lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

mājvietas lielā nozīme šīs pasaules likumībās.Lapsene zina. Diemžēl, daudziem EiropasSavienības komisāriem tā vēl ir tumša lieta.Tautu jaukšanās tādā mērā kā tagad, tautusaistības zudums ar savu noteiktu vietu,man liekas kā radniecīga, līdztekus parādībavides piesārņojumam, sugu izmiršanai, klimatamaiņai. Kaut kas no būtiskas likumībasun sakārtojuma aizgājis.***Kāds spars ir pavasarim! Pavisam nesen skatījoskailos zaros, mazos, cietos pumpuruaizmetnīšos un domāju: atkal nāk pavasaris...Ir jau klāt. Visi zied kā traki, cits pakaļ citam,mandeles, plūmes, akācijas, priede. Putniskrien ar stiebriem knābjos. Vienā meža plūmēbija palicis nenovākts aizlūzis zars, karājasplānā šķiedriņā ar zaru galiem uz leju. Nutas ir balts, viss vienos ziedos. Vakar saskaitīju,ka dārzā ir 17 putnu un vāveru stādītasplūmītes, dažas jau lieli koki. Tās visas tagadzied, to viņi te ir sastrādājuši.Kadiķa ziedi apputinājuši autiņu zaļganpelēku.Sāku noslaucīt jumtu, man jābrauc uzveikalu. Pārstāju: bet tie taču ir ziedputekšņi.Atstāju, lai braucot nopūš vējš, tā varbūt būspareizāk nekā ar šo lupatu. Ak, pavasari!***Kā jau es teicu, kamīna skurstenis pārklāts arplastikas gabalu. Un kā jau es teicu, plastikaman diezko nepatīk.Un kas notiek? Sāk līt viegls lietiņš. Pie kamīnastāvot dzirdami lāšu uzkritieni pārklājam,brīnišķīgi skaidri, atsevišķi piesitieni. Kā mazi,skaidri vārdi. Nākuši cauri mākoņainam izplatījumamstarp debesīm un zemi, lietusvārdi, debesu vārdi. Nu ir pavisam kas cits– nu ir skaisti! Un tas, lūdzu, notiek ar plastikaspiedalīšanos. To mazas pilītes izdara aršo pārklāju, parauj sev līdzi, ļoti labi. Te ir kasiegaumējams, īstais, skaistais ir stiprāks. Tasvēl izglābs pasauli.Kā vieglu, smalku, bet ļoti noteiktu būtņudarbošanās tur ārā ap skursteni. Šajā pelēkajādienā tās izdara savus skaistos pieskārienus,pasaka savus debesu vārdus. Vienkāršipasakaini, ko Dievs ir saveidojis, pasauli radīdams.***Varbūt man tomēr jāpiemin dažas lietas.Drusku jāatvaira aplamības, kas beras virsū,kas cits to darīs.2006.gadā izdotajā Latvju Enciklopēdijas5. sējumā mans dzimšanas gads aplam uzdotskā 1920. Esmu dzimusi 1928. gadā. Tājau gadi sakrājušies, pieliek klāt vēl astoņus.Tad jau es savai mammai būtu piedzimusivēl ģimnāzijā ejot. Mans tēvs tur bija skolotājs.Tā Jelgavā tolaik negāja. Darbu uzskaitēmana PBLA apbalvotā Trimdas Grāmata arīnav iekļauta. Biju iedomājusies, ka nāks kādskļūdu labojumu saraksts, līdz šim tāds navmanīts.Tad Laika 2005.gada 16.aprīļa numurā armanu vārdu ir publicēts raksts („Par Latvijudomājot”), ko neuzskatu par savu. Redakcijato bez manas ziņas pārtaisīja, gan svītrojotlielāko daļu, gan pievienojot savus papildinājumus,kas neatbilst manam skatījumam.Cita starpā, ka Krievija esot skaista valsts.Manu iebildumu nepublicēja. Atbilstoši manuskriptamapcere iespiesta laikraksta LatvijaAmerikā 2005.gada 9.jūlija numurā.Tad – kādā rakstā par Ēri man piedēvēts teiciens:Ēris sevi nepiepildīja. Tas nav mansuzskats. Nesaprotu, kur tāds varēja rasties,te ir kāda kļūda, pārpratums. Varbūt esmuteikusi, ka viņš savus darbus pietiekami neparādīja.Tā ir cita joma, mākslas radošamībasziņā viņam piepildījumu netrūka. Teikt,ka viņš sevi nepiepildīja ir briesmīgi aplam,lūdzu to nesaistīt ar manu uzskatu.Pietiks, koki pretī aiz loga saka, lai tagad skatāsun domā par viņiem.***Kāda atšķirība pašlaik starp iekšieni un ārieni,starp to, ko redz, kad paskatās spogulī unto, ko jūt sevī. Vai tam būtu sakars ar dvēselesnemirstību – ka cilvēka būtība paliek arītad, kad miesa izbeidzas? Ar prātu to nevarpieņemt. Tas ir pretī tam ko rāda daba. Vissizbeidzas, sadalās, no tā veidojas kas cits.Kāpēc kaut kas pēkšņi krāsies, un krāsies, unkrāsies nebeidzami? Bet te tas ir, cilvēki gadutūkstošus ticējuši un tic, ka dvēsele nemirst.Tas arī nevar būt gluži bez pamata.To es neatrisināšu. Būtu prātīgāk tā vietābeidzot sakārtot atvilktnes. Vismaz mēģināt,vismaz sākt.***Nesaprašanās, rīvēšanās. Ar vienu zirnekli.Auž tīklus jumta malā aiz loga. Te nevar.Taisni pretī, kad sēž uz dīvāna. Ar slotas kātunojaucu, man nāca ciemiņi. Otrā rītā uzaustsjauns, tieši tai pašā vietā. Viņam kaut kas irļoti skaidrs. Nojaucu. Nu viņš uzauž divus,lielus, ar gandrīz metru gaŗiem pavedieniem,izplestiem uz trim pusēm. Viņš dara savulietu. Un man arī ir savas lietas. Logus ciet9