Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

34 35procentu. Šobrīd reālā situācija rāda, ka 2009./ 2010.mācību gadā studentu kopskaits bija 112 555.Tomēr statistika par ārvalstu studentu skaitu nav tik iepriecinoša, jo 2009./ 2010. akadēmiskajā gadāārvalstu studentu kopskaits Latvijā bija 1756 (Izglītības un zinātnes ministrija, 2009: 188), turklāt lielākādaļa no tiem bija mobilitātes (apmaiņas programmu), nevis pilna laika studenti. Ārvalstu studentuskaits veido tikai nedaudz vairāk par pusotru procentu no studentu kopskaita. Tas – ārvalstu studentupiesaistes aspektā – ir gandrīz uz pusi mazāk kā paredzēts pasākumu plānā par nepieciešamajāmreformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010. - 2012.gadam un gandrīz desmit reižu mazāk kā tasieplānots informatīvajā ziņojumā „Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībāun zinātnē” un Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam. Tas nedod reālu pamatucerībām sasniegt izvirzītos mērķus. Turklāt jau šobrīd lielākajā daļā Eiropas valstu ārvalstu studentuskaits vidēji ir ap 10% no kopējā studentu skaita (Vācija, Lielbritānija, Francija, u.c.) (OECD, 2009). Arīmūsu kaimiņvalstis var lepoties ar daudzpusīgākām internacionalizācijas aktivitātēm un lielāku ārvalstustudentu piesaisti – Lietuvā un Igaunijā ārvalstu students skaits veido 2% no kopējā studentu īpatsvara(Statistics Estonia homepage; Statistics, Statistics Lithuania homepage; Statistics). Ņemot vērā iepriekšminēto, šī pētījuma mērķis: izpētīt Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijas procesu. Pētījumajautājums: kā Latvijā tiek realizēta augstākās izglītības internacionalizācija, kādas problēmas pastāv unkā tās risināt?Izstrādājot pētījumu, tika noteikti konkrēti darba uzdevumi: veikt literatūras atlasi un analīzi, kas saistīta araugstākās izglītības internacionalizāciju, primāri aplūkojot internacionalizāciju raksturojošos elementus,t.i., internacionalizācijas jēdzienu un tā attīstību. Teorijas daļā tika apzinātas dažādas pieejas augstākāsizglītības internacionalizācijas izvērtēšanai, proti, aplūkotas politikas, stratēģijas un programmas, kasaptver gan nacionālo, gan organizācijas līmeni, izskaidrojot internacionalizāciju augstākajā izglītībā, kāarī analizēta citu Eiropas valstu, t.i., Somijas, Nīderlandes un Vācijas valstu pieredze augstākās izglītībasinternacionalizācijas aspektā, gūstot praktiski noderīgu informāciju par labās prakses piemēriem unrezultātā nosakot mehānismus, kas palīdz attīstīt sekmīgu augstākās izglītības internacionalizāciju. Kānākamais darba uzdevums tika noteikts aplūkot Latvijas Republikas augstākās izglītības sistēmu unapzināt Latvijas Republikas augstākās izglītības reglamentējošos politikas plānošanas dokumentusun normatīvos aktus, kas ir svarīgs priekšnosacījums, lai analizētu Latvijas augstākās izglītībasinternacionalizāciju. Pētījuma uzdevumu ietvaros tika veiktas daļēji strukturētās intervijas ar iesaistītopušu pārstāvjiem, t.i., intervijas ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, Valsts izglītības unattīstības aģentūras pārstāvjiem, Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra pārstāvjiem,Akadēmiskā informācijas centra pārstāvjiem, LR Ārlietu ministrijas un LR Iekšlietu ministrijas Pilsonībasmigrācijas lietu pārvaldes ekspertiem, kā arī intervijas ar atsevišķu Latvijas augstskolu starptautiskosadarbības departamenta speciālistiem. Tēmas aktualitāti apliecina fakts, ka līdz šim Latvijā,neskatoties uz aspektu, ka internacionalizācijas un eksportspējas paaugstināšana ir izvirzīta par vienuno prioritārajām jomām, ir veiktas vairākas publikācijas, bet nav veikta detalizēta izpēte par Latvijasaugstākās izglītības internacionalizāciju, t.i., visaptverošs pētījums, kas ietvertu gan nacionālo, ganorganizācijas līmeni, kas ir īpaši aktuāli, analizējot internacionalizācijas procesu valsts kontekstā. Šispētījums sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijas izpētē, veicotpētījumu par internacionalizāciju augstākajā izglītības jomā, aptverot gan nacionālo – valsts līmeni, ganorganizāciju līmenī, kurā notiek reālais internacionalizācijas process.Pētījumam ir praktiska nozīme, jo pētījuma gaitā tiek apzināta pašreizējā situācija Latvijas augstākāsizglītības internacionalizācijas jomā, kas ir svarīgs priekšnosacījums, lai sniegtu būtiskus ierosinājumuskopējai situācijas sekmēšanai un veicinātu Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijas attīstību,sniedzot ilgtermiņa ieguldījumu kopējā Latvijas labklājības izaugsmē un augstākās izglītības attīstībā.Pētījumā „Latvijas augstākās izglītības internacionalizācija”, analizējot Latvijas situāciju, galvenokārtpievērsta uzmanība konkrētam augstākās izglītības internacionalizācijas aspektam – atvērtībai ārvalstustudentu piesaistei un mobilitātei, ņemot vērā, ka tas ir prioritārais virziens, kas Latvijā