Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

48 49IevadsVeselība ir svarīgs indivīda resurss, lai varētu pilnvērtīgi dzīvot un strādāt. Vesela sabiedrība sniedzlabumu valstij un sabiedrībai kopumā. Tomēr Latvijā pēdējos gados pakāpeniski tiek samazinātsfinansējums veselības nozarei; to lielā mērā ietekmējusi ekonomiskā situācija valstī. Piemēram, ja2007.gadā veselības budžets bija 514 809 miljoni latu, 2008.gadā 575 622 miljoni latu, tad 2009.gadā453 640 miljoni latu, bet 2010.gadā vairs tikai 432 780 miljoni latu (Veselības ministrija, Publikācijas unstatistika). Finansējuma apmēra izmaiņu dēļ tika slēgtas slimnīcas un samazināts veselības aprūpespersonāls. Tas palielina iespējamību, ka iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu pieejamība arvienpasliktināsies. Daudziem ārstiem var pietrūkt motivācijas turpināt darbu Latvijā, liekot meklēt iespējasārvalstīs, kas vēl vairāk pastiprinātu pakalpojumu pieejamības problēmu. Pēc Latvijas Ārstu biedrībassniegtās informācijas, iepriekš katru gadu uz ārvalstīm devās 80 - 100 ārstu, lai strādātu savā profesijā(Brokāne, Stalidzēns, 19.02.2009.). Taču 2009.gadā no Latvijas aizbrauca jau 231 ārsts (BNS, 02.01.2010.).Līdz ar to ir jāmeklē jaunas iespējas, kā piesaistīt finanšu līdzekļus veselības nozarei, izmantojot tāspotenciālu, un veicināt Latvijas ekonomisko attīstību kopumā.Viena no iespējām ir veselības pakalpojumu eksports kā papildu ienākumu veids. Arī Latvijas Stratēģiskāsattīstības plānā 2010.-2013.gadam kā viens no vidēja termiņa uzdevumiem minēts veselības pakalpojumueksports, tā veicināšana (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, 01.04.2010:8). Pašlaik šiepakalpojumi ir vērsti uz iekšējo tirgu, tomēr ir radīts cilvēkresursu un infrastruktūras pamats, lai orientētosarī uz eksportu, kas varētu veicināt ekonomisko izaugsmi (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietuministrija, 29.01.2010:4). Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.-2013.gadam, izmantojot Centrālāsstatistikas pārvaldes datus, minēts, ka iebraucēju, kuru mērķis bijis saņemt veselības pakalpojumus,2007.gadā bija 0,2%; plānā izvirzīts uzdevums, ka 2013.gadā tiem jābūt 1% no visiem iebraucējiem, kāarī ir noteikta Veselības ministrijas atbildība šajā jautājumā (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietuministrija, 01.04.2010:8). Šī pētījuma mērķis ir izvērtēt veselības pakalpojumu eksporta attīstīšanasiespējas Latvijā, ņemot vērā, ka veiksmīgas darbības rezultātā tiktu sniegts ekonomiskais pienesumsgan veselības nozarei, gan valsts ekonomikai kopumā. Pētījuma jautājums ir: kādas ir Latvijā sniegtoveselības pakalpojumu eksporta iespējas? Lai to uzzinātu, literatūras analīzē tiks aplūkota citu valstupieredze, iepriekš veiktie pētījumi saistībā ar veselības pakalpojumu eksportēšanas uzsākšanu unattīstīšanu, savukārt, lai izvērtētu Latvijas līdzšinējo pieredzi un darbības attīstīšanas iespējas, tiksveiktas intervijas ar dažādu nozaru ekspertiem. Ierobežojumus varētu radīt apstāklis, ka, izvēloties citusekspertus, pieredze un viedoklis varētu būt atšķirīgi.1. Veselības pakalpojumu eksportēšanaValstij, lai tā varētu funkcionēt, ir nepieciešama gan vesela sabiedrība, gan attīstīta ekonomika unfinansiālie līdzekļi.. Ja nebūs veselas sabiedrības, nebūs darbaspēka, kas virzīs ekonomiku, savukārt,ja nebūs attīstītas ekonomikas un finanšu līdzekļu, tā nespēs pietiekami ieguldīt veselības nozarē, laiapmierinātu iedzīvotāju vajadzības. Līdz ar to starp veselu sabiedrību un valsts ekonomisko stāvokliir savstarpēja mijiedarbība. Veselības pakalpojumu eksports ir veids, kā gūt finanšu no ārpuses – cituvalstu iedzīvotājiem, kas ierodas pēc pakalpojumiem.Pirms tiek aplūkoti veselības pakalpojumu eksportēšanas priekšnoteikumi, kā arī gūstamie labumi,pastāvošie šķēršļi un trūkumi, svarīgi izskaidrot, ko sevī ietver termins – veselības pakalpojumu eksports.Iepriekš veiktajos pētījumos nav vienprātības, kurš būtu piemērotākais apzīmējums eksportam, ja tieksniegti dažādi pakalpojumi, kas saistās ar indivīda veselības uzlabošanu. Medicīnas pakalpojumi ietverplastisko un ortopēdisko ķirurģiju, kardioloģijas procedūras un citas medicīniskās iejaukšanās (Turner,2007:308). Taču, ja klients dodas uz SPA, masāžu, terapiju vai vietām, kur var sevi garīgi atbrīvot unattīstīt, tos sauc par labjūtas pakalpojumiem, bet veselības pakalpojumi ietver profilaktiskās procedūras,vitamīnu kūres un diētas nepieciešamības novērtēšanu. Savukārt reproduktīvie pakalpojumi tieksniegti pāriem, kuri vēlas kļūt par vecākiem , bet ir saskārušies ar neauglības problēmām. Tomēr šajāpētījumi tiks izmantots viens apzīmējums – veselības pakalpojumu eksports, kas ietver gan medicīnaspakalpojumus, gan labjūtas pakalpojumus, jo grozījumi Ārstniecības likumā nosaka, ka „veselība irfiziska, garīga un sociāla labklājība, valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats.Veselības aprūpe ir veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju īstenots pasākumu komplekss pacientaveselības nodrošināšanai, uzturēšanai un atjaunošanai” (3.pants, 08.05.2008.). Arī Pasaules Veselībasorganizācija nosaka, ka veselības pakalpojumi ietver gan diagnozes noteikšanu, ārstēšanu, gan arīveselības veicināšanu, saglabāšanu un atjaunošanu (World Health Organization). Līdz ar to veselībaspakalpojumi ir kopējais ietvars, kurā ietilpst dažādi saistītie pakalpojumi.1.1. Veselības pakalpojumu eksportēšanas uzsākšana un attīstīšanaVeselības pakalpojumu eksports nav tikai globalizācijai raksturīga, jauna parādība. Jau 17.gadsimtāturīgākie Eiropas iedzīvotāji ceļoja uz Nīlu, kur tika sniegti SPA un citi specializēti pakalpojumi (Burkett,2007:226). Tomēr globalizācija ir veicinājusi, ka mūsdienās pieprasījums pēc veselības pakalpojumiem,kurus piedāvā citā valstī, pieaug. Lai veselības pakalpojumu eksportēšana veiksmīgi tiktu uzsāktaun attīstītos, gan pakalpojumu sniedzējiem, gan valstij jāņem vērā vairāki aspekti un jāveic noteiktasdarbības.1.1.1. Veselības pakalpojumu sniedzēju lomaLai uzsāktu veselības pakalpojumu eksportēšanu, ir svarīgi pirms tam izvērtēt, kurā virzienā specializēties(Plock, 07.1996). Pakalpojumu sniedzēji veselības tūristiem visbiežāk piedāvā tādus pakalpojumuskā SPA, ājurvēdas un tradicionālo medicīnu, plastisko ķirurģiju, ortopēdiskās procedūras, kataraktasķirurģiju, zobārstniecības pakalpojumus, sirds ķirurģiju, orgānu un kaulu smadzeņu transplantāciju(Turner, 2007:308). Tāpēc ārstniecības iestādes, vēloties konkurēt, meklē jaunas iespējas. Jāņemvērā vēl vairāki faktori: pirmkārt, potenciālo valstu, kurām eksports tiks piedāvāts, attīstības līmenis,iedzīvotāju vidējie ienākumi un pieprasījums pēc konkrētā pakalpojuma (Plock, 07.1996). Otrkārt,jāizvērtē tirgus; kādi noteikumi tajā pastāv – ierobežojumi un priekšrocības. Treškārt, svarīga ir izmaksuatšķirību nodrošināšana, lai ieskaitot ceļa un uzturēšanās (t.sk ēšanas) izdevumus, pacientam aizvienbūtu izdevīgi ierasties pēc veselības pakalpojumiem (Turner, 2007:309). Lai pievērstu starptautiskoklientu uzmanību, ārstniecības iestādes cenšas piedāvāt arī papildu pakalpojumus, kas būtu nozīmīgipacientam, piemēram, sniedz profesionālu medmāsu aprūpi, masāžu terapijas, piecu zvaigžņuviesnīcas, tūlītēju piekļuvi profesionālam ārstam, transportu no lidostas uz ārstniecības iestādi, ēdienu,kuru gatavo populāru vietējo restorānu pavāri (Chantarapitak, 2006, citēts pēc Turner, 2007:311). Svarīgsfaktors var būt arī pakalpojuma sniedzēja ģeogrāfiskais novietojums – silti laika apstākļi pavasarī, SPA,jūras tuvums, kalnu sanatorijas; tas viss piesaista pacientus, kuri vēlas ne tikai ārstēties, bet arī ceļotun atpūsties (Turner, 2007:306). Dažkārt ģeogrāfiskajā novietojumā ir nozīmīgi, cik tuvu valsts robežaiatrodas ārstniecības iestāde, lai potenciālajiem pacientiem nav tālu jādodas (Nelson, 2009:247-249).Vēl viens būtisks aspekts ir kaimiņos esošās valstis un savstarpējās attiecības ar tām, kas var būt ganlabvēlīgas, gan nelabvēlīgas, tādējādi ietekmējot iedzīvotāju ierašanos pēc veselības pakalpojumiem.Kopumā veselības pakalpojumu sniedzēji un klients nav vienīgie „spēlētāji” veselības tūrismā;iesaistītas ir arī valsts aģentūras, valsts – privātā partnerība, privāto ārstniecības iestāžu asociācijas,aviokompānijas, viesnīcu tīkli un investori (Turner, 2007:303). Piemēram, lai atrastu informāciju parkādu ārstniecības iestādi ārvalstīs, pacienti parasti izmanto to mājas lapas internetā, veselības tūrismaoperatorus un tradicionālās tūrisma aģentūras (Whittaker, 2008:276).1.1.2.Valsts lomaLai cik veiksmīga būtu ārstniecības iestādes stratēģija, liela loma ir valsts īstenotajai politikai – ganvalstī, kur atrodas pakalpojumu sniedzējs, gan valstī, kur dzīvo potenciālie klienti. Lai piesaistītu ārvalstupacientus, svarīga ir valstī pastāvošā veselības sistēma – cenu, nodokļu politika; kāds ir noslogojums,Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums