lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

un Stumbrs bija ciemojušies Latvijā un tur arīpublicējuši vai lasījuši savus dzejoļus. Tačutieši LaRAs izdevumā LaRAs Lapa daudz tikaanalizēti latviešu literatūrai svarīgi jautājumi,kas saistīti gan ar abu dzelzs priekškara pušurakstnieku sadarbību, gan latviešu literatūraspazīstamību starptautiskā mērogā.Liela nozīme bijusi arī Jaunās Gaitas Drauguklubam (JGDK). Kā informē JGDK Apkārtraksta1.numurs, klubs dibināts 1959.gadā,lai palīdzētu JG finansiāli. Kopš 1977.gadaJGDK sabiedrībai paskaidro, ka šo atbalstuvēlas palielināt, tāpēc rīko sarīkojumus, kaspalīdz mūsu jauniešiem iepazīties ar latviešukultūru radītu gan šeit, gan Latvijā. ParDraugu klubu interesi izrādījis, piemēram,Pāvils Klāns no Kopenhāgenas, vēstulē JG(1976.23.VII) redaktoram Laimonim Zandbergampaužot pārliecību, ka izejot no pieņēmuma,ka mūsu tauta nav kļuvusi idiotiskapēc tam, kad to atstājusi emigrācijā devusiesdaļa, atliek akceptēt, ka tās vispāratzītaisģenijs turpina dzīvot un radīt, tātad sniegtarī augstas kvalitātes pienesumus mūsu kultūrai.Tāpēc vienas vai otras filmas, izstādes,mūzikas vai literatūras ceļu pavēršana uzrietumiem ir labs un nepieciešams veikums.Jautājums ir par to, cik tādam veikumam tiekpiešķirta polītiska uzdevuma nozīme. Tā organiskābāze, uz kuras stāv trimda, tapusipretkomūnistiskas pārliecības (arī baiļu, personīgālabuma meklēšanas utt.) rezultātā, tenedrīkst notikt kolīzija.Jaunās Gaitas Draugu klubs pāraug biedrībāDardedze 1978. gadā. Dardedzes darbība,tāpat kā ikviena iniciatīva, kas saistīta ar sadarbībuar KKS, kritizēta presē un publiskossarīkojumos. Savu mērķi, t.i., būt par starpniekustarp trimdas sabiedrību un Latvijasvaras iestādēm, īpaši KKS, Dardedze vairākugadu garumā veiksmīgi pildīja. Arī KKS bijaieinteresēta un atsaucīga pret biedrību, kasuzņēmusies mediatora lomu. Vēstulē AnitaiLiepiņai Jānis Anerauds uzmanīgi vaicā:Kādas ir Jūsu domas par „Dardedzes“ rīkotopasākumu atspoguļošanu Rīgas radio pārraidēsun laikraksta „Dzimtenes Balss“ slejās?Vai tas būtu vēlams, jeb tas varētu kaitētJūsu organizācijas darbībai. 11 Dardedzes darbībusīki aprakstījis Nikolajs Bulmanis rakstā„Dardedze“, 12 kā arī viens no visaktīvākajiemdardedziešiem, proti, Guntis Liepiņš, trimdaskultūras izpētei veltītās konferences Trimda.11. Jānis Anerauds vēstulē Anitai Liepiņai 1979.12.II.Gunta un Anitas Liepiņu privātais arhīvs12. Nikolajs Bulmanis. „Dardedze”. Karogs1996,8:197.Kultūra. Identitāte. referātu krājumā. 13JG, kas par sevi bija radījusi brīva un it kāārpus ideoloģijām stāvoša žurnāla iespaidu,mēdza nonākt arī situācijās, kur parādāspiesardzīgums. Tā 1976. gadā laikrakstā Brīvībaparādās raksts „Savāda Jaunās Gaitasrīcība“, kuru parakstījis kāds B.K. [Brūno Kalniņš,red.]. Raksta pamatā ir satraukums parto, ka pēc mūsu rīcībā nākušām ziņām „JaunāsGaitas” redakcija (galvenais redaktorsLaimonis Zandbergs) nolēmusi šogad vairsneievietot sava ilggadīgā līdzstrādnieka unredakcijas locekļa, prof. Rolfa Ekmaņa rakstuspar Padomju Latvijas literatūru, kas guvaplašu interesi un bija pieskaitāmi žurnāla vērtīgākajiemrakstiem. Iemesls šādai pārsteidzošaiun savādai rīcībai it kā esot redakcijasuzskats, ka R. Ekmanis savos rakstos atklājotPadomju Latvijas rakstnieku zemtekstus untādējādi kaitējot šiem rakstniekiem dzimtenē,par ko daži no viņiem esot sūdzējušies. 14Šajā gadījumā ir iespēja uzzināt arī paša RolfaEkmaņa versiju par šiem apgalvojumiem:Kopš 1967.gada mans vārds parādījies vairākospolemiskas iedabas rakstos, kur „JaunajaiGaitai” pārmests, cita starpā, par to, kašis rakstu krājums pārtraucis ievietot manusgadskārtējos pārskata rakstus par iezīmēmmūsdienu Latvijas literārajā dzīvē. Sakarāar to gribu darīt zināmu, ka 1975.gada augustāsaņēmu no JG galvenā redaktora LaimoņaZandberga ierosinājumu nepublicētapskatu par 1974.gadu. Iemesls: vairāku JGautoru raksti sagādājuši „grūtības rakstniekiemun kultūras darbiniekiem“ dzimtenē.Ierosinājumam pamatā bijusi aptauja pie JGredaktoriem, apgāda „Ceļinieks“ vadības untiem trimdas literātiem, kas tajā laikā apmeklējušiLatviju. Aptaujas rezultāti: 50% ierosinājušiievērot lielāku piesardzību (nacionālointerešu labā), 20% -- turpināt kā līdz šim,25% -- apskatus pārtraukt, jo tie nodarījušitikai ļaunu. 1976.g. februārī Laimonis manlūdza atsākt apskatu rakstīšanu, konkrētipar 1975.gadu, gan notušējot „zemtekstus“rakstnieku darbos. 15Šis nebūt nav pirmais gadījums, kad RolfamEkmanim nākas saskarties ar līdzīgu attieksmi.Jau 1969. gadā Mičiganas Universitātes13. Guntis Liepiņš. „Kultūras sakari – Latvija/Ziemeļamerika (1967-1990)”. Trimda. Kultūra.Nacionālā identitāte. Referātu krājums. Rīgā: Nordik,2004:34-43.14. Brīvība 1976,3.15. Rolfs Ekmanis. „Drukas aizlieguma nebija, tikaiierosinājums: Jaunā Gaita turpina iespiest R.Ekmaņa rakstus.” Ziemeļkalifornijas apskats. 1980.gada februārī.14