MĀKSLALatviešu mākslinieku saietā Ņujorkas štata Katskiļu kalnos no kr. Sarma MuižnieceLiepiņa, Voldemārs Avens, Lalita Muižniece (2008).Foto: Ingrīda BulmanePAR VOLDEMĀRU AVENUPirms 18 gadiem Rīgā, 1991. gada septembrī– tikai nedaudzas dienas pēc Latvijas neatkarībasatjaunošanas, – galerijā „Jāņa Sēta”notiek JG ilggadējā redakcijas locekļa, tēlotājmākslasnodaļas pārzinātāja (kopš 1995),Voldemāra Avena gleznu izstāde. Pirms unarī pēc tam mākslinieka darbi eksponēti daudzāsgrupu izstādēs ASV un Kanādā, arī nevienā vien solo izstādē. Aptuveni šī JG numuraiznākšanas laikā plaša Voldemāra personālizstādeatkal notiek Rīgā, turklāt mūsumākslas pasaules, varētu teikt, pašā nabā– Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (16.VII-23.VIII). Avena gleznojumi lielākoties tiekraksturoti kā romantiski ekspresionistiski arnoslieci uz abstrakcionismu. Idejas saviemdarbiem viņš bieži smeļas mūsu izgājušogadsimtu celtnēs, visvairāk laukos – klēts vaišķūņu durvis, eņģes, atslēgas vai to caurumi,jumtu zelmiņu rotājumi. Minēto un vēl citusenlatviešu arhitektūras elementu formasgleznošanas procesā – parasti eļļas vai akrilatehnikā – tiek stipri vienkāršotas, apzināti neievērojotperspektīvas likumus. Mākslinieksarī nepavisam neuztraucas par šķietamuraupjumu krāsu uzlicienā un virsmas apdarē,nedz arī par otas vai naža vēzienu misēkļiem,nosaukdams tos par izdevīgām nejaušībām.Krāsas, krāsu izvēle viņam ir svarīgāka parvissvarīgāko.JG lasītāji zina, ka Voldemārs Avens nespējbūt uzticīgs tikai vienai Mūzai – neatraujamiviņam ir piekļāvusies Erato – Dzejas mūza,sevišķi cieši pēc kara gadiem, kad aiz mugurasir iesaukšana Latviešu leģionā, nonākšanagūstā un – pēc atbrīvošanas – bēgļu nometnēsakautās „Lielvācijas” angļu okupācijaszonā, kam seko Lielā izklīšana un trimdasturpinājums ASV. Jaungaitnieka Voldemārakontā kopš 1966. gada (JG60) ir vismaz 20dzejoļu kopu un vēl atsevišķas vārsmas pavidu – kopš, citu vidū, „Intervijas ar sevi”,„Divdesmitos gados dzimušajiem” un „Īsā apmeklējuma”(Dārgais kollēga... / Atļauj manapgāzt Tevis sniegto glāzi / ar viltīgo dziru, /kas gaida uz manu galu, / un palūgt mālakrūzi / ar apsistu malu, / kam apīņu smaržaun Jāņu nakts noreibums putās). VairumsJG iespiesto dzejoļu atrodas trīs augsti novērtētāsVoldemāra Avena dzejgrāmatiņās –Caurumi (1968), Avis (1989) un Piezvanīšu36
parīt (2002). Literatūrkritiķei un salīdzināmāsliteratūras profesorei Intai Ezergailei(1932-2005) pēdējā no tām ar tur izteiktoaso domu, dziļo respektu pret mākslu unmeistarību izteiksmē, radījusi patiesu, humānu,daudzšķautnainu pārdzīvojumu (JG233).