šu. Un tad? Sākt vārīt visu par jaunu? Kad tiklabi jau izvārīts. Nē, to es nevaru. Es esmurakstniece, es nevaru vārīt un vārīt. Man jātiekkādā galā ar tiem papīriem. Tas laikambija diezgan labs skats, pa grīdu, ar spinātiemaplipušām plaukstām, Ēris debesīs kratījagalvu par manu saimniekošanu. Nē, šoviņš būtu sapratis, tas zaļums viņu arī būtuiedvesmojis. Nezin kāpēc, ienāk prātā, kapirms gadiem viena kritiķe man pārmetošiaizrādīja, ka viegli dzīvoju pa savu dārzu unknibinos ap estētiku, apmēram ko tādu. Tetad viņai būtu viens mazs atsvariņš.Viņa pate ir vainīga. Viņa neredz, ka es skaistumusaistu ar īstenumu un labumu, tas irsvarīgs punkts. Pats Dievs savienojis šīs lietas.Bet par to tagad nav jāskaidrojas, tagadjāpriecājas un jāpateicas debesīm, ka tik labiizdevās saglābt viru.Man patīk zaļš. Ne tāpēc, ka tas tagad modē.Tūliņ tur, Ramu dārzā – kā, lietus mākonimnākot, dziļš, ēnains zaļums klusi uzklājaszālei. Brīnišķīgs tumšzaļš mirklis, pirms sāklīt. Skaidrs, ka tā vira bija jāglābj. Te tie abiatkal ir, kopā, zaļuma skaistums un zaļumalabums. Pļavu, mežu, dārzu skaistais zaļumsun milzīgais labums, kas tajā ir, ko tas dodpasaulei. Un tad lai es laižu to izlietnē... Ne,ne. Četrām, piecām dienām tur būs, miersno gatavošanas.Un viens prasīja, kā man ejot, ko es darot.***Šodien divas zīlītes ļoti gribēja viena otrai ieknābt.Viņas ir tik mazas un smukas, tās uzskatot,kas tāds nenāk ne prātā. Bet šīs bijadusmīgas. Labu laiku viņu galviņās bija, kajāknābj tai otrai. Viņas te ganījās, lēkāja pamauru šo to uzknābādamas, bet gadotiestuvāk, abas viegli pacēlās spārnos, tā, kādaspēdas augstumā, un ar saviem knābīšiemtēmēja otrai ģīmī. Brīdi sasitās kopā, atkritamaurā, paganījās, un pēc brīža atkal taspats. Kā noteikts raksts, gandrīz rituāls, īsapacelšanās spārnos, sasišanās ar knābjiem,atkrišana atpakaļ. Jeb tas būtu pavisam citā– varbūt pat mīlestības sakarā? Izskatījās pēcplēšanās, vai kā otras padzīšana projām nosevis. Man gribētos zināt, tieši kas tas bija,par ko viņas sadusmojās, žēl, ka nepazīstunevienu putnu zinātnieku, kam to varētu pajautāt.Katrā ziņā, ja tā bija plēšanās, tad ļotiglīta, pat skaista, kā kaut kas mākslas likumībāsiestrādāts.Kādi raksti te visapkārt ir.Un mūsu apkārtnē esot uzradušies plikpaurainieKalifornijas ērgļi. Tie, kam draudēja iznīkšana,atnākuši te un sākot atkopties. Bijuiedomājusies, ka viņi dzīvo lielākos kalnos.Nevienu gan neesmu redzējusi. Te pilnīgipietiktu ar kovārņiem.Viegls, miglains vējš izgludina blūzi. Lieliskalieta, nemaz vairs neatceros, kad esmu lietojusigludekli, jau gadiem izmantoju šo miglas/vējagludināšanu. Tam nav tikai lietišķavērtība. Jūtu arī garīgu patiku, ka sadarbojosar dabas spēkiem. Tā kā mani senči to darījasavos laukos. Saimnieks vakarā izgāja ārā,klusēdams pavēroja debesis. Kāds labums,kāda pareizība tā bija, kad cilvēka skatiensvarēja slīdēt pāri savai vietai, savai zemei unsavām debesīm. Tas zūd. Vai pasaule bez tāvarēs pastāvēt?***Visu rītu viegli lija, pēcpusdienā pārstāja.Nogāju lejā apskatīt ceļmalu. Sazēlusi zāle,izrāvu pāris kumšķus kopā ar velēnu – un sabijos.Zeme mitra tikai pāris centimetru biezāvirskārtā, tālāk sauss. Kas ir? Vēl taču lietuslaiks. Kas ar koku saknēm tādā sausumāzemē? Priede... Jāaplej... cik tādam kokamvajag ūdeni?