Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

158 159Vadības un komunikācijas procesi multikulturālās organizācijāsLatvijāThe Management and Communication of Multicultural Organizations inLatviaVaira Avota, Vidzemes Augstskolas profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas„Komunikācija un sabiedriskās attiecības” absolvente.Darba zinātniskā vadītāja: Mg.psych. Vineta Silkāne.RezumējumsPētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas multikulturālo organizāciju vadības veidus un komunikācijudarbā ar ārzemju darbiniekiem, iespējamās problēmas un risinājumus, pamatojoties uz daudzveidībasvadības pieeju. Literatūras izpētē īpaša uzmanība pievērsta multikulturālu organizāciju specifikai undaudzveidības jēdzienam organizācijas vadības un komunikācijas procesos. Pēc līdzīgu pētījumuanalīzes un Latvijas situācijas izvērtēšanas tika veiktas padziļinātās organizāciju vadītāju intervijas. Torezultāti norāda, ka daudzveidības vadības ieviešana un uzturēšana Latvijā būtiski atšķiras no ārvalstupiemēriem – darba devēji izmaiņas vadības un komunikācijas procesos multikulturālās organizācijāsnesaskata kā kultūru ietekmētas atšķirības, Latvijā etniskā daudzveidība organizācijās ieviesta ļotimērķtiecīgi, jo saskatīti izteikti pozitīvi ieguvumi, piemēram, kvalitātes uzlabošana, organizācijasizaugsme, profesionalitātes veicināšana, valodu prasmes un starptautiska skatu punkta iegūšana.Pētījums pamato starptautiska darbaspēka veidošanas aktualitāti Latvijā.AbstractThe purpose of the research is to query the management and communication of multiculturalenterprises in Latvia within their work with diverse workforce and how the actual practice andexperience correlates with the guidelines of diversity management. The literature review is focused onthe particularity of multicultural organizations and diversity management influence on managementand communication processes. Based on the review of previous similar research and the situationin Latvia, in-depth interviews with managers of Latvian multicultural enterprises management wereconducted. According to the results it is found that implementation and maintenance of diversitymanagement in Latvia significantly differs from the world case studies and literature review. Theemployers do not regard the cultural aspect as the most important in the change of management andcommunication processes. In Latvia, ethnical diversity has been implemented as a targeted decision,based on its benefits. These benefits include development of the organization, improvement of thequality, facilitating the professionalism, use of language skills and attaining international view point.The research proves the topicality of multicultural employee inclusion in Latvian workforce.Atslēgas vārdi: daudzveidības vadība, starpkultūru komunikācija, multikulturāla organizācija, labāprakse.IevadsPieaugot starptautiskās sadarbības apjomiem un globalizācijas ietekmei no vienas puses, undemogrāfiskajām izmaiņām un tā izraisītajam darbaspēka trūkumam Latvijā, no otras puses, arvienizteiktāka kļūst tendence piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm, kas nozīmē dažādu jautājumu risināšanuvalsts un sabiedrības, un katras organizācijas līmenī.LR Ekonomikas ministrijas sagatavotajā ziņojumā aprakstīts, ka Latvijas demogrāfiskās situācijasizmaiņas jau tuvākajos gados var būtiski ietekmēt arī situāciju darbaspēka tirgū. Tajā tiek ziņots,ka nākotnē (līdz 2013.gadam un turpmāk) sagaidāms būtisks darbaspēka resursu samazinājums(Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējātermiņā, 15.04.2008:44).Otrs iemesls ārzemju darbaspēka piesaistei Latvijā – jau vairākus gadus aktuāli ir ekonomiskāsmigrācijas jautājumi. Migrācija Latvijā noris ne tikai kā vietējo iedzīvotāju aizplūšana uz ārvalstīm.