Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

64 65IevadsVeselība ir viena no svarīgākajām un nozīmīgākajām cilvēka pamattiesībām, kas noteikta Latvijaslikumdošanā. LR Satversmes 111.pantā tiek uzsvērts, ka „valsts aizsargā cilvēku veselību un garantēikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.” (LR Satversme, 111.pants, 15.02.1922.). Veselība ir jebkuracilvēka dzīves kvalitātes, personīgās un ģimenes labklājības pamats un būtiska sabiedrības sastāvdaļa.Arī Pacientu tiesību likuma 5.pantā, kurš runā par pacienta tiesībām uz ārstniecību, ir minēts, kapacientam ir tiesības uz savlaicīgu ārstniecību (Pacientu tiesību likums, 5.pants, 1.03.2010).Ja iedzīvotājam nav pieejami vai netiek sniegti savlaicīgi veselības aprūpes pakalpojumi, iespējamivairāki riski: veselības aprūpes sadārdzināšanās, pārejošas darba nespējas palielināšanās, sociālibīstamo infekcijas slimību izplatība sabiedrībā un sociālā kapitāla mazināšanās kopumā (SIA Deabaltika,2002:12). Veselības aprūpē var runāt par dažādiem rindu veidiem. Ir rindas uz operācijām, rindas pieģimenes ārstiem un speciālistiem, tāpat rindas uz procedūrām un medicīniskām tehnoloģijām.Par Latvijas veselības aprūpes pieejamības un garo rindu problēmām liecina gan 2008.gada, gan arī2009.gada Eiropas Veselības aprūpes patērētāju indekss (Euro Health Consumer Index), kur Latvija,līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir patērētājiem visnedraudzīgākā veselības aprūpes sistēma Eiropā(Health Consumer Powerhouse, 2008). Latvija ir nostabilizējusi savu vietu starp tādām Eiropas veselībasaprūpes sistēmām, kuras ir vismazāk orientētas uz pacientu (Health Consumer Powerhouse, 2009).Tāpēc bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kā notiek rindu veidošana, plānošana un kontrole pie ārstiemspeciālistiem uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem Latvijā un kā notiek rindu veidošana Vidzemesslimnīcā un Madonas slimnīcā pie ārstiem speciālistiem uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem. No tāarī izriet bakalaura darba jautājums - kādi pasākumi varētu tikt veikti, lai samazinātu garās rindas pieārstiem speciālistiem uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem Vidzemes slimnīcā un Madonas slimnīcā?MetodeLai atbildētu uz pētījumā izvirzīto jautājumu, tika izmantots jaukts pētījuma dizains. Pētījumā tikaizmantotas gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās pētniecības metodes. Pētījuma metodes ietver normatīvoaktu analīzi, ekspertu intervijas, anketēšanu un tiešo novērošanu slimnīcās.Pētījuma dalībnieki bija Madonas slimnīca un Vidzemes slimnīca [Valmierā]. Šīs slimnīcas tika izvēlētaspēc iedzīvotāju skaita šajās pilsētās un rindu garuma pie ārstiem speciālistiem.Darbā tika analizēts normatīvais regulējums saistībā ar veselības aprūpes pieejamību un rindām - vairindu veidošana un kontrole tiek noteikta likumdošanā un vai tā tiek kontrolēta valsts un pašvaldībulīmenī. Pētījuma laikā tika veiktas intervijas arī ar Madonas slimnīcas medicīnisko direktori, Vidzemesslimnīcas uzskaites un statistikas daļas vadītāju, VOAVA, tagad Veselības norēķinu centra (turpmāktekstā-VNC), Ambulatoro pakalpojumu departamenta pārstāvi.Pētījuma ietvaros tika veikta pacientu un ārstu novērošana Madonas slimnīcā un Vidzemes slimnīcā.Ar novērošanas palīdzību tika noskaidrots ārsta noslogojums un nodarbinātība, ārsta darba ražīgums,pacientu plūsma pie ārsta ārstniecības iestādē, pacientu uzvedība rindā, rindas garums, pacientugaidīšanas ilgums rindā. Novērošana ilga trīs nedēļas. Novērošanas veikšanai tika piesaistīti palīgspēki- Vidzemes Augstskolas Sociālo zinātņu fakultātes studenti. Novērošanai kopā tika izvēlētas septiņasārstu specialitātes - ginekologi, onkologi, traumatologi, kardiologi, neirologi, acu ārsti un ausu - kakla -deguna ārsti (LOR), lai aptvertu pēc iespējas plašāku ārstu speciālistu loku. Katrā ārstniecības iestādētika izvēlēts konkrēts ārstu speciālistu skaits, kas tika noteikts, pamatojoties uz ārstniecības iestādeslielumu - gultu skaitu, ārstu speciālistu skaitu, ambulatorās nodaļas lielumu. Vidzemes slimnīcā tikanovēroti trīs ārsti speciālisti no katras specialitātes; ārsti tika novēroti trīs nedēļas. Kopā Vidzemesslimnīcā tika novērotas 50 ārstu speciālistu rindas. Madonas slimnīcā tika izvēlēti divi ārsti no katrasspecialitātes, kas tika novēroti divas nedēļas. Kopā Madonas slimnīcā tika novērotas 20 ārstu speciālisturindas. Kopā tika novēroti 562 pacienti Vidzemes slimnīcā un 202 pacienti Madonas slimnīcā. Laiapkopotu novērošanas materiālus un aprēķinātu ar rindām saistītos rādītājus, tika izlietotas citu valstupētījumos izmantotās formulas rindu aprēķināšanai.Bez novērošanas tika veikta arī pacientu aptauja. Ar aptaujas palīdzību tika noskaidrota pacientuapmierinātība ar rindām, ārstniecības iestādi, ārstu darba laiku un pierakstīšanās iespējām. Aptaujasizlases ģenerālo kopu veidoja visi pacienti, kas novērošanas veikšanas dienā bija ieradušies pie ārstaspeciālista. Kopā abās slimnīcās tika aptaujāti 513 pacienti, bet aizpildīt anketas atteicās 251 pacients.DiskusijaLatvijas veselības aprūpes regulējumā iztrūkst svarīga sasaiste starp Latvijas Satversmē noteiktāmprasībām un Ārstniecības un Pacientu tiesību likumā noteiktām prasībām. Satversmē tiek uzsvērts,ka valstij ir jānodrošina veselības aprūpes minimums valsts iedzīvotājiem (LR Satversme, 111. pants,15.02.1922.). Bet tas, ko sevī iekļauj veselības aprūpes minimums, netiek paskaidrots. Tāpat netiekatrunāts, ka veselības aprūpes minimums ir saistīts ar pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiemun ka pakalpojuma pieejamība sevī ietver arī rindas. Netiek pieminēts, ka gaidīšana garās rindās irkaitējošas pacienta veselībai un dzīvībai un ir pretrunā ar cilvēktiesībām. Pētījumos tiek uzsvērts, kazaudējumi, kas rodas, pacientiem ilgi netiekot pie ārsta, bieži vien noved pie smagākas saslimšanas vaipat mokām. Tas ir pretrunā ar cilvēktiesībām (Hirvonen, Blom, Tuominen, Seitsalo, Lehto, Paavolainen,Hietaniemi, Rissanen, Sintonen, 2007:209).Pašlaik visos politikas plānošanas dokumentos, likumos un normatīvos aktos tiek runāts par pakalpojumupieejamību. Arī attīstoties Latvijas veselības aprūpes sistēmai, kopš neatkarības atjaunošanas,pakalpojuma pieejamība visos politikas plānošanas dokumentos un programmās tiek uzsvērta kāviena no vērtībām, kas jānodrošina. Bet nevienā no tiem nav pateikts, ka pakalpojuma pieejamība irsaistīta arī ar rindām pēc šiem pakalpojumiem. Rindu problēmas pamana tikai starptautiski aktori,piemēram, Eiropas veselības patērētāju indeksa veidotāji, un pacienti, bet Latvijas veselības aprūpespolitikas veidotāji rindu problēmām lielu uzmanību nepievērš, neskatoties uz to, ka pat valsts institūcijustatistikas dati un dažādi pētījumi norāda uz pastāvošu rindu problēmu.Pakalpojuma pieejamības skaidrojumu pārsvarā var redzēt vairākos politikas plānošanas dokumentos,kur pakalpojuma pieejamība tiek saprasta kā pieeja ārstniecības iestādei personām ar īpašāmvajadzībām, pieeja neatkarīgi no pacienta dzīvesvietas, vecuma, saslimstības, rases, tautības vai citiemsociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Tāpat politikas plānošanas dokumenti piedāvā vairākas arpakalpojuma pieejamību saistītas problēmu risināšanas aktivitātes, kas ir netieši saistītas arī ar rindāmun to mazināšanu.Pašvaldību noteiktās funkcijas saistībā ar pakalpojumu pieejamību ir noteiktas likumā “Par pašvaldībām”,parādot, ka pakalpojuma pieejamības jautājumi ir ne tikai valsts augstāko institūciju atbildība, bet arī to,ka arī reģionālā līmenī ir jābūt institūcijai, kas par to atbild, jo tikai pašvaldība labāk zinās, kāds ir esošāreģiona dzīvojošo veselības stāvoklis, kādas ir problēmas un kādi pakalpojumi vairāk būtu jāattīsta šajānoteiktā pašvaldībā. Lielākoties tomēr pašvaldībām lielāka loma un ietekme ir sociālo jautājumu nekāveselības aprūpes jautājumu risināšanā. Bieži vien pašvaldībām ir grūti nākt ar saviem ieteikumiemvai iniciatīvām, kas norāda, ka, lai arī likumdošanā ir noteikta decentralizēta pakalpojumu pieejamībasnodrošināšana, lēmumi lielākoties tiek pieņemti centralizēti.Analizējot atbildības sadali, nav konkrēti noteikts, kur beidzas VNC funkcijas un atbildība un kursākas ārstniecības iestāžu atbildība. VNC ir augstākā institūcija, kas nodarbojas ar regulējošo funkcijupakalpojuma pieejamības nodrošināšanā, tai skaitā rindu veidošanā. VNC prasības, kas būtu jāpildaārstniecības iestādēm tiek noteiktas līgumos, ko katru gadu ārstniecības iestāde slēdz, lai saņemtunoteiktu finansējumu valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanai; par ārstniecības iestādes iekšējodarba organizāciju VNC neatbild, bet tikai kontrolē un uzrauga ārstniecības iestāžu darbu, kopā arVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums