Elektroniski sagatavots arī Vidzemes Augstskolas 4. Studentu

82 833. Pētījumā analizēto gadījumu privāto atbalstītāju kopējais viedoklis ir, ka privātā sektorataustāmais ieguldījums kultūras nozares atbalsta projektos ir lielāks par tā [privātā sektora]ieguvumu, tādējādi atbalsts kultūrai būtiski atšķiras no citiem sponsorēšans veidiem,piemēram, sporta, kur atdevi iespējams vieglāk izmērīt.4. Pētījumā analizētie četri gadījumi privātā finansējuma piesaistei kultūras sektorā sniedzilustratīvu ieskatu sadarbības projektos, tomēr nav iespējams izveidot universālu modeli, kasraksturotu privātā finansējuma piesaisti.5. Kultūras projektu atbalsta veidošana ilgtermiņā ir abpusēji izdevīga iesaistītajiem partneriem- ļaujot kultūras projektu organizatoriem veidot ilgtermiņa darbības plānus un realizētapjomīgākus projektus, bet atbalstītājiem ļaujot gūt maksimālu labumu attiecību veidošanāar mērķauditorijām.6. Veiksmīgas kultūras finansēšanas sadarbības izveidē un uzturēšanā svarīgs ir cilvēkapersonības faktors, kas ietver sponsora izpratni par kultūru un tās procesiem un personīguinteresi par to.7. Aplūkotais dejas izrādes „No zobena saule lēca” gadījums parāda lielo informatīvā atbalstanozīmīgumu, kas var ļaut projektam attīstīties, un parāda, ka lokāla mēroga kultūras projekti irspējīgi sevi atpelnīt.8. Gan kultūras projektu organizatoru, gan privāto atbalstītāju viedoklis liecina, ka krīzes ietekmēprivātā finansējuma piesaistes iespējas nav nedz būtiski samazinājušās, nedz palielinājušās.Ieteikumi1. Veiksmīgai privātā finansējuma piesaistei kultūras sektorā svarīga ir komunikācija un attiecībuveidošana, tādēļ kultūras organizatoriem nepieciešams meklēt sadarbības partnerus, ar kuriemveidojas ne tikai profesionāla sadarbība, bet arī savstarpēja sapratne. Turklāt visā sadarbībaslaikā nepieciešams domāt par attiecību kopšanu, lai veicinātu attiecību ilglaicīgumu, kas irnozīmīgs gan kultūras sektoram, gan arī privātajam atbalstītājam.2. Lai iegūtu privātā sektora atbalstu, ir svarīgi par kultūras projektu informēt potenciālossponsorus. Tieša piedāvājuma sūtīšana ir tikai viens no posmiem. Kultūras darbiniekam irjānodrošina, ka informācija par projektu nonāk līdz īstajam partnerim. Ne vienmēr ir iespējamsizpētīt un atrast visus potenciālos atbalstītājus tiešā veidā. Mēģinot tikai izskaitļot labākoatbalstītāju, var pazaudēt iespējas, par kurām nav tiešas informācijas. Tā kā veiksmīgassadarbības izveide zināmā mērā saistīta ar veiksmes faktoru, lai gan cilvēku, gan institūcijustarpā būtu iespējams veidot draudzīgas attiecības, ir svarīgi runāt par savu projektu dažādāsvidēs un uzturēt ideju dzīvu. Tādējādi partnerus iespējams atrast arī pastarpināti, kad cilvēkspats nav spējīgs sniegt finansiālu atbalstu, bet, aizraujoties ar ideju, mēģina palīdzēt, iesaistotpotenciālos atbalstītājus.3. Veiksmīgas sadarbības veidošanā galvenais tomēr nav finansējums, bet gan tādi aspekti kākomunikācija, sponsora personīga interese par projektu, kā arī zināšanas par kultūru un tāsnorisēm. Kopumā runa nav par naudu, bet gan par vērtībām. Neizglītotu un nezinošu potenciālosadarbības partneri būs ļoti grūti iekārdināt arī ar lielisku biznesa ieguvumu piedāvājumu.4. Kultūras projektu organizatoriem ir jāsaprot, ka dažas aktivitātes nepieciešams veikt arī bezfinansiāla atbalsta, tādējādi ieguldot nākotnes sadarbības iespējās. Vispirms ir nepieciešamsieguldīt darbu izglītošanā - jo vairāk būs cilvēku, kuri ir zinoši un orientējas kultūrā, jo vairākviņi būs ieinteresēti to atbalstīt. Tas nozīmē