lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

66 Te lidu traucTumstuves pūķis,spīdais glodisno Diļģa kalniem,nes spārnu spalvāspār lejām laizdamiesNokodējs līķus!Nu laiks tai – prom doties.PAR ULŽA BĒRZIŅA ATDZEJOTO VÖLUSPÁDzejnieka Ulža Bērziņa latviskotais Zintnieces pareģojumsjeb Valas pareģdziesma (Völuspá) ievadasenislandiešu Vecāko jeb Vārsmu Eddu (SæmundarEdda) – laika posmā no aptuveni 800. līdz 1100.gadamradušos mitoloģiski episkos vēstījumus, kam pamatāSkaulholtas (Skálholt) bīskapa Brinjoulva Sveinadēla (Brynjólfur Sveinsson) 1643.gadā Islandē atklātaisteksts. Pirms desmit vai vairāk gadiem Uldis tulkojistās Pareģojuma vārsmas, ko Snorre Strulas dēls(Snorri Sturluson, 1178-1241) iekļāvis, domājams13.gs. 20. gadu sākumā, savā Jaunākajā vai Stāstu Eddā(Snorra Edda). Tādēļ bij jāuzmanās, lai mans agrākaistulkojums neiespaido un nenoviļ jauno. Par īpašvārdiemgribas piebilst, ka mēģinu tulkot tos runātnīgos,tos spilgti „raksturojošos”, bet kādu tiesu saglabājuoriģinālā valodā, lai paliek kaut nedaudz pergamentasmaržas – vēsta atdzejotājs un piemetina, kaveltī savu kautro sniegumu aizgrābjošajiem sieviešutēliem ziemeļzemju un dienvidzemju mitoloģijā, folklorāun literatūrā. Tulkot Völuspá dzejnieku aicinājishoreogrāfs Arnis Siliņš, lai kopā ar amata brāli GuntiSpridzānu, režisoru (arī scenārija līdzautoru) ViktoruRuntuli (no producentu grupas „Vīruss Art”), IlziApsiņu (no mūzikas festivāla „Porta”) un pieciemmodernās dejas dejotājiem varētu sākt veidot 2010.gadā paredzēto dzejas un dejas uzvedumu ar nosaukumuDzīvības koks un trīs vērpējas.Dažas dienas pirms Jāņiem Marokas Karalistes FēsasUniversitātē, mācītu islāmistu vadīts, Uldis pieliekpunktu savam Korāna atdzejojumam no senarābuvalodas, tādējādi pievienodamies slaveniem islāmasvētrakstu Lasījumu vai Saukumu (arābiski ‘al-kur’ān)tulkotājiem-zinātniekiem – vācu valodā (Max Henning,Rudi Paret), angļu (Edward Henry Palmer, ArthurArberry), dāņu (Ellen Wulff), holandiešu (SofjanS. Siregar), franču (M. Kasimirski, Régis Blachèr), krievu(Gordij Sablukov, Ignatij Kračkovskij, Magomed-Nuri Osmanov) u.c. Pie reizes jāpriecājas, ka mūsuliteratūras telpa šogad bagātāka kļuvusi arī ar pašatulkotāja jaunu dzejojumu grāmatiņu Saruna ar Pastnieku(skat. 59. lpp.). (R.E.)Pārnesums no 15. lpp.kuru dzejas izmantotas netīrajai politiskajaispēlei, esam sašutuši par šādu nekaunību.Emigrācijas darboņi aizmirsuši to, ka nevienamdemokratiskam, progresīvam latviešudzejniekam nekad nav darījis godu (..) tādsfakts, ka ar viņa darbiem sevi cenšas izrotātkāda reakcionāra lapele. Kungi bēguļi, jūsesat sajaukuši adreses; jums Latvijā vairsnav nekā ko meklēt un atrast; latviešiem, arīlatviešu padomju dzejniekiem, nav nekā kopējaar tādiem vēstures atkritumos aizslaucītiemfašistu bēguļiem. Tādēļ, lūdzu, aizverietdurvis no ārpuses! Un – uz neredzēšanos! 23Imants Auziņš arī šo Treju Vārtu publikācijunodēvē 24 par provokatoriskiem trikiem, tačuizlīdzinoši cenšas Plotnieka apvainojumusnogludināt, novērtēdams dzejoļu pārpublicēšanutrimdas literārajā presē kā ieguldījumukultūras sakaru veicināšanā un patpriecādamies, ka starp tautiešiem ārzemēsLatvijas dzejai ir un rodas jauni draugi. 25Padomju Latvijā ik gadus tiek uzsvērta optimistiskāstatistika, kas rāda, ka trimdaslatvieši labprāt izmanto iespēju apciemotLatviju un piedalīties KKS sarīkojumos. Kā1973. gadā intervijā liecina Latvijas kultūrassakaru komitejas prezidija priekšsēdētājsImants Lešinskis, 1972. gadā ļoti kupls skaitsdzimtenes apmeklētāju ar lielu atsaucībupiedalījās svinīgajā vakarā, ko rīkojām pargodu 32. gadskārtai, kopš padomju varasatjaunošanas Latvijā un tās iestāšanās PSRSavienībā. Minētie un daudzi citi fakti liecina,ka ārzemēs dzīvojošo latviešu domāšanānotikušas un notiek nopietnas izmaiņas, kaspamatojas apziņā, ka ir bezjēdzīgi, kā to joprojāmdara emigrācijas pretpadomju elementi,mēģināt pretstatīt jēdzienus „latvisks“ un„padomju“, Latvijas intereses visas PadomjuSavienības interesēm, latviešu nacionālāskultūras attīstību padomju sociālistiskajai iekārtai,kuras apstākļos šī kultūra iemantojusipatiešām neierobežota uzplaukuma iespējas,bagātinādamās un gūdama jaunus, plašusapvāršņus padomju tautu kultūru mijiedarbesgaitā. 26Par filoloģijas doktori Evu-Eglāju-Kristsoni skat.JG254(2008):15.23. Jānis Plotnieks. Literatūra un Māksla 1972.2.IX.24. Imants Auziņš. Literatūra un Māksla 1972.9.IX.25. Turpat.26. „Uz drošiem, principiāliem pamatiem”. Intervijaar Imantu Lešinski. Dzimtenes Balss 1973.22.III.21