***Jau gadus vai ik dienas esmu uzmetusi skatulielajam sarkankokam, kas te paceļas pretīpāri kaimiņu dārziem. Arī par viņu šo topierakstījusi. Un šorīt, slīpai, spožai sauleiapgaismojot gravu, pa virtuves logu pēkšņiieraugu, kur tas ieaug zemē. Līdz šim bijaredzama tikai koka augšdaļa. Kaimiņš gravāpatīrījis krūmus, atsedzis to skatam. Redzuresno sarkanbrūno stumbru stingri stāvamsavā vietā. Un izjūtu to kā labumu, guvumu,dāvanu. Man sakās paldies, ka esmu to ieraudzījusi.Kluss, gaišs rīts, un stumbrs turaug. Man tiek labums no tā.Tāpēc, ka pašlaik ir tādas vietas, sakņošanāstrūkums? Tur ir pareizība. Tur ir tas, kā jābūt,dabas likta būtnes saistība ar vietu. Šislaiks to baismīgi ārda. Cilvēkus spiež, stumj,rauj projām no viņu vietām, atņem mājas. Eszinu, ka tagad, virtuvē esot, bieži paraudzīšosuz turieni. Ar acīm, ar redzi sūkšu sevī kovajadzīgu.***Brīnišķīga skaidrība lapsenes izskatā un rīcībā.Kad tuvojas viņu ligzdai, viņa tūliņ nedzeļun neuzbrūk. Vispirms, asi iedžinkstēdamās,viņa ar sparu nolido tev garām. Lai tu zini. Teir viņu vieta, te tu neuzbāzies. Ja tu uzvedies,ja tu to ievēro, viņa neko nedara. Labāk bezsadursmēm. Bet viņa skaidri pasaka, kas irun kas nav. Te ir viņu māja. Tas ir jāievēro,8
mājvietas lielā nozīme šīs pasaules likumībās.Lapsene zina. Diemžēl, daudziem EiropasSavienības komisāriem tā vēl ir tumša lieta.Tautu jaukšanās tādā mērā kā tagad, tautusaistības zudums ar savu noteiktu vietu,man liekas kā radniecīga, līdztekus parādībavides piesārņojumam, sugu izmiršanai, klimatamaiņai. Kaut kas no būtiskas likumībasun sakārtojuma aizgājis.***Kāds spars ir pavasarim! Pavisam nesen skatījoskailos zaros, mazos, cietos pumpuruaizmetnīšos un domāju: atkal nāk pavasaris...Ir jau klāt. Visi zied kā traki, cits pakaļ citam,mandeles, plūmes, akācijas, priede. Putniskrien ar stiebriem knābjos. Vienā meža plūmēbija palicis nenovākts aizlūzis zars, karājasplānā šķiedriņā ar zaru galiem uz leju. Nutas ir balts, viss vienos ziedos. Vakar saskaitīju,ka dārzā ir 17 putnu un vāveru stādītasplūmītes, dažas jau lieli koki. Tās visas tagadzied, to viņi te ir sastrādājuši.Kadiķa ziedi apputinājuši autiņu zaļganpelēku.Sāku noslaucīt jumtu, man jābrauc uzveikalu. Pārstāju: bet tie taču ir ziedputekšņi.Atstāju, lai braucot nopūš vējš, tā varbūt būspareizāk nekā ar šo lupatu. Ak, pavasari!***Kā jau es teicu, kamīna skurstenis pārklāts arplastikas gabalu. Un kā jau es teicu, plastikaman diezko nepatīk.Un kas notiek? Sāk līt viegls lietiņš. Pie kamīnastāvot dzirdami lāšu uzkritieni pārklājam,brīnišķīgi skaidri, atsevišķi piesitieni. Kā mazi,skaidri vārdi. Nākuši cauri mākoņainam izplatījumamstarp debesīm un zemi, lietusvārdi, debesu vārdi. Nu ir pavisam kas cits– nu ir skaisti! Un tas, lūdzu, notiek ar plastikaspiedalīšanos. To mazas pilītes izdara aršo pārklāju, parauj sev līdzi, ļoti labi. Te ir kasiegaumējams, īstais, skaistais ir stiprāks. Tasvēl izglābs pasauli.Kā vieglu, smalku, bet ļoti noteiktu būtņudarbošanās tur ārā ap skursteni. Šajā pelēkajādienā tās izdara savus skaistos pieskārienus,pasaka savus debesu vārdus. Vienkāršipasakaini, ko Dievs ir saveidojis, pasauli radīdams.***Varbūt man tomēr jāpiemin dažas lietas.Drusku jāatvaira aplamības, kas beras virsū,kas cits to darīs.2006.gadā izdotajā Latvju Enciklopēdijas5. sējumā mans dzimšanas gads aplam uzdotskā 1920. Esmu dzimusi 1928. gadā. Tājau gadi sakrājušies, pieliek klāt vēl astoņus.Tad jau es savai mammai būtu piedzimusivēl ģimnāzijā ejot. Mans tēvs tur bija skolotājs.Tā Jelgavā tolaik negāja. Darbu uzskaitēmana PBLA apbalvotā Trimdas Grāmata arīnav iekļauta. Biju iedomājusies, ka nāks kādskļūdu labojumu saraksts, līdz šim tāds navmanīts.Tad Laika 2005.gada 16.aprīļa numurā armanu vārdu ir publicēts raksts („Par Latvijudomājot”), ko neuzskatu par savu. Redakcijato bez manas ziņas pārtaisīja, gan svītrojotlielāko daļu, gan pievienojot savus papildinājumus,kas neatbilst manam skatījumam.Cita starpā, ka Krievija esot skaista valsts.Manu iebildumu nepublicēja. Atbilstoši manuskriptamapcere iespiesta laikraksta LatvijaAmerikā 2005.gada 9.jūlija numurā.Tad – kādā rakstā par Ēri man piedēvēts teiciens:Ēris sevi nepiepildīja. Tas nav mansuzskats. Nesaprotu, kur tāds varēja rasties,te ir kāda kļūda, pārpratums. Varbūt esmuteikusi, ka viņš savus darbus pietiekami neparādīja.Tā ir cita joma, mākslas radošamībasziņā viņam piepildījumu netrūka. Teikt,ka viņš sevi nepiepildīja ir briesmīgi aplam,lūdzu to nesaistīt ar manu uzskatu.Pietiks, koki pretī aiz loga saka, lai tagad skatāsun domā par viņiem.***Kāda atšķirība pašlaik starp iekšieni un ārieni,starp to, ko redz, kad paskatās spogulī unto, ko jūt sevī. Vai tam būtu sakars ar dvēselesnemirstību – ka cilvēka būtība paliek arītad, kad miesa izbeidzas? Ar prātu to nevarpieņemt. Tas ir pretī tam ko rāda daba. Vissizbeidzas, sadalās, no tā veidojas kas cits.Kāpēc kaut kas pēkšņi krāsies, un krāsies, unkrāsies nebeidzami? Bet te tas ir, cilvēki gadutūkstošus ticējuši un tic, ka dvēsele nemirst.Tas arī nevar būt gluži bez pamata.To es neatrisināšu. Būtu prātīgāk tā vietābeidzot sakārtot atvilktnes. Vismaz mēģināt,vismaz sākt.***Nesaprašanās, rīvēšanās. Ar vienu zirnekli.Auž tīklus jumta malā aiz loga. Te nevar.Taisni pretī, kad sēž uz dīvāna. Ar slotas kātunojaucu, man nāca ciemiņi. Otrā rītā uzaustsjauns, tieši tai pašā vietā. Viņam kaut kas irļoti skaidrs. Nojaucu. Nu viņš uzauž divus,lielus, ar gandrīz metru gaŗiem pavedieniem,izplestiem uz trim pusēm. Viņš dara savulietu. Un man arī ir savas lietas. Logus ciet9
- Page 5 and 6: Šī zemeŠī zeme ir slima,nevesel
- Page 7 and 8: stressEs vienmēr piekrītu,saku -
- Page 9: Benita VeisbergaPIERAKSTIZilspārņ
- Page 13 and 14: Lejā uz ceļa Džīna, priecīgi p
- Page 15 and 16: ne Griguli! Jaunie Rīgas literāti
- Page 18 and 19: ZINTNIECES PAREĢOJUMSNo senislandi
- Page 20 and 21: nodevu nomaksāt,vai visiem dieviem
- Page 22 and 23: 51 Kuģo no austrumiemMuspelas vīr
- Page 24 and 25: Rūta DzenīteASPAZIJAS MIRDZĒŠAN
- Page 26 and 27: ATMIŅASZīm. Eduards DzenisAina Si
- Page 28: Franks GordonsBŪT LATVIETIM BĪSTA
- Page 32 and 33: Uldis SiliņšATSKATĪTIES, PASMAID
- Page 34 and 35: DR. VALDIS MUIŽNIEKS1927.1.XII - 2
- Page 36 and 37: MŪZIKAHelēna GintereGUNDEGA ŠMIT
- Page 38 and 39: MĀKSLALatviešu mākslinieku saiet
- Page 40 and 41: Arņa Balčus fotogrāfija Bez nosa
- Page 42 and 43: Summējot pirmskara un pēckara gad
- Page 44 and 45: LASĪTĀJU VĒSTULESOkupācijas muz
- Page 46: jāpārtiek no Pestīšanas Armijas
- Page 49 and 50: DAŽOS VĀRDOSAfganistānas Kunāra
- Page 51 and 52: u.c. ••• Latviešu mūzikas b
- Page 53 and 54: (Isaak Bashevis Singer) stāstu tea
- Page 55 and 56: Anitas Arbidānes diplomdarbs Dieni
- Page 57 and 58: kā indivīds pret Latvijas kopēj
- Page 59 and 60: man ir ticība, ka arī nākotnē d
- Page 61 and 62:
GRĀMATASDZEJA AR PRIEKŠNOSACĪJUM
- Page 63 and 64:
vientiesīgas, brīnumpilnas, zinī
- Page 65 and 66:
no šī sarežģītā būvējuma, n
- Page 67 and 68:
no 102 300 līdz 517 000, bijis nep
- Page 69 and 70:
PAR LATVIJAS PASTMARKĀMRobert Fear
- Page 71 and 72:
kuriem dodama priekšroka?Pozitīva
- Page 73 and 74:
vihalemm@ut.ee) sastādīts izcilu
- Page 75 and 76:
Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5