MŪZIKAHelēna GintereGUNDEGA ŠMITEUN LAIKMETĪGĀ MŪZIKACilvēki mīl klausīties mūziku, ko pazīst, zināmoun ierasto, taču laiks nestāv uz vietas unmūzikā, tāpat kā citās mākslas jomās, notiekdaudz dažādu pārmaiņu, kuras estētiskidažkārt uzreiz nepieņemam. Laikmetīgomūziku nereti komponē uz pieprasījuma,tā teikt, noslēgtam klausītāju lokam. Kā taitapt populārākai? Kā plašāk izveidot dialoguar klausītāju?Šajā kontekstā nozīmīga Latvijasmūzikas dzīvē ir bijusi jaunās mūzikaskultūras izaugsme pēdējos10 gados. To vistiešākā nozīmēsekmējušas vairākas spilgtas personībasprofesionālo komponistuvidū, arī atskaņotājmākslinieki.Visaktīvākie – Latvijas Radio korisSigvarda Kļavas vadībā, KasparaPutniņa grupa Altera Veritas, kasatskaņo tikai viņiem rakstītu mūziku,Normunds Šnē ar Rīgas kamermūziķiem,Sinfonietta Rīga, Rīgasfestivāla orķestris, Māris Sirmais arkori Kamēr... un vēl daži atsevišķimūziķi. Deviņu gadu laikā laikmetīgāmūzika skanējusi 18 reizesLatvijas Nacionālajā Operas teātrī,arī jaunās mūzikas festivālā Arēna,kas notiek kopš 2002. gada. Tasviss mudina un uztur interesi parlaikmetīgo mūziku lielai sabiedrībasdaļai, apgāžot faktu, vismazLatvijā, ka mūsdienu mūzika tiek sacerētatikai šauram ekstravagantistu lokam. Ir izveidojieskupls Latvijas laikmetīgās mūzikaskomponistu loks – Andris Dzenītis, JānisPetraškēvičs, Mārtiņš Viļums, Ēriks Ešenvalds,Kristaps Pētersons, Sandra Ratniece un šobrīdviena no atzītākām un aktīvākām – rīdzinieceGundega Šmite (1977), kuras mūzikapārsteidz ar enerģisku lādiņu, sievišķīgusmalkumu un poētisma kombināciju. Viņair augusi mūzikas mīļotāju ģimenē. VectēvsAleksandrs Saliņš savulaik mācījies kompozīcijupie Lūcijas Garūtas un mūzikas teorijuEmīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā. Abi vecākidziedājuši koros, māsa absolvē Dārziņa vidusskoluun kļuva par pianisti. Pašā sākumāGundega nolemj neiet pa mūzikas ceļu – viņa_______________________Par Latvijas Valsts konservatoriju beigušo pianistiun mūzikas pedagoģi, tagad Kanādā mītošo HelēnuGinteri skat. JG246(2006):31.Gundega Šmitepabeidz Rīgas 1. ģimnāzijas specializēto matemātikasklasi. Taču drīz vien iestājas JāzepaMediņa Mūzikas vidusskolas teorijas nodaļā,bet pēc 4. kursa beigām nolemj vēlreiz mainītstudiju virzienu – iestājas Kultūras akadēmijasTeātra mākslas nodaļā. Tomēr pēc diviemsemestriem aptver, par aktrisi nekļūs, atgriežasMediņa vidusskolā, ko absolvē pedagogaImanta Mežaraupa vadībā. Diplomdarbs:par Manuela de Fajas (de Falla) skaņdarbuNoches en los jardines de España (NaktsSpānijas dārzos), kura nacionālromantiskajāgaisotnē atrodama daža laba saistoša laikmetīgumaiezīme.Pirmajā studiju gadā (1998) JāzepaVītola Mūzikas Akadēmijaskompozīcijas nodaļā (pie PēteraPlakida) Gundega uzvar iekšējākonkursā ar skaņdarbu sitaminstrumentiem– Pārvērtības, unpiedevām saņem Kultūras fondaatzinības rakstu par skaņdarbiemAtgriešanās (flautai, īru flautāmun divām basa koklēm) un Atnākot(flautai, koncertkoklei unbasa koklei). Seko, aizņemotiesPētera Plakida teicienu, dzīves lielākāopusa radīšana – piedzimstdēls Andrējs. Tad pārcelšanās uzASV sakarā ar vīram, komponistamMežaraupam profesionālinelabvēlīgiem apstākļiem Latvijā.Lielu lomu, protams, spēlēGundegas ziņkāre izzināt pasauliotrpus okeānam. Divus gadusAmerikā auklējot dēlu, katrs brīvsbrīdis tiek veltīts partitūru analīzei,iedziļināšanās visos Filadelfijas bibliotēkāpieejamos laikmetīgās mūzikas ierakstos,īpaši amerikāņu Džordža Kramba (Crumb)un itāļu izcelsmes Džona Koriljāno (Corigliano),kā arī Āzijas valstu komponistu darbos.Šī analīze fascinējusi ar vārdos nedefinējamuvirmojumu un īpatnējo kolorītu. Tai pat laikāintensīva Eiropas komponista Lučāno (Luciano)Berio skaņdarba Sekvences pētīšana.Šajā laikā top Gundegas otrs skaņdarbs – Alteraveritas, uzrakstīts koklētājai Andai Zaborovskaimūsdienu mūzikas kameransambļukonkursam.Pēc atgriešanās Latvijā Šmite kļūst parMūzikas akadēmijas bakalauri (2005) unmaģistri (2007) – profesora Plakida vadībā.Pēc pirmā grāda Socratus Erasmus studijuapmaiņas ietvaros papildinājusies SibēliusaMūzikas akadēmijā pie Veli Mati Pūmalas,kura vadībā tapa Komēta – saksafona kvartetam.Pūmalam piemīt izcila prasme iemācīt34
saskatīt vissīkākajā tematiskajā graudā milzīguattīstības potenciālu un katru parametruvairākkārtīgi palielināt un detalizēti izanalizēt.Mūzikas akadēmijas doktorantūras programmāprofesores Jeļenas Ļebedevas vadībāŠmite izstrādā promocijas darbu (disertāciju)par dzejas un mūzikas mijiedarbību jaunākajālatviešu kormūzikā. Starp tā laika sasniegumiemjāmin 2. vieta (pirmo nepiešķir) festivālaCulturescapes rīkotajā starptautiskajājauno komponistu kompozīciju konkursāpar skaņdarbu kameransamblim Isochasma(2006), kā arī Tālivalža Ķeniņa balva (2006).Sakarā ar lielo interesi par skaņu, gaismuun kustību, gan par dramaturģiju un teātrapasauli vispār jauno mākslinieci īpaši vilinadoma rakstīt operu. Viņa izvēlas prozaiķesGundegas Repšes romānu cikla Smagaismetāls motīvus – par sievieti, viņas tapšanucaur pieredzes liktajiem zīmogiem un neizmērojamopretestības spēju, kas pielīdzināmadzīvsudraba sīkstumam. Darbs vēl navpabeigts. Kamēr rakstniece izstrādājusi eksplikācijutrīs cēlieniem, komponiste līdz šimuzrakstījusi duetu.Pērngad mūzikas festivālā Arēna izskan piecipirmatskaņojumi, tostarp Gundegas Šmitesjaundarbs – Herbs jauktajam korim. Šogadviņa kļūst par Arēnas māksliniecisko vadītāju.Līdz šim festivāls fokusējās uz vienas slavenībasdaiļradi, piemēram, Heincu Holligeru(Heinz Holliger), bet šoruden fokusā TuvoAustrumu reģions – arābiskā un jūdiskā pasaule.Gundega Šmite, izteikta kamermūzikas autore,daudz izmanto kokli, flautu un sitamosinstrumentus. Skaņdarbi fascinē jau arto nosaukumiem – Meklējot zudušo (koklei,2002), Skatoties... sapņojot... (flautai, četrāmkoklēm, akordeonam un videoprojekcijai,2003), Trokšņu iela (pūtēju kvintetam unsitaminstrumentiem, 2007), Komēta (saksafonukvartetam, 2007), Klusuma ēnojumi...ziedu skaņai...izgaistot... (flautai un vibrafonam,2007). Klaviermūzikā jāmin Smejošāsdzirkstis, Kāda nakts putna stāsts, Atspulgi(visi 2001) un Mercurium (2004); kora mūzikā– Meditācija (2002), Light Seeking Light(2004), Gaisma ievainoja (cikls sieviešu korim,2004), Gaismas zeme, gaismas debesis(jauktam korim un sitaminstrumentiem,2006), Herbs (jauktam korim, 2008), kampievienojas vēl pāris darbu vokālajā kamermūzikā– Grasshopper (vīru vokālam kvintetam,2004), Trīs franču dziesmas ar MišelaDegī (Michel Deguy) dzeju (mecosoprānamun klavierēm, 2004) un vokāli instrumentālajāmūzikā – Vasaras pusnakts sapņi (pēcŠekspīra balsij un instrumentālam ansamblim,2007), Klusums ir skaņa, kad dvēseleaizlido (mecosoprānam, čellam un tamtamam,2003). Un pēdīgi divi simfoniski skaņdarbi– Refleksijas (stīgu orķestrim, 2004) unYellow–Red–Blue (stīgu orķestrim un elektronikai,2005).Interese par elektronisku skaņu sasaucasar vēlmi izpētīt skaņu kā tādu, radīt jaunuskanējumu, ko piedāvā dators, interese pētītinstrumenta skaņas iespējas, tās netveramāsdimensijas, kuras nav iespējams definēt noakustiska instrumenta pozīcijas. Viņa augstivērtē tos komponistus, kuriem izdodasapvienot avangardisku tendenci ar tradicionālāskultūras filozofiju. Šmite ieauž mūzikāsev tuvo Latvijas dabu, tās krāsas, iekšējoskanējumu un vibrāciju. Interese par elektroniskoskaņu īsti rodas brīdī, kad orķestraSinfonietta Rīga diriģents Šnē piedāvā rakstītskaņdarbu stīgu orķestrim un elektronikai.Rezultāts – Yellow-Red-Blue, pagaidāmvienīgais darbs elektronikai un akustiskajieminstrumentiem. Mūzikā Gundega iestājaspar harmoniju jeb balansu starp tehniskorisinājumu un ētisko kategoriju dimensijām,cenšoties skaņdarbos intelektuāli piesātinātāmepizodēm pretstatīt aleatoriskus, prātuatpūtinošus posmus, tādējādi radot līdzsvaru.Gundegas Šmites intereses ir apbrīnojamiplašas. Pirms studijām viņu fascinē psiholoģijaspasaule, tad vēlme kļūt par aktrisiun visbeidzot nostāšanās uz komponistes,mūzikas teorētiķes, dzejnieces, pianistesceļa. Viņa ir arī strādājusi par mūzikas teorijasun klavierspēles pedagoģi Ķekavas mūzikasskolā, par ērģelnieci Filadelfijas Sv. Jāņadraudzes baznīcā un darbojusies Filadelfijaslatviešu skolā. Bez tam Gundega rakstakoncertu recenzijas, lasa mūzikas kulturoloģijuakadēmijas etnomuzikologiem, arī Menedžmentaaugstskolas studentiem, regulāripublicējas žurnālā Mūzikas Saule un laikrakstāKultūras Forums. Viņas darbi atskaņotiarī ārzemēs – Lietuvā, Šveicē, Austrijā,Francijā, Vācijā, Japānā, ASV un Jaunzēlandē.Nupat kā šā gada aprīlī Šmite ievēlētapar Latvijas Komponistu savienības priekšsēdētāju.Savas skaņu pasaules izjūtas meklēšanaman šķiet kā mūžīgs, neizsmeļams process,kā lēna ieniršana arvien dziļāk vēl neizzinātajā,neizjustajā... Skaņa, vārds, klusums– pats par sevi kā fenomens – paver bezgalīgasiespējas – tā vispusīgā laikmetīgās mūzikaskomponiste Gundega Šmite. o35
- Page 5 and 6: Šī zemeŠī zeme ir slima,nevesel
- Page 7 and 8: stressEs vienmēr piekrītu,saku -
- Page 9 and 10: Benita VeisbergaPIERAKSTIZilspārņ
- Page 11 and 12: mājvietas lielā nozīme šīs pas
- Page 13 and 14: Lejā uz ceļa Džīna, priecīgi p
- Page 15 and 16: ne Griguli! Jaunie Rīgas literāti
- Page 18 and 19: ZINTNIECES PAREĢOJUMSNo senislandi
- Page 20 and 21: nodevu nomaksāt,vai visiem dieviem
- Page 22 and 23: 51 Kuģo no austrumiemMuspelas vīr
- Page 24 and 25: Rūta DzenīteASPAZIJAS MIRDZĒŠAN
- Page 26 and 27: ATMIŅASZīm. Eduards DzenisAina Si
- Page 28: Franks GordonsBŪT LATVIETIM BĪSTA
- Page 32 and 33: Uldis SiliņšATSKATĪTIES, PASMAID
- Page 34 and 35: DR. VALDIS MUIŽNIEKS1927.1.XII - 2
- Page 38 and 39: MĀKSLALatviešu mākslinieku saiet
- Page 40 and 41: Arņa Balčus fotogrāfija Bez nosa
- Page 42 and 43: Summējot pirmskara un pēckara gad
- Page 44 and 45: LASĪTĀJU VĒSTULESOkupācijas muz
- Page 46: jāpārtiek no Pestīšanas Armijas
- Page 49 and 50: DAŽOS VĀRDOSAfganistānas Kunāra
- Page 51 and 52: u.c. ••• Latviešu mūzikas b
- Page 53 and 54: (Isaak Bashevis Singer) stāstu tea
- Page 55 and 56: Anitas Arbidānes diplomdarbs Dieni
- Page 57 and 58: kā indivīds pret Latvijas kopēj
- Page 59 and 60: man ir ticība, ka arī nākotnē d
- Page 61 and 62: GRĀMATASDZEJA AR PRIEKŠNOSACĪJUM
- Page 63 and 64: vientiesīgas, brīnumpilnas, zinī
- Page 65 and 66: no šī sarežģītā būvējuma, n
- Page 67 and 68: no 102 300 līdz 517 000, bijis nep
- Page 69 and 70: PAR LATVIJAS PASTMARKĀMRobert Fear
- Page 71 and 72: kuriem dodama priekšroka?Pozitīva
- Page 73 and 74: vihalemm@ut.ee) sastādīts izcilu
- Page 75 and 76: Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5