arī, ka kultūras projektu organizatori nedrīkstuzskatīt, ka viņu projektam ir jābūt visiem zināmam, bet gan jāspēj vēlreiz un vēlreiz stāstītpar to. Pat tad, ja tas ir starptautisks un daudzgadīgs pasākums, pastāv iespējamība, ka pilnīginesaistītā nozarē strādājošs uzņēmējs par to nekad nav dzirdējis. Ir ārkārtīgi svarīgi izvairītiesno pārliecības, ka ikviena cilvēka pienākums ir atpazīt visus kultūras projektus.Literatūras sarakstsAlasuutari, P. (2001). Art, Entertainment, Culture, and Nation. Cultural Studies. Critical Methodologies(157-181).„Baltic Project consulting”, SIA (2006) „Kultūras nozares nozīme Latvijas tautsaimniecībā un ESstruktūrfondu izmantošana kultūras vajadzibām” Skatīts 18.10.2009. Pieejams: http://www.esfondi.lv/upload/01-strukturfondi/petijumi/Kulturas_nozares_nozime_LV_tautsaimnieciba_02.pdfBendiksens, P. (2008). Ievads kultūras un mākslas menedžmentā. Rīga: Jāņa Rozes apgādsBērziņš, I. (2006). Fondu un ziedojumu nozīme krīzē nonākušas valsts pārvaldes laikā // Nēbels, K. P.,Bērziņš, I. (red). Cilvēku, zīmolu, mediju un kultūras menedžments (182-191) Rīga: Jāņa Rozes apgādsBiedrība „Culturelab”, mājas lapa, sadaļa Budžets 2010. Apskatīts: 18.10.2009. Pieejams: http://culturelablv.wordpress.com/2009/09/22/butisks-finansejuma-samazinajums-kulturas-nozarei/Bilodū, S., Kolbērs, F., Nantels, Ž., Ričs, D. (2007). Kultūras organizācijas un mārketings // Kultūras unmākslas mārketings (15-37). Rīga: RD Rīgas Kongresu namsBunkše, I. (2006). Vai latvietis mīl mākslu? Mākslas un sabiedrības mijiedarbība. // I. Brikše (red.),Informācijas vide Latvijā: 21.gadsimta sākums (297-310). Rīga: ZinātneDemakova, H. (2005). Latvijas kultūrpolitika kā tradicionālā procesa pārmantotāja un (ne)pragmatiskascīņas lauks//Kultūr-politika. Rīga: Jāņa Rozes apgādsDiena, ziņu portāls, sadaļa Tautas balss. Apskatīts: 16.05.2010. Pieejams: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/90-321-santimiGērings, M. (2006). Fondi kā pārmaiņu attīstības dzinējspēks. Fondu menedžments //Nēbels, K. P., Bērziņš, I. (red). Cilvēku, zīmolu, mediju un kultūras menedžments (192-199) Rīga: JāņaRozes apgādsHarvey, D., O’Hagan, J. (2000). Why Do Companies Sponsor Arts Events? Some Evidence and a ProposedClassification. Journal of Cultural Economics. Vol. 24, pp. 205-224. Retrieved: January, 7, 2009. Available:Emerald„Kinobusiņš”, mājas lapa, sadaļa Kas mēs esam. Apskatīts 16.05.2010. Pieejams:http://web.me.com/aris.seisums/Kinobusins/Kas_m%C4%93s_esam.htmlKlaičs, D. (2008). Iztēle bez robežām. Ceļvedis starptautiskai sadarbībai kultūrā. Rīga: CulturelabKleins, A. (2005). Kultūr-politika. Rīga: Jāņa Rozes apgādsJay, E., Lee, S., Sargeant, A. (2002). Major Gift Philanthropy – Individual Giving to the Arts. Oxfordshire:Centre of Voluntary Sector Management and Arts & BusinessLatvijas Nacionālais mākslas muzejs, mājas lapa, sadaļa Purvīša balva. Apskatīts 16.05.2010. Pieejams:http://www.lnmm.lv/lv/forchild/?PHPSESSID=2fe6587d9cd76f1484772d3ce94b718Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Nacionālā programma „Kultūra” 2000.- 2010., (2001). Skatīts:18.10.2009., pieejams: http://www.km.gov.lv/ui/ImageBinary.asp?imageid=306Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionālavalsts. Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes (2006). Skatīts: 18.10.2009., pieejams: www.km.gov.lv/lv/doc/dokumenti/kulturpolitikas_vadlinijas.docVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājumsVidzemes Augstskolas 4.Studentu pētniecisko darbu konferences rakstu krājums