Ārzemniekiem apstiprināto darba izsaukumu apjoms visvairāk pieaudzis 2007.gadā – par aptuveni 2,9reizēm (NVA, Statistika). Lai arī ekonomiskās krīzes dēļ darba tirgū notikušas izmaiņas, starptautiskāssadarbības apjoms apstiprina izteiktu interesi iesaistīties globālajā darba tirgū.Treškārt, neskatoties uz esošajām demogrāfiskajām pārmaiņām, kas acīmredzami ietekmē arīorganizācijas, kopējā sabiedrības vēlēšanās iesaistīties multikulturālisma veidošanā ir noraidoša.Latvijas iedzīvotāju aptaujas jau vairākus gadus norāda, ka attieksme pret ārzemju darbaspēku ir izteiktinegatīva. 2005.gadā socioloģiskajā pētījumā migrāciju kā „ļoti negatīvu” un „drīzāk negatīvu” raksturoja69,8% Latvijas iedzīvotāju, bet 67% aptaujāto uzskatīja, ka valdībai ir jākavē citu valstu iedzīvotājubraukšana strādāt uz Latviju (Kaktiņš, 2004). Latvija salīdzinoši strauji iesaistās pasaules darba tirgū,tomēr sabiedrības attieksme ir izteikti negatīva, kas liecina par problēmas aktualitāti.Ceturtkārt, multikulturālu organizāciju veidošana saistās ar imigrācijas jautājumiem. Šie jautājumiir politikas sastāvdaļa, un liela daļa saistīti ar īpašām normām likumdošanā. Situācijas aktualitāte, kāarī neatrisinātie jautājumi spilgti atspoguļoti Providus pētījumā (Akule, Kaša, Ķešāne, Kazmirkevičs,Bjeņickis, Hadlstons, 2008). Arī Latvijas amatpersonas pauž skaidru nostāju, ka multikulturālismaatzīšana nozīmētu latvietības un nacionālās kultūras zaudēšanu (Multikulturālisms pretrunā nacionālasvalsts idejai, 02.02.2008.). Tomēr, no otras puses, SIA „Ekonomikas prognozēšanas centra” veiktaispētījums „Iedzīvotāju starpvalstu ilgtermiņa migrācijas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību” skaidripierāda, ka tieši ekonomiskās recesijas laikā viens no risinājumiem ir aktīvas imigrācijas politikas izveide.Viena no pētījuma autorēm Raita Karnīte min, ka pasaulē jau ir pierādīts – emigrācija ir nenovēršamsprocess, kas jāvērš par labu, veicinot imigrāciju (LETA, 20.05.2009.). Pētījumā norādīts, ka imigrācija dotuvairākus tiešos ieguvumus, piemēram, iekšējā patēriņa, ražošanas apjoma, pievienotās vērtības, peļņasun nodokļu apjoma valsts budžetā palielināšanos. Tāpat būtu arī netiešie ieguvumi: iedzīvotāju skaitapalielināšanās, kas palielina valsts konkurētspēju, dzīves kvalitātes uzlabošanās, cenu samazināšanāsun eksporta potenciāla paaugstināšanās (LETA, 20.05.2009.).Globalizācija, migrācija un sociālie procesi šobrīd liecina, ka arī Latvija piedalās „globālā ciemata”izveidē (MacLuhan, citēts pēc Hanovs, 2006:11), veidojot „pasaules kļūšanas par vienotu darbavietu”(Shoobridge, 2006:92). Tas nozīmē, ka ārzemju darbaspēka jautājumi kļūst īpaši aktuāli arī organizācijāsun pētāmi jau šobrīd, lai veicinātu situācijas izpratni un gūtu vērtīgu pieredzi nākotnei.Latvijas uzņēmumos nepieciešama situācijas analīze, problēmu noskaidrošana un risinājumumeklēšana multikulturāla darbaspēka vadīšanā un komunikācijas veidošanā un uzturēšanā. Ja darbātiek iesaistīti citu tautību cilvēki, tas ir, ārzemnieki Latvijas iedzīvotāju vidū, organizācijas procesi kļūstīpaši sarežģīti. Mainās ne tikai darba valoda, bet viss sadarbības veids. Kā tas veidojas, kā tikt galāar izaicinājumiem un kā tos risināt Latvijā, ir maz pētīts, bet tas ir ļoti svarīgi organizācijas veiksmīgaidarbībai. Ārzemju kompānijās ar ilggadēju starptautiskas darbības pieredzi arvien plašāk tiek lietotstermins daudzveidības vadība (diversity management), kas ietver organizācijas politiku „aptvert unizmantot darbinieku dažādību, gūstot labumu organizācijai” (Jayne, Dipboye, 2004:410). Tas ietver ganVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums