, ka izdevās iegūt vairākus informatīvos atbalstītājus, bija iespējams piepildīt skatītāju zāles unar ieņēmumiem nosegt izrādes izmaksas. Treškārt, tas ir pierādījums tam, ka arī ne tik lieliem unpazīstamiem pasākumiem, māksliniekiem vai organizatoriem Latvijā arī ekonomiskās krīzes laikā pastāvprivātā atbalsta piesaistes iespējas, bet jāņem vērā, ka jāmeklē arvien jauni risinājumi tieši finansējumapiesaistei. Ja nav iespējams iegūt tiešu finansiālu atbalstu, to iespējams piesaistīt pastarpināti, bet tikun tā būtībā izmantojot privātos atbalstītājus.Pēc „Sinfonietta Rīga” gadījuma analīzes, iespējams pateikt, ka arī šī sadarbība no abu iesaistīto pušuredzes punkta tiek vērtēta kā ļoti veiksmīga. To apliecina jau tas vien, ka tā tiek turpināta. Intervijas laikātas tiek minēts arī konkrēti. Piemēram, kultūras puse norāda: „...šo sadarbību es uzskatu par vienu noveiksmīgākajām, kādu es vispār esmu piedzīvojusi darbā ar sponsoriem...”. Šis piemērs apstiprina arīpētnieku pausto pārliecību, ka ilgtermiņa attiecību veidošanai un komunikācijai ir nozīme veiksmīgāVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums