lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

Ēri, ka tu zinātu, kas te notiek ar tavu gleznu,Dieva zīmes... Tas lielais ziedu gleznojumsviesistabas galā. Tagad, maijā, to pa pretējologu mazliet apspīd noejošā saule. To jautu zini, tā tas ir katru pavasari. Rieta sārtāgaisma cauri oleandru krūmam, vieglas zaruēnas uz tavām rozēm. Bet šogad zilspārņitai krūmā ir uztaisījuši ligzdu. Tā arī ēnojasuz gleznas. Un nu viņiem ir izšķīlušies bērni!Viņi visi tur milzīgi darās, mazie sauc, laiviņiem dod, stiepjas ārā no ligzdas. Lielieskrien šurpu turpu, kumosus nesdami, kustinazarus – un tas viss ēnojas uz tavas bildes,tā gandrīz kustas... Tas tev ne sapņos nebijarādījies, ka kas tāds būs uz tā audekla, ko?Zaru ēnas slīd un trinas gar tavām līnijām unstiebriem, uzklājas gleznojuma ēnām. Vardzirdēt, kā viņi čivinās. Ko tās rozes lai domā,ka viņas nesāk augt.Vai tas kaut kā aizsniedz tevi? Pavasara dzīvībakopā ar tavas gleznas dzīvību. Tev patiktu.Patiesībā tas ir tikai dabiski, radniecīgilielumi tuvinās un biedrojas. Pavasaris ārāpamana, ka te ir kas pazīstams – un ar sārtogaismu zilspārņu ēnām pa logu iekšā! Kastas viņam. Visi kaķi tagad var iet ratā, tagadjābaro bērni.Un es skatos un skatos. Man drīz būs as -toņdesmit, kā te varēs nomirt ar visu to apkārt–***Zilais krūms māna bitīti. Nobirdinājis zemēap sevi ziedus. Bite pielido, grib sūkt medu.Nekā. Abi ar ziedlapu apveļas otrādi. oEva Eglāja-KristsoneOKUPĒTĀS LATVIJAS UNLATVIEŠU TRIMDAS SASKARSMEUN TĀS DINAMIKA – IV DAĻASākums JG254:15; 255:28; 256:18; 257:29INTENSĪVO KULTŪRAS SAKARUTAKTIKAS LAIKS (1964-1987)1972 - 19751972. gadā Maskava atļāva LPSR Valsts drošībaskomitejai (VDK) izveidot specializētutūristu grupu ar VDK virsnieku priekšgalā,kas uzdevās par LPSR Ārlietu ministrijasdarbinieku. Grupas sastāvā ietilpa Komitejassekciju locekļi, tai skaitā ievērojami skatuvesmākslinieki un mūziķi. Grupas ceļojumauz ASV oficiālie rezultāti bija iepriecinoši –emigrācija bija gatava uzņemt kultūras darbiniekusno LPSR. Kā 1985.gadā savā runāKomitejā kultūras sakariem (KKS) plēnumāatminas Arvīds Grigulis: ...mums daudziemigrantu rakstnieki vaicāja: „Vai Latvijāmums nav vietas?“ – Ir vieta, ja cīnāties pretreakcijas spēku, kas cenšas apdraudēt dzīvijūsu dzimtenē, mēs atbildējām. Mūsu literatūraveic savu uzdevumu – palīdz pārvarētšaubas tiem, kas tic un mīl Padomju Latviju 1 .Atkal un atkal / sarunas ieslīd strīdā, rakstaGrigulis dzejolī “Pie Sanfrancisko latviešiem” 2pēc iepriekšminētā brauciena. Nav brīnums,/ Ja emigranta ceļš / Ir īgnuma ceļš. Kā viensno galvenajiem 40. gadu Latvijas padomjuliteratūras toņa noteicējiem Arvīds Grigulisnebūt neizrādījās piemērots VDK mērķusasniegšanai trimdas sabiedrībā. AnšlavsEglītis vēstulē draugam Alvim Šķipsnam,rakstnieces Ilzes Šķipsnas brālim, savā asprātīgajātēlotāja manierē rāda šādu ainu:Grigulis gastrolējis Sanfrancisko, uzņemtspie populārā liberāļa R. Staprāna. Taču viņastāja un ekspostulācijas bijušas tik dramatiskirusofīlas, ka pat Lindbergs 3 saļodzījies. UzKlīdzēja izmisušiem mēģinājumiem atdzīvinātviņu kopīgās jaunības atmiņas Grigulisatbildējis tikai ar nepielūdzamu: neatceros!(..) Pat Lapenieks 4 teicis: ar kuru katru, tikai1. „Lielās uzvaras un rītdienas miera vārdā”.Dzimtenes Balss 1985.9.V:5.2. Arvīds Grigulis. „Marginālijas angļu valodasvārdnīcā Amerikas ceļojuma laikā”. No: Kļavas lapasniegā, debesskrāpji mākoņos. Ceļojumu piezīmes,apraksti, dzeja, fotoattēli. Rīgā: Avots, 1983: 30.3. Ivars Lindbergs - dzejnieks un aktieris mazajāteātrī sanfrancisko.4. Vilis Lapenieks - filmu operators12