Šo vārdkopu var droši attiecināt ne tikai uzAvena dzeju, bet uz visu viņa radošo devumu.Jāpiebilst, ka trimdas gleznotājam undzejniekam, kurš pēc pensionēšanās krietnudaļu no sava laika pavada dzimtenē, galvenajāmaizes darbā blakus ir vēl trešā Mūza– Arhitektūra. Viņš strādājis par arhitektu unplānotāju Ostu pārvaldē, Ņujorkā. Tur arī iegūtaaugstākā izglītība – izslavētajā Mākslasstudentu līgā (Art Students League) un tikpatslavenajā Kolumbijas universitātē (ColumbiaU.). Voldemārs Avens ir Latvijas Māksliniekusavienības (LMS), Amerikas Latviešu māksliniekuapvienības (ALMA), Latvijas Rakstniekusavienības (LRS) un LaRAs biedrs.(Ar JG vākiem, to vidū virkni Avena darināto,ar katra JG numura saturu, arī ar atlasītiemtekstiem un mākslas reprodukcijām interesentiemir iespēja iepazīties žurnāla mājaslapā:). R.E.RMT 2009Pērngad izstāžu zālēm pievienojās unikālā„Rīgas Mākslas telpa” (turpmāk: RMT)tieši zem Vecpilsētas centrālā laukuma blakuspilsētas domei un Melngalvju namam.Tolaik pazemes melnie griesti, līkloču paneļiun vājais apgaismojums atstāja bezgaladrūmu iespaidu. Par to JG254 izteicos visainegatīvi, tomēr cerīgi. Bet š.g. maijā manisagaidīja varens vizuāls šoks!!! Kas par neticamuplašumu! Un gaismas tik daudz, kamelnos griestus nemaz nevar saskatīt! Drošivien enerģiskās RMT saimnieciskās vadītājasIngas Lāces nopelns. Un šķiet, ka arī pasaulessaimniecības „dižķibele” RMT pagaidāmnav skārusi.JG lasītāju zināšanai vispirms dažas rindkopasno šī iestādījuma Credo:RMT mērķis ir mākslas procesu uzturēšana unveicināšana kā lokālā, tā starptautiskā kontekstā.Tā darbojas bez pastāvīgas mākslasekspozīcijas un kolekcijas veidošanas funkcijasun nenodarbojas ar mākslas komerciju.RMT savā darbībā ievēro programmatoriskuparitāti starp dažādiem mākslas veidiem unvirzieniem, kā arī vizuālās mākslas vēsturesun nākotnes redzējumu.Piedāvājot iespēju realizēt eksperimentālusprojektus vai jaunu darbu, šī izstāžu zāle parsavām prioritātēm izvirza mākslinieku, tādejādiīstenojot aktuālās prakses attīstību unradošu platformu teorētiskās domas veicināšanai.Liekas, ka izaicinošā geju parāde tautā neradījatādu interesi kā četru jaunu māksliniečuMāras Žeikares, Violas Karules, AigasOzoliņas un Aritas Varžinskas fotoizstādeVīrietis un kleita – līdzās Zviedrijas Institūtarīkotajai izstāde ECO CHIC. Lielformāta fotogrāfijas(70 x 100 cm) ar vīriešiem, kastērpti sievišķīgākajā no sieviešu apģērbiem,pievērš uzmanību dzimumu stereotipiempar sievišķīgo vīriešos un vīrišķīgo sievietēs,pie reizes norādot, ka tas ir sievietes skatījumsuz vīrieti, atbrīvojot viņu no sabiedrībāpieņemtām ģērbšanās etiķetēm un no tāmlīdzi nākošiem aizspriedumiem. 15 vīriešumodeļu vecums ir no 18 līdz 48 gadiem,viņu nodarbošanās, dzīves uzskati un sociālāslomas ir dažādas: galerijas īpašnieks,dzejnieks, gleznotājs, mūziķis, dīkdienis psihologs,radošais direktors, frizieris, arhitekts.Fotosesijās Rīgā, Londonā, Berlīnē un Portokleitas tika piemērotas katra raksturam untemperamentam, un tā, lai netiktu zaudētavīrieša organiskā „es” sajūta. Karule unVaržinska ir studentes Latvijas Mākslas akadēmijā,Žeikare to jau ir beigusi, bet Ozoliņastudē modes fotogrāfiju Londonā (U. forthe Creative Arts). Visas ir Rīgas Dizaina unmākslas vidusskolas absolventes.Izstādē ECO CHIC (eko-šiks) pārstāvētiZviedrijas modes dizaineri, kuru uzskatā zemapģērba pievilcīgā izskata slēpjas nepatīkamapatiesība, bet mūsdienu videi kaitīgajamapģērbam pastāvot alternatīvas, proti, videidraudzīga un ētiska pieeja, neziedojot negrama modes.Atklātā RMT ir momentā pārskatāma. Skatītājsbrīvi klīst no vienas puses uz otru. Nākprātā Kapitols, viens no septiņiem Romaspauguriem ar pilsētas valdes namu, laukumuun muzejiem tā abās pusēs, kurus savienoplašs pazemes koridors ar klasiskām skulptūrām(un labierīcībām), bet centrā atzarojumsar lēzenām kāpnēm, kas ved uz nelielu terasi.Tāla atbalss unikālajai RMT, kuras izstāžuzemteksts vienmēr ir nepārprotami izaicinošs,tas neļauj skatītājam ieņemt neitrāluviedokli – gandrīz vai smadzeņu mazgāšanassituācija! Vienīgais glābiņš ir ārā svaigāgaisā, lai tur mierīgi izvērtētu redzēto.37
- Page 5 and 6: Šī zemeŠī zeme ir slima,nevesel
- Page 7 and 8: stressEs vienmēr piekrītu,saku -
- Page 9 and 10: Benita VeisbergaPIERAKSTIZilspārņ
- Page 11 and 12: mājvietas lielā nozīme šīs pas
- Page 13 and 14: Lejā uz ceļa Džīna, priecīgi p
- Page 15 and 16: ne Griguli! Jaunie Rīgas literāti
- Page 18 and 19: ZINTNIECES PAREĢOJUMSNo senislandi
- Page 20 and 21: nodevu nomaksāt,vai visiem dieviem
- Page 22 and 23: 51 Kuģo no austrumiemMuspelas vīr
- Page 24 and 25: Rūta DzenīteASPAZIJAS MIRDZĒŠAN
- Page 26 and 27: ATMIŅASZīm. Eduards DzenisAina Si
- Page 28: Franks GordonsBŪT LATVIETIM BĪSTA
- Page 32 and 33: Uldis SiliņšATSKATĪTIES, PASMAID
- Page 34 and 35: DR. VALDIS MUIŽNIEKS1927.1.XII - 2
- Page 36 and 37: MŪZIKAHelēna GintereGUNDEGA ŠMIT
- Page 40 and 41: Arņa Balčus fotogrāfija Bez nosa
- Page 42 and 43: Summējot pirmskara un pēckara gad
- Page 44 and 45: LASĪTĀJU VĒSTULESOkupācijas muz
- Page 46: jāpārtiek no Pestīšanas Armijas
- Page 49 and 50: DAŽOS VĀRDOSAfganistānas Kunāra
- Page 51 and 52: u.c. ••• Latviešu mūzikas b
- Page 53 and 54: (Isaak Bashevis Singer) stāstu tea
- Page 55 and 56: Anitas Arbidānes diplomdarbs Dieni
- Page 57 and 58: kā indivīds pret Latvijas kopēj
- Page 59 and 60: man ir ticība, ka arī nākotnē d
- Page 61 and 62: GRĀMATASDZEJA AR PRIEKŠNOSACĪJUM
- Page 63 and 64: vientiesīgas, brīnumpilnas, zinī
- Page 65 and 66: no šī sarežģītā būvējuma, n
- Page 67 and 68: no 102 300 līdz 517 000, bijis nep
- Page 69 and 70: PAR LATVIJAS PASTMARKĀMRobert Fear
- Page 71 and 72: kuriem dodama priekšroka?Pozitīva
- Page 73 and 74: vihalemm@ut.ee) sastādīts izcilu
- Page 75 and 76: Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5