izvirzīts augstākāsizglītības internacionalizācijas kontekstā, kā arī viens no prioritārajiem virzieniem internacionalizācijasaktivitāšu īstenošanai augstākās izglītības internacionalizācijas kontekstā kopumā (Knight, 2003: 15).MetodeŅemot vērā, ka Latvijā līdz šim nav veikts visaptverošs pētījums par Latvijas augstākās izglītībasinternacionalizāciju, šajā pētījumā tika gūts priekšstats par internacionalizāciju augstākās izglītībasjomā gan nacionālajā – valsts, gan organizāciju līmenī, jo abi līmeņi ir svarīgi, proti, nacionālajam/valstslīmenim ir nozīmīga ietekme uz finansējumu, normatīvo aktu un plānošanas dokumentu regulējumu,savukārt organizāciju līmenis tieši saskaras ar internacionalizācijas procesu. Lai pilnībā atbildētu uzpētījuma jautājumu, sākotnēji tika analizēti šī jautājuma teorētiskie aspekti, ietverot arī augstākāsizglītības internacionalizācijas politikas izpēti vairākās Eiropas valstīs – Vācijā, Somijā un Nīderlandē unrezultātā nosakot augstākās izglītības internacionalizācijas veicinošos mehānismus, uz kuru pamatatiks sniegtas rekomendācijas arī Latvijas gadījumam. Pētījuma ietvaros nacionālā/valsts līmeņaizpēte balstīta uz daļēji strukturētajām intervijām ar dažādu nozaru ekspertiem, jo pētījuma tematika,t.i., augstākās izglītības internacionalizācija, prasa starpdisciplināru pieeju. Lai iegūtu informāciju parLatvijas augstākās izglītības internacionalizācijas tendencēm, pētījuma ietvaros tika veiktas daļējistrukturētās intervijas ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijasdepartamenta Starptautisko lietu nodaļas pārstāvjiem, Valsts izglītības attīstības aģentūras pārstāvi,kā arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un LR Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietupārvaldes speciālistiem un Akadēmiskās informācija centra un Nodibinājuma „Augstākās izglītībaskvalitātes novērtēšanas centrs” pārstāvjiem. Paralēli daļēji strukturētajām intervijām veikta dokumentuanalīze, t.i., gan normatīvo aktu, gan politikas plānošanas dokumentu analīze, noskaidrojot valstspolitiku un nostādnes šajā aspektā. Normatīvie akti un plānošanas dokumenti tika analizēti ar mērķiiegūt informāciju par Latvijas augstākās izglītības formālo vidi un legālajiem aspektiem Latvijasaugstākās izglītības internacionalizācijai, kas ir svarīgs priekšnosacījums augstākās internacionalizācijasattīstībai konkrētajā valstī. Pēc izpētes nacionālajā/valsts līmenī veikta detalizētāka fokusēšanās uzorganizācijas līmeni. Pētījuma metode šajā līmenī ietver gadījuma studijas, kuru ietvaros tika atlasītassešas Latvijas augstākās izglītības institūcijas, ņemot vērā noteiktus kritērijus. Jāvērš uzmanība, kaLatvijas augstākās izglītības sistēma sastāv ne tikai no valsts augstākās izglītības institūcijām, t.i.,augstākās izglītības institūcijas, kurām ir valsts finansējums, bet arī no juridisko personu dibinātajāmaugstākās izglītības institūcijām, līdz ar to, pētījumā ir svarīgi aplūkot abu veidu augstākās izglītībasinstitūcijas internacionalizācijas aspektā. Pamatojoties uz augstāk minēto, kā viens no izvēleskritērijiem tika noteikts: augstākās izglītības institūcijas, kuras ir valsts finansētas, un juridisko personudibinātas augstākās izglītības institūcijas. Nākamais kritērijs bija augstākās izglītības institūciju izvēlepēc ģeogrāfiskā principa – augstākās izglītības institūcijas, kuras atrodas Latvijas reģionos un Latvijasgalvaspilsētā – Rīgā. Vēl viens kritērijs paredz dažādu studiju programmu piedāvājumu, gan apjoma,gan virziena ziņā. Pēdējais izvēlētais kritērijs: augstākās izglītības institūcijas, kurām ir ilgstoša pieredzestarptautiskās sadarbības ietvaros, un institūcijas, kurām ir mazāka pieredze, ņemot vērā statistikasrādītājus par līdzšinējo ārvalstu studentu īpatsvaru.Rezumējot iepriekš minētos kritērijus, gadījuma studijām tika izvēlētas šādas Latvijas augstākāsizglītības institūcijas: Vidzemes Augstskola, Latvijas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas unbiznesa administrācijas augstskola, Biznesa augstskola „Turība”, Liepājas Pedagoģiskā Universitāteun Latvijas Kultūras akadēmija. Šo gadījumu studiju ietvaros izpēte balstīta uz daļēji strukturētajāmintervijām ar iepriekš minēto augstākās izglītības institūciju Starptautisko sadarbības departamentapārstāvjiem.DiskusijaInternacionalizācijas pieeja augstākās izglītības jomā ir ienākusi pakāpeniski, tāpat kā attīstījiesaugstākās izglītības internacionalizācijas jēdziens, lai gan jāmin, ka joprojām nav vienotas, universālaspieejas, kas izskaidrotu internacionalizāciju augstākajā izglītībā. Ilgu laiku, analizējot augstākās izglītībasstarptautisko dimensiju, tika izmantots tāds termins kā starptautiskā izglītība, un tas joprojām nav pazudisun tiek lietots dažās pasaules valstīs (Organization for Economic Cooperation and Development (OECD),Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums