80 81privātā finansējuma piesaistē kultūrā. Kā min Ruso, uzticību rada profesionalitāte un pēctecība (Ruso,2006:84), skatot no uzņēmuma perspektīvas viņš norāda, ka uzticībai un izpratnes radīšanai no abāmpusēm nepieciešams laiks. Savukārt Klaičs uzsver, ka privātā finansējuma piesaistes projektos, kultūrasdarbinieki komunikāciju nekādā ziņā nedrīkst uztvert kā papildu apgrūtinājumu, bet gan būtisku darbadaļu (Klaičs, 2008:83).Veicot konkrētu gadījumu analīzi un izpēti, kultūras projektu organizatori pieskārās ne tikai minētajiemprojektiem, bet arī plašākai problemātikai, kas saistīta ar finansējuma piesaisti kultūrai kopumā. Atklājāsarī gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas citas pieredzes, turklāt arī konkrēto projektu organizācijāiespējams runāt par sakarībām un dažādībām, kuras ir vērts izcelt. Daudzas līdzības saskatāmas kultūrasorganizatoru pieejās finansējuma piesaistei un uzskatos par labu praksi šajā jomā. Trīs intervētie dažādukultūras apakšnozaru pārstāvji min, ka projekta pamatā jābūt labai idejai un tikai tad to var virzīt tālāk,cerot uz veiksmīgu privātā finansējuma piesaisti.Tātad no četriem pētījuma ietvaros veiktajiem gadījumiem bijis iespējams identificēt piecas privātāfinansējuma piesaistes un sponsoru attiecību veidošanas fāzes. Pirmā ir idejas un projekta izstrādesfāze, otrā - izpētes fāze, trešā - uzrunāšanas jeb pārdošanas fāze, ceturtā - projekta realizācijas fāze,piektā - attiecību uzturēšanas fāze. Protams, katras fāzes konkrēta realizācija ir atkarīga no daudziemun dažādiem faktoriem, skatot, kāds vispār ir konkrētais projekts. Tomēr no veiktā pētījuma iespējamssecināt, ka ideālajā gadījumā šīs fāzes veido apli, kad pēc piektās atkal seko pirmā atkārtota vai pilnīgijauna projekta ietvaros. Šāds vispārīgs sadarbības modelis izveidots, balstoties konkrēto četru gadījumupozitīvajā pieredzē, tā sīkākai izstrādei un vispārināšanai nepieciešami plašāki pētījumi. Turklāt svarīgibūtu arī šo modeli izpētīt no privāto atbalstītāju perspektīvas.Darba ietvaros izpētei izvēlēti ļoti atšķirīgi gadījumi, tomēr tie visi saistīti ar kultūras jomu, ar ko skaidrojamaorganizatoru puses viedokļu līdzība lielā daļā jautājumu. Savukārt pētīto privāto atbalstītāju loks ir stipridažāds, jo pirms gadījumu atlases nebija iespējams skaidri zināt, kas un kādi ir uzņēmumi, kas sniedzsavu atbalstu kultūras projektu norisei. Tādējādi pētījuma ietvaros pārstāvētas dažādas nozares (banku,azartspēļu un mediju sektors, kā arī auto biedrība), dažādi uzņēmumu modeļi un to lielumi, kā arī dažādiatbalsta veidi. Divos gadījumos no četriem runa ir par finansiālu atbalstu, vienā par informatīvu, bet vēlvienā par tehnisku atbalstu, kas konkrētajā gadījumā ir palīdzība, piedāvājot, uzņēmuma (biedrības)rīcībā esošos transportlīdzekļus. Neskatoties uz to, saskatāmas vairākas līdzības un viedokļu sakritības.Interesanti, ka trīs intervijās dominē viedoklis par salīdzinoši mazu krīzes ietekmi uz kultūras jomu kāatbalsta lūdzēju. Visās četrās intervijās parādās viedoklis par to, ka šī brīža situācija ietekmējusi viņus kāatbalsta devējus, jo loģiski budžeta samazinājumi ir piedzīvoti. Tajā pašā laikā tiek norādīts arī, ka nevarrunāt par būtisku pieteikuma skaitu palielinājumu.Ar uzņēmējiem veiktās intervijas apliecina to, ka ir grūti runāt par vienotu formulu, kuru būtu nepieciešamsievērot, lai iegūtu privātā sektora atbalstu. Tomēr bieži interviju laikā dzirdama doma par to, ka kultūrasorganizatoriem būtu svarīgi veikt zināmus priekšdarbus gan projekta izstrādē, gan arī tirgus spēlētājuizpētē. Lielākas izredzes gūt atbalstu noteikti būtu projektam, kas zina, ko no atbalstītāja vispār vēlas,ko sagaida no sadarbības, nevis vienkārši nāk ar vispārīgu lūgumu atbalstīt. „Sinfonietta Rīga” un dejasizrādes „No zobena saule lēca” pārstāvji uzskata, ka tomēr ir nozīme arī personīgai attieksmei un cieņai,kas tiek izrādīta, ja ir redzams, ka iepriekš organizatori ir painteresējušies par uzņēmumu, zina, kasir jomas, kurās konkrētais uzņēmums darbojas. Visiem finansējuma meklētājiem, tostarp kultūrassektora pārstāvjiem, būtu jāņem vērā, ka privātajam atbalstītājam tomēr ir svarīgi, kur un kā viņa logotiek izvietots. Šajā situācijā runa nav par prasībām pēc maksimāli apjomīga logo izvietojuma, bet ganpar pretējo – ne ar visiem notikumiem uzņēmums vēlas parādīties kopā. Arī kultūras nozare kā tādatomēr vēl nav garants tam, ka uzņēmums konkrēto projektu vēlas atbalstīt. Kultūras darbiniekiem būtuļoti svarīgi saprast, ka neviens cilvēks nevar zināt visu, tādēļ uzņēmēji, kas lielākoties darbojas pilnīgicitā vidē nevar zināt visas kultūras norises. Tas nav sistemātiski un šobrīd arī mazinājies, bet tomēr irvērojamas situācijas, kad kultūras projekta organizatori sevis pārstāvēto kultūras norisi uzskata parko augstāku un elitāru, kas turklāt būtu jāzina ikvienam. Tieši otrādi, kultūras projekta organizatorauzdevums ir iepazīstināt ar projektu tā, lai uzņēmēju tas ieinteresētu. „...ir jāmāk ļoti motivēt un navjāapvainojas, ja prasa, kas jūs tur vispār tāds?” (Intervija)No pētījumā izmantoto gadījumu privāto atbalstītāju puses izpētes skaidri izrietējusi nepieciešamībato padziļināt un turpināt. Privāto atbalstītāju viedokļos nav vienotu uzskatu, visbiežāk tie sakrīt diviemno četriem konkrētajiem gadījumiem. Tomēr arī pretrunas ir visai grūti saskatāmas, vairāk vērojamasituācija, kurā uzņēmumi pieskaras pilnīgi atšķirīgām tēmām, akcentē dažādas problēmas. To,iespējams, var skaidrot ar jau minēto atbalstītāju ārkārtīgi lielo atšķirību dažādos parametros (izmērs,nozare, atbalsta forma u.tml.).Salīdzinot kopējo kultūras projektu organizatoru un projektu atbalstītāju viedokli, saskatāma uzskatudažādība, tomēr nav redzamas pretrunas uzskatos. To iespējams skaidrot ar to, ka pētījumā apskatītitikai veiksmīgas sadarbības gadījumi. Gan viena, gan otra puse minējusi arī savas personīgās pieredzesnegatīvos piemērus, tomēr šajā gadījumā tas ir vienpusējs viedoklis, tādēļ, loģiski, pretrunas neveidojas.Kultūras pasākumu organizatori saredz piecas privātā finansējuma piesaistes un sponsoru attiecībufāzes – idejas un projekta izstrāde, izpēte, uzrunāšana jeb pārdošana, projekta realizācija un attiecībuuzturēšana. Privātā sektora pārstāvju sniegtajos viedokļos tas tik skaidri neiezīmējas, bet kopumā kāsvarīgi tiek pieminēti dažādi elementi no šīm fāzēm. Tā, piemēram, abas iesaistītās puses uzskata,ka ļoti liela nozīme veiksmīgas sadarbības veidošanā ir projekta idejai un arī sponsoru tirgus izpētei.Tāpat tiek izrādīta abpusēja interese par ilgtermiņa sadarbību. Par to liecina arī vairāku privātā sektorapārstāvju uzstādījums, ka šī brīža krīzes apstākļos ir ierobežots finansējums arī sponsorēšanas jomai,tādēļ priekšroka tiek dota jau izveidoto sadarbību uzturēšanai. No finansējuma devēju puses tiek minēts,ka krīzes ietekmē varētu būt zudusi uzņēmumu elastība, tādēļ pilnīgi jauniem projektiem noteiktijāsaskaras ar papildu grūtībām. Interesanti, ka dejas izrādes „No zobena saule lēca” gadījums parāda,kā, pakāpeniski attīstot projektu, iespējams iegūt atbalstītājus un stiprināt savas izredzes finansējumaieguvei. Liela nozīme ir iespējai saņemt informatīvo atbalstu. Tas, pirmkārt, ļauj piesaistīt apmeklētājusun projektam sevi atpelnīt. Otrkārt, attīstot projektu, informatīvais atbalsts ļauj par to uzzināt arvienvairāk arī potenciālajiem atbalstītājiem un sniegt viņiem pievilcīgu publicitātes iespēju piedāvājumu. ArīDragans Klaičs norāda uz informatīva atbalsta nozīmīgumu, jo bez komunikācijas projekts citu cilvēkuuztverē vienkārši nepastāv, lai cik augtas kvalitātes virsotnes tas arī sasniegtu (Klaičs, 2008:83).No apkopotajiem rezultātiem iespējams secināt, ka liela nozīme ir attiecību veidošanā, ko intervijāssauc arī par „draudzēšanos”, „attiecību kopšanu”, „neformālu sadarbību”. Dažās intervijās tiek paustsviedoklis par cilvēka personības faktora nozīmību, savukārt citās no teiktā iespējams saprast, ka tamir bijusi nozīme. Viena no svarīgām personības iezīmēm sponsoru pusē ir tā personīga interese unizpratne par kultūru un tās procesiem.Tomēr, lai secinājumus vispārinātu, nepieciešama plašāka un tālāka izpēte. Šī darba ietvaros veiktāgadījumu izpēte ļauj izdarīt secinājumus par finansējuma piesaisti kultūras nozarē, tomēr apskatītoapakšnozaru izpētei nepieciešami vēl plašāki un padziļinātāki pētījumi. Līdzīgi ir arī ar privātā atbalstasniedzēju izpēti, jo lielā uzņēmumu pārstāvēto nozaru, izmēru, sadarbības veidu dažādība, ļāvusiiepazīties ar interesantiem viedokļiem, kuru izpratnei svarīga būtu plašāka izpēte.SecinājumiNo konkrēto gadījumu analīzes izriet vairāki secinājumi; tie nepretendē uz vispārinājumu.1. Pētījumā analizētie gadījumi parāda, ka iespējams atrast kopējas tendences par finansējumapiesaisti kultūras nozarē, bet privātā atbalsta devēju atšķirības to pārstāvētajās nozarēs,izmēros, atbalsta formās u.tml. ir tik lielas, ka neļauj atrast līdzīgo.2. Kultūras pasākumu organizatori saredz piecas privātā finansējuma piesaistes un sponsoraattiecību fāzes – idejas un projekta izstrāde, izpēte, uzrunāšana jeb pārdošana, projektarealizācija un attiecību uzturēšana –, kas veiksmīgas un ilglaicīgas sadarbības gadījumā ircikliskas.<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums
82 833. Pētījumā analizēto gadījumu privāto atbalstītāju kopējais viedoklis ir, ka privātā sektorataustāmais ieguldījums kultūras nozares atbalsta projektos ir lielāks par tā [privātā sektora]ieguvumu, tādējādi atbalsts kultūrai būtiski atšķiras no citiem sponsorēšans veidiem,piemēram, sporta, kur atdevi iespējams vieglāk izmērīt.<strong>4.</strong> Pētījumā analizētie četri gadījumi privātā finansējuma piesaistei kultūras sektorā sniedzilustratīvu ieskatu sadarbības projektos, tomēr nav iespējams izveidot universālu modeli, kasraksturotu privātā finansējuma piesaisti.5. Kultūras projektu atbalsta veidošana ilgtermiņā ir abpusēji izdevīga iesaistītajiem partneriem- ļaujot kultūras projektu organizatoriem veidot ilgtermiņa darbības plānus un realizētapjomīgākus projektus, bet atbalstītājiem ļaujot gūt maksimālu labumu attiecību veidošanāar mērķauditorijām.6. Veiksmīgas kultūras finansēšanas sadarbības izveidē un uzturēšanā svarīgs ir cilvēkapersonības faktors, kas ietver sponsora izpratni par kultūru un tās procesiem un personīguinteresi par to.7. Aplūkotais dejas izrādes „No zobena saule lēca” gadījums parāda lielo informatīvā atbalstanozīmīgumu, kas var ļaut projektam attīstīties, un parāda, ka lokāla mēroga kultūras projekti irspējīgi sevi atpelnīt.8. Gan kultūras projektu organizatoru, gan privāto atbalstītāju viedoklis liecina, ka krīzes ietekmēprivātā finansējuma piesaistes iespējas nav nedz būtiski samazinājušās, nedz palielinājušās.Ieteikumi1. Veiksmīgai privātā finansējuma piesaistei kultūras sektorā svarīga ir komunikācija un attiecībuveidošana, tādēļ kultūras organizatoriem nepieciešams meklēt sadarbības partnerus, ar kuriemveidojas ne tikai profesionāla sadarbība, bet arī savstarpēja sapratne. Turklāt visā sadarbībaslaikā nepieciešams domāt par attiecību kopšanu, lai veicinātu attiecību ilglaicīgumu, kas irnozīmīgs gan kultūras sektoram, gan arī privātajam atbalstītājam.2. Lai iegūtu privātā sektora atbalstu, ir svarīgi par kultūras projektu informēt potenciālossponsorus. Tieša piedāvājuma sūtīšana ir tikai viens no posmiem. Kultūras darbiniekam irjānodrošina, ka informācija par projektu nonāk līdz īstajam partnerim. Ne vienmēr ir iespējamsizpētīt un atrast visus potenciālos atbalstītājus tiešā veidā. Mēģinot tikai izskaitļot labākoatbalstītāju, var pazaudēt iespējas, par kurām nav tiešas informācijas. Tā kā veiksmīgassadarbības izveide zināmā mērā saistīta ar veiksmes faktoru, lai gan cilvēku, gan institūcijustarpā būtu iespējams veidot draudzīgas attiecības, ir svarīgi runāt par savu projektu dažādāsvidēs un uzturēt ideju dzīvu. Tādējādi partnerus iespējams atrast arī pastarpināti, kad cilvēkspats nav spējīgs sniegt finansiālu atbalstu, bet, aizraujoties ar ideju, mēģina palīdzēt, iesaistotpotenciālos atbalstītājus.3. Veiksmīgas sadarbības veidošanā galvenais tomēr nav finansējums, bet gan tādi aspekti kākomunikācija, sponsora personīga interese par projektu, kā arī zināšanas par kultūru un tāsnorisēm. Kopumā runa nav par naudu, bet gan par vērtībām. Neizglītotu un nezinošu potenciālosadarbības partneri būs ļoti grūti iekārdināt arī ar lielisku biznesa ieguvumu piedāvājumu.<strong>4.</strong> Kultūras projektu organizatoriem ir jāsaprot, ka dažas aktivitātes nepieciešams veikt arī bezfinansiāla atbalsta, tādējādi ieguldot nākotnes sadarbības iespējās. Vispirms ir nepieciešamsieguldīt darbu izglītošanā - jo vairāk būs cilvēku, kuri ir zinoši un orientējas kultūrā, jo vairākviņi būs ieinteresēti to atbalstīt. Tas nozīmē arī, ka kultūras projektu organizatori nedrīkstuzskatīt, ka viņu projektam ir jābūt visiem zināmam, bet gan jāspēj vēlreiz un vēlreiz stāstītpar to. Pat tad, ja tas ir starptautisks un daudzgadīgs pasākums, pastāv iespējamība, ka pilnīginesaistītā nozarē strādājošs uzņēmējs par to nekad nav dzirdējis. Ir ārkārtīgi svarīgi izvairītiesno pārliecības, ka ikviena cilvēka pienākums ir atpazīt visus kultūras projektus.Literatūras sarakstsAlasuutari, P. (2001). Art, Entertainment, Culture, and Nation. Cultural Studies. Critical Methodologies(157-181).„Baltic Project consulting”, SIA (2006) „Kultūras nozares nozīme Latvijas tautsaimniecībā un ESstruktūrfondu izmantošana kultūras vajadzibām” Skatīts 18.10.2009. Pieejams: http://www.esfondi.lv/upload/01-strukturfondi/petijumi/Kulturas_nozares_nozime_LV_tautsaimnieciba_02.pdfBendiksens, P. (2008). Ievads kultūras un mākslas menedžmentā. Rīga: Jāņa Rozes apgādsBērziņš, I. (2006). Fondu un ziedojumu nozīme krīzē nonākušas valsts pārvaldes laikā // Nēbels, K. P.,Bērziņš, I. (red). Cilvēku, zīmolu, mediju un kultūras menedžments (182-191) Rīga: Jāņa Rozes apgādsBiedrība „Culturelab”, mājas lapa, sadaļa Budžets 2010. Apskatīts: 18.10.2009. Pieejams: http://culturelablv.wordpress.com/2009/09/22/butisks-finansejuma-samazinajums-kulturas-nozarei/Bilodū, S., Kolbērs, F., Nantels, Ž., Ričs, D. (2007). Kultūras organizācijas un mārketings // Kultūras unmākslas mārketings (15-37). Rīga: RD Rīgas Kongresu namsBunkše, I. (2006). Vai latvietis mīl mākslu? Mākslas un sabiedrības mijiedarbība. // I. Brikše (red.),Informācijas vide Latvijā: 21.gadsimta sākums (297-310). Rīga: ZinātneDemakova, H. (2005). Latvijas kultūrpolitika kā tradicionālā procesa pārmantotāja un (ne)pragmatiskascīņas lauks//Kultūr-politika. Rīga: Jāņa Rozes apgādsDiena, ziņu portāls, sadaļa Tautas balss. Apskatīts: 16.05.2010. Pieejams: http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/8778/90-321-santimiGērings, M. (2006). Fondi kā pārmaiņu attīstības dzinējspēks. Fondu menedžments //Nēbels, K. P., Bērziņš, I. (red). Cilvēku, zīmolu, mediju un kultūras menedžments (192-199) Rīga: JāņaRozes apgādsHarvey, D., O’Hagan, J. (2000). Why Do Companies Sponsor Arts Events? Some Evidence and a ProposedClassification. Journal of Cultural Economics. Vol. 24, pp. 205-22<strong>4.</strong> Retrieved: January, 7, 2009. Available:Emerald„Kinobusiņš”, mājas lapa, sadaļa Kas mēs esam. Apskatīts 16.05.2010. Pieejams:http://web.me.com/aris.seisums/Kinobusins/Kas_m%C4%93s_esam.htmlKlaičs, D. (2008). Iztēle bez robežām. Ceļvedis starptautiskai sadarbībai kultūrā. Rīga: CulturelabKleins, A. (2005). Kultūr-politika. Rīga: Jāņa Rozes apgādsJay, E., Lee, S., Sargeant, A. (2002). Major Gift Philanthropy – Individual Giving to the Arts. Oxfordshire:Centre of Voluntary Sector Management and Arts & BusinessLatvijas Nacionālais mākslas muzejs, mājas lapa, sadaļa Purvīša balva. Apskatīts 16.05.2010. Pieejams:http://www.lnmm.lv/lv/forchild/?PHPSESSID=2fe6587d9cd76f1484772d3ce94b718Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Nacionālā programma „Kultūra” 2000.- 2010., (2001). Skatīts:18.10.2009., pieejams: http://www.km.gov.lv/ui/ImageBinary.asp?imageid=306Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionālavalsts. Ilgtermiņa politikas pamatnostādnes (2006). Skatīts: 18.10.2009., pieejams: www.km.gov.lv/lv/doc/dokumenti/kulturpolitikas_vadlinijas.doc<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums<strong>Vidzemes</strong> <strong>Augstskolas</strong> <strong>4.</strong><strong>Studentu</strong> pētniecisko darbu konferences rakstu krājums