Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

98 99Kā galvenais SA mērķis 22 kampaņās akcentēta sabiedrības vai kādas konkrētas mērķa grupaspārliecināšana par organizācijas darbību, pasākuma nepieciešamību vai kādu citu nozīmīgu aktivitāti.Kampaņās visbiežāk izmantota divvirziena komunikācijas virziens (19 kampaņās jeb 56% gadījumu).Daļai no divvirzienu komunikācijas virziena kampaņām tiek jautāts sabiedrības viedoklis, tomēr tasnetiek ņemts vērā vai atkārtoti pārbaudīts pēc kampaņas realizācijas. 44% gadījumu jeb 16 kampaņāsizmantots vienvirziena komunikācijas virziens. Pētniecība visbiežāk (17 gadījumu jeb 50% no kampaņām)tiek izmantota, lai novērtētu publikas parametrus un attieksmi pirms SA kampaņām. 9 gadījumosattieksme tiek novērtēta arī pēc kampaņas norises. Bieži pētījumi tiek veikti, lai precīzāk sagatavotuinformāciju sabiedrībai (13 gadījumu). Visvairāk SA kampaņās tiek izmantoti abi komunikācija kanāli.27 gadījumu kampaņu veidotāji komunikāciju ar sabiedrību veidojuši, izmantojot gan mediētos ganstarppersonu komunikācijas kanālus.Analizējot visus izskatītos rādītājus kopumā, visvairāk kampaņās dominē tādas aktivitātes, kas vairākskaidrojamas ar organizācijas interesēm un vajadzībām, sekundārs paliek sabiedrības profils, vajadzībasun mērķi.Secinājumi1. Kvalitatīvās kontentanalīzes rezultātā visas 35 Latvijas sabiedrisko attiecību kampaņas laikaposmā no 2006. līdz 2009. gadam tiek saistītas ar kādu sabiedrisko attiecību modeli.2. Laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam Latvijas sabiedrisko attiecību kampaņas visbiežākreprezentē divu ceļu asimetrisko un preses aģenta modeļus.3. Galvenās sabiedrisko attiecību vērtības laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam ir organizācija,tās publicitāte, kā arī sabiedrības pārliecināšana par labu organizācijas viedoklim.4. Latvijas sabiedrisko attiecību kampaņās laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam visbiežāktiek izmantota pārliecināšana ar divvirziena komunikācijas metodēm. Pirms un pēc kampaņastiek veikti publikas attieksmes pētījumi (visvairāk tikai pirms), kā arī ar mērķa publikām tiekkomunicēts gan mediēti, gan ar starppersonu palīdzību.5. Atšķirības vērojamas starp “Baltic PR Awards” izveidotajām kampaņu kategorijām un modeļulietojumu laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam: “Sabiedriskās politikas”, “Sponsorēšanas”un “Integrētā mārketinga” kampaņās tiek izmantots preses aģenta modelis; “Valsts pašvaldībuun publiskā sektora”, “Krīzes komunikācijas”, “Sociālās” kampaņās tiek izmantots divu ceļuasimetriskais modelis.6. Laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam Latvijas sabiedrisko attiecību privātajā darbībassektorā visbiežāk tiek reprezentēts preses aģenta modelis.7. Latvijas nevalstisko organizāciju, sabiedriskā sektora un valsts kampaņās laika posmā no 2006.līdz 2009. gadam visvairāk tiek reprezentēts divu ceļu asimetriskais modelis.8. Laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam, kampaņās izmantojot divu ceļu asimetrisko modeli,organizācijas visbiežāk cenšas pievērst sabiedrības uzmanību un mainīt tās attieksmitādos sociālos jautājumos kā smēķēšana vai mežu piesārņošana, neaizmirstot akcentēt arīorganizācijas nosaukumu kampaņu laikā.9. Laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam, kampaņās izmantojot preses aģenta modeli,organizācijas visbiežāk vēlas aktualizēt savu nosaukumu medijos, akcentējot pasākumu, kastiek sponsorēts, vai arī kādu konkrētu produktu vai pakalpojumu, ko piedāvā organizācija.10. Laika posmā no 2006. līdz 2009. gadam tiek veidotas arī sabiedrisko attiecību kampaņas, kasvairāk saistītas ar mārketinga aktivitātēm, izmantojot sabiedriskās attiecības peļņas gūšanasnolūkos. Kampaņās visbiežāk tiek izcelts kāda jauna produkta vai pakalpojuma nosaukums,pozitīvās īpašības vai arī vienkārši pastiprināta organizācijas publicitāte atpazīstamības unpeļņas nolūkos.11. Kopumā, analizējot Latvijas sabiedrisko attiecību praksi laika posmā no 2006. līdz 2009.gadam, ir manāmas vairākas pozitīvas iezīmes, piemēram, kampaņu un organizāciju mērķusasniegšana (veiksmīgs kampaņu atspoguļojums no organizatoru puses, jo tiek sasniegtiizvirzītie kampaņu mērķi), nozīmīgu sociālo jautājumu aktualizēšana, kā arī dialoga veidakomunikācija starp organizācijas vadību un darbiniekiem.12. Attīstoties mediju un ziņas ātrumam, veiksmīgākai un saistošākai komunikācijai Latvijassabiedrisko attiecību speciālisti aizvien vairāk pievērš uzmanību mērķa grupu personībasprofiliem, lai pēc iespējas efektīvāk piesaistītu mērķa auditorijas uzmanību ar tām interesējošiemun būtiskiem ziņojumiem, notikumiem vai cita veida aktivitātēm.NobeigumsRezumējot iepriekš minēto, var secināt, ka Latvijas SA praksē tiek pielietoti visi četri SA modeļi, kasliecina par pilna spektra SA aktivitātēm. Vairums Latvijas SA kampaņas ir vērstas uz publicitāti unpārliecināšanu, reprezentējot preses aģenta un divu ceļu asimetriskos modeļus. Četru gadu laikā SAprakse nav krasi mainījusies, tomēr būtiskas iezīmes ir katrai kampaņas kategorijai atsevišķi. Attīstotiesmediju un ziņas ātrumam, par ko liecina ziņu daudzuma palielināšanās ikdienas dzīvē, veiksmīgākaiun saistošākai komunikācijai Latvijas SA speciālisti aizvien vairāk pievērš uzmanību mērķa grupupersonības profiliem. Arī vienvirziena komunikācijā visbiežāk izmanto gan mediētos, gan starppersonukomunikācijas kanālus.Izvērtējot Latvijas sabiedrisko attiecību prakses tendences, būtiski akcentēt visbiežāk lietotos modeļusun to galvenās vērtībās. Kā pierāda pētījums, Latvijas SA praktiķi visbiežāk izmanto modeļus, kas saistītiar pārliecināšanu un publicitāti (divu ceļu asimetriskais un preses aģenta modeļi). Izmantojot iepriekšminētos modeļus, sabiedrība neizjūt vienlīdzību starp organizāciju un to sabiedrības daļu, kas vēlas arorganizāciju komunicēt. Izjūtot tikai pārliecināšanu vai viena viedokļa dominanti, iespējams, var rastiespretestība, kas sākotnēji varētu izpausties kā negācijas par SA kopumā, kas arī tiek akcentēts pētījumaproblēmā.Kā viens no veiksmīgākajiem risinājumiem stereotipu un negatīvu viedokļu mazināšanā vai izskaušanāpilnībā, varētu būt biežāka divu ceļu simetriskā modeļa pielietošana. Pašlaik Latvijas SA praksē divu ceļusimetriskais modelis vairāk tiek lietots tikai iekšējā komunikācijā ar darbiniekiem, kas veido veiksmīgukorporatīvo vidi. Tomēr, veidojot tikpat atklātu un atvērtu dialogu arī ar savām mērķa publikām,sabiedrība varētu justies novērtēta un beigās arī atvērtāka organizācijas idejām un ierosinājumiem.Būtiski izprast dialoga lomu savstarpējā sapratnē un attiecībās kopumā, kas pēc efektīvas un uzticamaskomunikācijas var veiksmīgi veidot ne tikai organizācijas (un SA) tēlu sabiedrības acīs, bet arī palīdzētorganizācijai daudz efektīvāk izprast savu mērķa publiku vajadzības un vēlmes.Svarīgi akcentēt arī pētījumu nozīmību SA praksē. SA praktiķi izmanto personības profilu (attieksmes,vērtības, vajadzības) pētījumus pirms un pēc kampaņām. Tomēr vairums no kampaņu organizatoriempētījumus veic tikai pirms kampaņu veidošanas. Pētījumi, kas veikti pirms kampaņām, SA speciālistiemefektīvāk palīdz izvērtēt problēmjautājumus, kā arī veidu, kā komunicēt konkrēto ziņojumu katraimērķa publikai atsevišķi. Tomēr, ja SA speciālisti pievērstu lielāku uzmanību arī pētījumiem, kasveikti pēc kampaņu izpildes, būtu vieglāk noteikt problēmjautājumus, kas vēl joprojām nav skaidri,aktualizēt mērķa publikas, līdz kurām komunikācija nenonāca efektīvi, kā arī atklāt veidus, kā turpmākbūtu iespējams komunicēt ar konkrētajām mērķa publikām. Šādi pētījumi pēc kampaņām nav saistītitikai ar sabiedrības attieksmes mērījumiem – tie var iekļaut problēmjautājumu izpratni, mērķa publikuaktivitāti un nākotnes vīzijas saistītas ar problēmjautājumu, mērķa publiku ieteikumus, kā arī daudzucitus mērījumus, kas palīdzētu turpmākai komunikācijai starp organizāciju un mērķa publikām.Vidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums