lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

stādi Controversies: A Legal and Ethical Historyof Photography (Kontroversijas: Fotogrāfijas legālāun ētiskā vēsture). Šogad skatītāju tūkstoši plūst uzšo pašu izstādi Parīzes Bibliothèque Nationale, laiaplūkotu turpat simts „šokējošu” attēlu no fotogrāfijaspašiem sākumiem līdz skatiem ar irākiešiemamerikāņu spīdzinātāju rokās Abu Graibas cietumā.Un pa vidu – nacistu koncentrācijas nometnes nāveskamera; ASV zaldātiņu grupa, kurai priekšniecībapavēlējusi vērot kodolbumbas eksploziju no tikai 3km attāluma; amerikāņu karavīra līķis, ko saniknotisomālieši velk pa Mogadišu ielām; Ņujorkas Dvīņudebesskrāpju drupās 9/11 atrasta roka; maitas putnulidināšanās ap badā mirstošiem sudāniešu bērniem;balta zirga purna pieskāriens aktrises AngelikasDžolī (Jolie) atkailinātam krūtsgalam; aktrise Šīldsa(Brooke Shields) ādamkostīmā 10 g. vecumā, arī šeitreproducētais itāļu fotomeistara Oliviera Toskānī(Toscani) katoļu priestera un mūķenes (faktiski modeļu)erotisks skūpsts. ••• Foto Kvartālā (2009,3)apcerēta melnbaltu foto meistare Ilga Sūna, ValdaLazdiņa Sibīrijas izsūtījumā tapušie uzņēmumi,Luīzes Avotiņas ar roku krāsotais cikls Četri mirkļi.Fotovēsturnieks Pēteris Korsaks vēsta par vienīgo fotodarbnīcasīpašnieci un fotogrāfi Rīgā pēc I Pasauleskara – Lūciju Alutis-Kreicbergu. ••• Stāstukrājuma un divu romānu autores Alīses Tīfentālesgrāmata Alnis Stakle (latviešu un angļu val.) aplūkojaunās paaudzes fotomākslinieku un viņa veikumu.••• Par fotoizstādi Doma laukumā „Viena dienaLatvijā 1987 / 2007” (30.IV-21.V): pieci gadi Eiropāun 20 gadi Baltijas ceļam dod iespēju atskatīties, kāLatvija izmantoja iespējas, ko tai piedāvājusi iestāšanāsES, lai ietu uz priekšu (Eiropas Komisijas pārstāveIveta Šulca). ••• Grāmatu apdares konkursā„Zelta Ābele” fotoalbūmu kategorijā 1. vieta piešķirtaizdevumam Viena diena Latvijā (mākslinieks JurisPetraškevičs; redkolēģijā Gunārs Janaitis, JānisKrūmiņš, Viesturs Koziols, Ilmārs Znotiņš). (re)L A T V I J A S A K A D Ē M I S K Ā B I B L I O T Ē K A(LAB) – Prezidentam Valdim Zatleram, Ministru prezidentamValdim Dombrovskim, Izglītības un zinātnesministrei Tatjanai Koķei un Saeimas Izglītības, zinātnesun kultūras komisijas pr-jam Jānim Strazdiņamu.c. adresētā Atklātā vēstulē (2009.2.V) LZA Senātapr-js Jānis Stradiņš un LAB Konsultatīvās padomespr-js prof. Ivars Kalviņš aicina saglabāt LAB identitātiun neiekļaut to citu bibliotēku sastāvā, jo tā ir tiešsturpinājums vēsturiskajai, pēc Mārtiņa Lutera rosinājumadibinātajai (1524) Rīgas bibliotēkai (BibliothecaRigensis). Kā vecākā zinātniskā bibliotēka Baltijas jūrasvalstu reģionā, kas glabā ārkārtīgi nozīmīgu senorokrakstu, inkunābulu un reto grāmatu krājumu, ieskaitotpazīstamo J. K. Broces Monumente [kura izdošana(1992–2007) kļūst par starptautiski nozīmīgupasākumu], tā ir ļoti nozīmīga kultūrvēstures vērtība.Bez tam LAB dzīvo simbiozē ar unikālo Jāņa Misiņabibliotēku (dib.1885), plašāko 17.-20.gs. latviskās literatūraskrājumu, kura statusu noteic Misiņa dāvinājumanoteikumi Rīgas pilsētai: šī bibliotēka nav pievienojamacitām vai iekļaujama to sastāvā. – Kāpēctāda interese par LAB sadalīšanu? – jautā un turpatatbild Sandra Kalniete: Gandrīz vai jānotic runām,ka kāds ir iekārojis LAB ēku [Rūpniecības ielā] un taipiederošo neapbūvēto pagalmu, tāpēc ēka jāatbrīvo.Piemēram, tajā izveidojot medicīnas bibliotēku, laipēc tam to par sviestmaizi iegādātos (Dienā 5.V).Oliviero Toscani. Skūpsts. 1992.R A D O Š O S A V I E N Ī B U P L Ē N U M S21 gadu pēc leģendārā 1988.1.VI plēnuma, kuratskanēja ļoti daudzas vērtīgas idejas, kuras galugalā, patīk tas kādam vai ne, saļodzīja padlatvijaspamatus, dodot iespēju tautai atjaunot valstiskumu(Arno Jundze), 2009.1.VI Latvijas Nacionālajā teātrīnotiek Radošo savienību plēnums Vērtības. Kultūra.Nākotne, uz kuru tiek aicināts ikviens, kas nav mierāar to, ka mūsu acu priekšā tiek izsaimniekota Latvijasekonomika, iznīcināta kultūra, izniekota vēsturiskāiespēja veidot pašiem savu valsti, un tie, kam ir idejas,spēks un varēšana darboties. Latvijas valsts pastāvēšanair apdraudēta, tiek izsaimniekoti tās cilvēkresursi,vieglu roku ļaujot cilvēkiem aizbraukt no valsts.Latviešu valoda globalizācijas apstākļos var neizdzīvot,jo strauji sarūk tās lietotāju skaits un tā netiekvalstiski aizsargāta. Seko raksturīgāko izteiku buķeteno dažām plēnumā teiktajām piecminūšu runām.• Latvijas Kinematogrāfistu savienības pr-ja IevaRomanova: Solījāmies iet pastalās, bet neatkarīgi. Jair brīdis, kad pastalās atkal jāiet – iesim, bet tad godīgiun visi, izvēloties mūsu pareizo virzienu un panākotLatvijā patiesu demokrātiju. • Latvijas Koruasoc. pr-js Artūrs Ancāns: Mēs, Latvijas iedzīvotāji,jau ilgu laiku bijām pelnījuši pamatīgu pļauku. Par to,ka, atjaunojoties (..) neatkarībai, iekāpām ātrgaitasvilcienā, kas no stacijas “Tautas dvēsele” ar milzīguātrumu brauca uz staciju “Materiālā labklājība” (..)Nu šis vilciens ir nogājis no sliedēm. • Politoloģijasdoktore, Latvijas Ārpolitikas b-bas prezidente VitaMatīsa: Ja katrs no mums šajos pēdējos gados būtupraktizējis demokrātiju ar tādu pašu azartu kā praktizējamkonsumerismu, (..) ja pēdējos divos gadudesmitos katrs Latvijas iedzīvotājs vai katrs radošāsinteliģences pārstāvis būtu bijis maksimāli atbildīgs54